Saeima trešdien galīgajā lasījumā lems par jauno sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu, kas paredz būtiski palielināt apdrošināšanas prēmiju limitus un dod apdrošinātājiem tiesības brīvi noteikt apdrošināšanas prēmiju lielumu.
No 1.maija apdrošinātāja atbildības limits par personai nodarītiem zaudējumiem būs līdz 250 tūkstošiem latu, bet par mantai nodarītiem zaudējumiem - līdz 70 tūkstošiem latu.
Pašlaik apdrošinātāji personai nodarītos zaudējumus atlīdzina desmitkārt mazākā apjomā - tikai līdz 10 tūkstošiem latu cietušā ārstēšanai. Vēl tiek kompensēts paliekošs darbspēju zudums 1000 latu apjomā gadā, 400 latu apbedīšanas izdevumiem, ja cietušais gājis bojā, kā arī 1000 latu gadā kā maksājumi bojā gājušā apgādājamajiem. Savukārt mantai nodarītos zaudējumus atlīdzina līdz deviņiem tūkstošiem latu.
Tieši tādēļ transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijas jeb iemaksas vairs nebūs fiksētas, un apdrošinātāji tās varēs noteikt paši. Iepriekš tika saņemti iebildumi, ka valstij vajadzētu regulēt apdrošināšanas prēmiju apjomus, taču Saeimas deputāti nolēma samaksas noteikšanā neiejaukties, jo apdrošināšanas tirgū valda konkurence un pārāk augstas cenas kavēs noteikt brīvais tirgus.
Apdrošinātājiem būs arī jāizveido Transporta apdrošinātāju birojs, kas turpmāk koordinēs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumus un bez atlīdzības pārņems Finanšu ministrijas pārziņā esošā Satiksmes biroja mantu, saistības un pienākumus. Kārtību, kādā Satiksmes biroja mantu un saistības nodos apdrošinātājiem, vēl noteiks valdība.
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Satiksmes biroja pārņems arī garantiju fondu, no kura maksā atlīdzības, ja satiksmes negadījumā vainīgais nav apdrošināts, no notikuma vietas ir aizbēdzis u.c., un kurā pašlaik ir uzkrāti 14,7 miljoni latu. Iepriekš šī likuma norma izraisīja diskusijas gan valdībā, gan Saeimā, kā arī iebildumus no Valsts kancelejas un Ģenerālprokuratūras, kas uzskatīja, ka garantiju fonds būtu jāpārņem valsts pakļautībā esošai aģentūrai, nevis apdrošinātāju veidotai sabiedriskai organizācijai. Taču to prasa ES.
Autovadītājiem, braucot pa Latviju, tāpat kā līdz šim būs nepieciešama apdrošināšanas polise vai uzlīme, nevis gan uzlīme, gan polise, taču, izbraucot no Latvijas, autovadītājiem obligāti turpmāk būs jāņem līdzi apdrošināšanas polise, kas aizstās Zaļo karti.
Likums arī paredz, ka, izvērtējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, apdrošinātājiem būs jāpamatojas uz Valsts policijas sagatavotajiem dokumentiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī jāņem vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļi.
Tostarp standarta apdrošināšanas līgumus varēs slēgt uz trim, sešiem un deviņiem mēnešiem vai gadu, nevis īsākiem termiņiem.
Jaunais likums stāsies spēkā 1.maijā.
RĪGA, APR 07, BNS
Par tiem termiņiem gan sviests :)