No š.g. 28.marta līdz 12.aprīlim notiks akcija “Agresīviem šoferiem ir maziņš... IQ”. Projekta mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz agresīvas braukšanas problēmu Latvijā, tās izpausmēm, skaidrot, kas jaunajā Ceļu satiksmes likumā tiek klasificētas kā agresīva braukšana un informēt, ka no 1. jūlija par šo pārkāpumu var piemērot bargu sodu – līdz 200 Ls.
Kā agresīva braukšana klasificēta likumā?
Saskaņā ar grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar agresīvu braukšanu tiek saprasta:
1) vairāku, vienu otram sekojošo ceļu satiksmes pārkāpumu izdarīšana, kas saistīta ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;
2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšanā pa pretējā virziena joslu vai apbraukšanā pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai u.tml.).
Naudas sods par agresīvu braukšanu ir līdz 200 LVL.
Agresija pie stūres – neizbēgama modernās pasaules tendence?
Pasaulē veiktajā pētījumā par agresīvu braukšanu secināts, ka viens no iemesliem, kādēļ agresīvu braucēju kļūst arvien vairāk ir tas, ka ceļi visā pasaulē kļūst pārpildīti – patstāvīgi pieaug transportlīdzekļu skaits. Latvijā transportlīdzekļu skaits kopš 1999. gada pakāpeniski pārsniedz autovadītāju skaitu. Turklāt jau tuvāko gadu laikā transportlīdzekļu skaits Latvijā sasniegs miljonu. Līdz 2004. gada 1. janvārim Latvijā reģistrēti 787 734. Autovadītāju skaits līdz 2004. gada sākumam sasniedzis 744 064.
Agresīvas braukšanas fenomens
„Pieaugot dzīves tempam un steigai, cilvēki kļūst arvien neiecietīgāki. Tas globāli skaidro agresīvas braukšanas fenomenu. Tomēr šāds iemesls nav attaisnojums, jo, kā liecina pasaulē veiktie pētījumi, agresija pie stūres pārāk bieži var kļūt par satiksmes negadījuma izraisīšanas iemeslu,” norāda Andris Lukstiņš, CSDD direktors. „Lai vērstos pret agresīvas braukšanas problēmu Latvijā, CSDD sadarbībā ar masu medijiem vērsīs uzmanību uz agresijas braukšanas problemātiku. Ceļu policija brīdinās un sodīs autovadītājus saskaņā ar jauno Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tomēr pret agresiju var cīnīties arī katrs pats, apzinoties, ka agresija ir „lipīga”! Agresija rada agresiju! Pieklājīga, pozitīva attieksme nereti var izlīdzināt sasprindzinājumu un dusmas. Autovadītāji biežāk varētu izmanot arī avārijas gaismas signālu pamirkšķināšanu – kā pateicības vai atvainošanās zīmi. Braucēji to ļoti novērtē!” norāda Andris Lukstiņš.
Agresīva braucēja raksturojums
Eiropā veiktie pētījums liecina, ka vairums agresīvu braucēju ir vecumā no 18 – 26 gadiem, vīrieši ar zemu izglītības līmeni, kriminālu pagātni un noslieci uz alkoholismu. Daudzi no šīs kategorijas braucējiem nesen pārdzīvojuši emocionālu vai profesionālu neveiksmi.
Tomēr agresīvu braucēju vidū netrūkst arī labi pārtikušu dažādu vecumu abu dzimumu pārstāvju. Pētījuma veicēji atzīts, ka pat nenozīmīgi pārpratumi, kas notiek uz ceļa, rada agresivitāti tiem braucējiem, kas bieži pārdzīvo stresu (darbā vai mājās). Agresīvu braukšanu ietekmē galvenokārt emocionālā spriedze, apkārtējā vide, satiksmes intensitāte, kā arī autovadītāju inteliģences līmenis. Daļa autovadītāju kompensē neveiksmes ar agresīvu braukšanas stilu. Apkārtējie trokšņi, satiksmes intensitāte un gaisa temperatūra var pastiprināt agresivitāti. Autovadītājus kaitina tie, kas pie stūres runā pa mobilo telefonu. Arī līdzbraucēji mēdz izraisīt papildus agresivitāti autovadītājos.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, raksturojot situāciju uz Latvijas ceļiem, norāda: „Kopš pagājušā gada marta notikuši aptuveni 12 000 ceļu satiksmes negadījumi, kuru iemesls ir agresīva braukšana - nepareiza ātruma izvēle, apdzīšanas un joslu maiņas noteikumu neievērošana. Agresīva braukšana ne tikai paaugstina ceļu satiksmes negadījumu skaitu valstī, bet arī izraisa neatgriezeniskas sekas, jo ceļu satiksmes negadījumu laikā iet bojā transportlīdzekļu vadītāji, pasažieri vai mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki (gājēji, velosipēdisti). Ceļu policijas darba prioritāte ir ceļu satiksmes negadījumu skaita un bojā gājušo skaita samazināšana, tātad likumsakarīgi arī cīņa pret agresīvu braukšanas stilu,” apliecina Visvaldis Puķīte.
Akcija “Agresīviem šoferiem ir maziņš.. IQ”
Akcijas “Agresīviem šoferiem ir maziņš.. IQ” laikā CSDD vēlas veicināt diskusiju par kulturālas braukšanas problēmu Latvijā un aicinās autovadītājus izprast sekas, ko izraisa agresīva braukšana. Tiks uzstādīti informatīvi plakāti uz Latvijas autoceļiem, organizēti Ceļu policijas reidi un translēti radio un TV klipi Latvijas medijos, kā arī veiktas papildus informatīvas aktivitātes. Akcija iekļaujas pasaulē rīkotās 4. ANO satiksmes drošības nedēļā, kas šogad veltīta agresīvas braukšanas problemātikai.
Akcijas finansējums
Finansējums akcijas “Agresīviem šoferiem ir maziņš.. IQ” īstenošanai saņemts no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) naudas. Saskaņā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 46.pantu noteikts procents apdrošināšanas firmu ieņēmumu, kas saņemti par OCTA polišu tirdzniecību, jāvelta satiksmes drošības veicināšanai.
Nu jā, atbilde pozitīva, saskaņā ar vakardienas testa rezultātiem.
Patiesībā, nevis maziņš, bet mikroskopisks...