Saeima ceturtdien pieņēma pirmajā lasījumā jauno sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu, kas stāsies spēkā 1.maijā un saskaņos Latvijā noteikto apdrošināšanas sistēmu ar Eiropas Savienības (ES) normām.
Likumu nu jau iepriekšējā valdība apstiprināja tikai pirmdien, bet tā steidzamā virzīšana uz Saeimu izskaidrojama ar nepieciešamību to pieņemt līdz maijam. Turklāt parlaments noteica, ka likums tiks pieņemts tikai divos lasījumos un deputāti savus priekšlikumus tam var iesniegt līdz 19.martam.
Jaunais autovadītāju atbildības apdrošināšanas likums paredz, ka apdrošināšanas prēmiju apjomu brīvi varēs noteikt apdrošinātāji, jo ES prasību dēļ būtiski tiks palielināti atbildības limiti. Kaut arī sākumā tika saņemti iebildumi, ka valstij vajadzētu regulēt apdrošināšanas prēmiju apjomus, valdība nolēma samaksas noteikšanā neiejaukties, jo apdrošināšanas tirgū valda konkurence un pārāk augstas cenas kavēs noteikt brīvais tirgus.
No 1.maija apdrošinātāja atbildības limits par personai nodarītiem zaudējumiem būs līdz 250 tūkstošiem latu, bet par mantai nodarītiem zaudējumiem - līdz 70 tūkstošiem latu.
Pašlaik apdrošinātāji personai nodarītos zaudējumus atlīdzina desmitkārt mazākā apjomā - tikai līdz 10 tūkstošiem latu cietušā ārstēšanai. Vēl tiek kompensēts paliekošs darbspēju zudums 1000 latu apjomā gadā, 400 latu apbedīšanas izdevumiem, ja cietušais gājis bojā, kā arī 1000 latu gadā kā maksājumi bojā gājušā apgādājamajiem. Savukārt mantai nodarītos zaudējumus atlīdzina līdz deviņiem tūkstošiem latu.
Tieši tādēļ transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas jeb iemaksas vairs nebūs fiksētas, un apdrošinātāji tās varēs noteikt paši.
Latvijā izsniegtās apdrošināšanas polises būs spēkā arī citās ES dalībvalstīs un, braucot uz ES, vairs nevajadzēs iegādāties tā saucamās zaļās kartes. Apdrošinātājiem būs arī jāizveido Transporta apdrošinātāju birojs, kas turpmāk koordinēs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumus.
Likumā paredzēts, ka garantiju fondu, no kura maksā atlīdzības, ja satiksmes negadījumā vainīgais nav apdrošināts, no notikuma vietas ir aizbēdzis u.c., no Finanšu ministrijas pārziņā esošā Satiksmes biroja pārņems apdrošinātāju veidotais Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Iepriekš šī norma izraisīja strīdus un iebildumus no Valsts kancelejas un Ģenerālprokuratūras. Pašlaik fondā ir uzkrāti 14 miljoni latu.
Pēc prokuratūras uzskata, jaunajam birojam kā sabiedriskai organizācijai vajadzētu nodot tikai tik daudz līdzekļu, par kādiem līdz fonda nodošanai būs pieprasītas atlīdzības, bet pārējo naudu ieskaitīt budžetā. Tomēr pret to iepriekš iebilda finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, atgādinot, ka garantiju fondu veido nevis valsts nauda, bet apdrošinātāju savulaik izdarīti maksājumi. Arī iepriekšējais premjers Einars Repše norādīja, ka garantiju fonda naudas ieskaitīšana budžetā būtu tās piesavināšanās vai pat nozagšana.
Valdība gan nelēma par to, vai Satiksmes biroja manta un saistības ir nododamas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, un par to vēl būs jāizšķiras Saeimas deputātiem.
Likumā arī iekļauta iepriekš apstrīdēta norma, ka apdrošināšanas atlīdzību nemaksā, ja zaudējumus nodarījis nenoskaidrots transporta līdzeklis un negadījumā nav cietušo. Šī norma ir paredzēta, lai novērstu krāpšanās gadījumus un līdzīgos gadījumos atlīdzības nemaksā 80% Eiropas valstu.
Likums arī paredz, ka standarta apdrošināšanas līgumus varēs slēgt uz trim, sešiem un deviņiem mēnešiem vai gadu, nevis īsākiem termiņiem.
Valdība tomēr nolēma noteikt, ka negadījumā iesaistīto vadītāju atbildības apjomu nosaka tikai apdrošinātāji. Iepriekš ministri lēma, ka apdrošinātāji varēs noteikt atbildības apjomu, ja to jau nav izdarījusi Valsts policija. Satiksmes biroja vadītājs un likumprojekta autors Gvido Janevičs skaidroja, ka citās Eiropas valstīs ceļu policija negadījuma vietā tikai konstatē apstākļus un pārbauda dokumentus.
Arī apdrošināšanas kompānijas BTA prezidents Gints Dandzbergs iepriekš sacīja, ka par šo likuma normu īpaši nevajadzētu uztraukties, jo apdrošinātāji savā starpā konkurē un vienosies nevis par to, cik maksās kāds cits, bet gan noteiks savu izmaksājamo atlīdzību apjomu. Turklāt, ja vienošanās netiek panākta noteiktajā laikā, par to apdrošināšanas kompānijām būs jāmaksā sods.
Saeimai jāizšķiras par jautājumiem, kas saistīti ar apdrošināšanas kompāniju lēmumu pārsūdzēšanu un to, vai autovadītājiem vienmēr līdzi būs jāvadā apdrošināšanas līgums.
Ministri iepriekš nespēja vienoties, vai autovadītājiem vienmēr jāvadā līdzi apdrošināšanas līgums vai arī pietiks tikai ar uzlīmi uz mašīnas stikla, kas apliecinās, ka par to samaksāta obligātā apdrošināšana. Janevičs teica, ka autovadītājiem vienmēr jāved līdzi apdrošināšanas līgums, jo uzlīmē nav norādīta visa informācija, kas nepieciešama, lai aizpildītu paziņojumu par avāriju, taču satiksmes ministrs Roberts Zīle sacīja, ka nevienā Eiropas valstī, īrējot mašīnu, nav jāvadā līdzi apdrošināšanas līgums un pilnīgi pietiek ar apdrošināšanas uzlīmi.
RĪGA, MAR 11, BNS
Yes ES! :) Vai esat gatavi maksat par OCTA 2x 3x 5x vairak? :))
pisec podrkalsa nezametno...