Iespējams, ka šovasar mums visiem jākonstatē, ka riteņbraucēji ielās - tā ir realitāte. Viņu ir daudz. Vai pareizāk sakot - mūsu ir daudz: arī es esmu riteņbraucējs. Dažreiz.
Tomēr ikdienā pārsvarā pārvietojos automašīnā. Kā stiprākais vai grūtāk ievainojamākais - kā daži komentāros labprāt aizrādīs - es varētu atļauties pedāļu minējus "dušīt" un neievērot, tomēr nedaru tā. Man cieņa pret riteņbraucējiem izveidojās Minsterē - pilsētā, kur divriteņu skaits ir daudz lielāks par iedzīvotāju skaitu. Šķiet, nevar iegūt šīs pilsētas ielu fotogrāfiju, lai tajā neparādītos velosipēds. Tikpat blīvi tie sastopami vienīgi Amsterdamā centrā, bet tā ir daudz lielāka platībā un iedzīvotāju skaitā, tādēļ iespaids palicis bālāks.
Toties 500.000 minsteriešu jau no zīdaiņa vecuma pārvietojas uz velosipēdiem vai to piekabēs. Tas autovadītājus, pat iebraucējus, ātri vien disciplinē kontrolēt labajā spogulī velosipēdu celiņu, nogriežoties pa labi, jo tiem, protams, ir priekšroka. Un dīvaini, ka šajā pilsētā reti gadījās dzirdēt par satiksmes negadījumiem, kuros ciestu riteņbraucēji.
Es domāju, tas tādēļ, ka tuvu pie 100% no pedāļu minējiem savus ratus apgādājuši ar atstarotājiem, lukturiem, lampiņām. Ja jūs tumsā redzat sarkanu uguntiņu, bet divas dzeltenas kustas augšup lejup - ir skaidrs - tur aizbrauc velosipēdists. Ja divi oranži apļi pārvietojas uz sāniem - arī skaidrs - kāds brauc, šķērsojot jūsu ceļu, ja balta spuldzīte... Bet, ja uz lielceļa kaut kas tumšs kustas nenosakāmā virzienā, tad jūs esat Latvijas laukos, kur Žanis uz "Ērenpreisa" brauc mājās no "točkas".
Ja velosipēdists jums ietriecas sānos uz gājēju pārejas, neuztraucieties, jūs esat Rīgā; viņš domā, ka vainīgs esat jūs - autovadītājs - jo satiksmes noteikumi viņam nav jāzina. Ja jūs stāvat pie sarkanā luksafora signāla, un jums garām aizbrauc velosipēdists, kuru jūs notriecat puskvartālu tālāk, viņam līdz 2. joslas vidum apbraucot asfalta bedri, tad ziniet - šī puskvartāla laikā viņš ir kļuvis par satiksmes dalībnieku, bet jūs esat agresīvs. Un ja jūs vēlāk ejat ar četrgadīgo meitiņu pie rokas, bet viņu uz ietves notriec ar ~ 40km/h braucošs velosipēdists, tad jūs esat neuzmanīgs vecāks.
PATS vainīgs. Un punkts.
Jo velosipēdistus vajag cienīt. Viņi ir tikpat neaizsargāti kā gājēji. Tikai ātrāki. Un bīstamāki. It sevišķi, ja smadzeņu nav.
Saviem dēliem esmu nopircis divriteņus, tiem ir gaismiņas, atstarotāji un pašiem tūdaļ būs arī ķiveres, bez kurām braukt patiesībā arī ir noziegums. Un, ja lampiņām izbeigsies baterijas (dinamo jau vairs nav modē :)), tad par 80% zinu, ka tumsā tos velosipēdus stums. Un, ja brauks pa ietvi, netraucējot citus, kā tas CSN paredzēts, tad krustojumā pāri ielai arī stums. Un tas ir vienīgais, ko mēs varam darīt - paši būt tādi, lai mūs cienītu.
Un paldies tiem riteņbraucējiem, kuri pārvietojas, aprīkoti kā nākas. Bet nebrauciet, lūdzu, pāri ielai pie sarkanā. Tas besī ārā.
Audifans, iAuto lasītājs
labs raxts ;)
cik krituso jau sogad?