Ceļu policijas pārvaldes (CPP) priekšnieks Visvaldis Puķīte uzskata, ka autovadītājiem, kuri nedod ceļu ātrajai palīdzībai un citiem operatīvajiem transporta līdzekļiem ar ieslēgtām bākugunīm un skaņām, būtu jāatņem šofera tiesības jau pēc pirmā šāda pārkāpuma.
Viņš aģentūrai BNS uzsvēra satiksmes dalībnieku, viņaprāt, negatīvo attieksmi: "Operatīvie transporta līdzekļi, tajā skaitā ātrā medicīniskā palīdzība, nespēj ierasties notikuma vietā, jo vairums autovadītāju nesaprot un negrib saprast, ka viņi [operatīvais transports] brauc glābt cilvēkus, nevis uz veikalu pēc šņabja."Patlaban satiksmes noteikumi par operatīvā transporta ar ieslēgtām bākugunīm un signāliem ignorēšanu paredz sodu no 15 līdz 25 latiem vai arī autovadītāja tiesību atņemšanu uz pusgadu.
Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības dienestā (RĀLMP) un Katastrofu medicīnas centrā (KMC) aģentūra BNS uzzināja, ka trīs mediķi, kuri pirmdien Pļavniekos cieta triju mašīnu sadursmē, šogad ir vienīgie transporta negadījumos iekļuvušie ātro palīdzību darbinieki.
Savukārt satiksmes negadījumos šogad iesaistītas jau 15 mašīnas, aģentūrai BNS sacīja galvaspilsētu apkalpojošās Rīgas domes (RD) autobāzes un a/s "Rīgas sanitārā transporta autobāze" (RSTA) pārstāvji. Pērn dažādu pakāpju avārijās iekļuva 39 ātrās palīdzības mašīnas.
RĀLMP pārstāve Ieviņa Alka, aģentūrai BNS raksturojot operatīvā transporta un pārējo satiksmes dalībnieku attiecības, sacīja, ka "nekā laba nav". Kaut gan, pēc satiksmes noteikumiem, operatīvais transports būtu jāpalaiž, Alka atzina, ka daudzkārt autovadītāji vispār nereaģē uz ātrās palīdzība" ieslēgtajām bākugunīm un signāliem. Tomēr viņa piemetināja, "lai autovadītāji varētu reaģēt, ir vajadzīga brīva braukšanas josla", kuras šaurajās Rīgas centra ielās neesot.
Tam gan nepiekrita Puķīte, kurš aģentūrai BNS norādīja, ka pat visšaurākajās ielās, kuru platums ir seši septiņi metri, mašīnas var palaist garām neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu.
Alka minēja, ka arīdzan pār tiltiem nereti ir grūti pārbraukt: "Pārdaugavas mašīnas var strādāt tikai Pārdaugavā." Grūtības sagādā arī tas, ka vietām nav iespējams novietot mašīnas ielu malās, kur jau stāv citi transporta līdzekļi. Tāpēc mediķi savu transportu novieto uz ietvēm, traucējot cilvēkiem. RĀLMP pārstāve norādīja, ka izšķirošos mirkļos ārstiem nav laika ar slimnieku gultām un tehniku doties uz tālu novietotu ātro palīdzību.
Par spīti tam, uz izsaukumiem Rīgas centrā ātrā palīdzība paspēj nokļūt noteikto 15 minūšu laikā, bet galvaspilsētas nomalē to dažkārt nevar izdarīt, sacīja Alka. Gājēji pret operatīvo transportu ir piesardzīgāki nekā autovadītāji, jo esot neaizsargāti.
Pērn Rīgā piecos satiksmes negadījumos cieta septiņi mediķi. Tiesa, ir vēl vairākas avārijas, kur sabojāts transporta līdzeklis, bet cilvēki nav cietuši. 2002.gadā avārijās cieta pieci, 2001.gadā - desmit, 2000.gadā - četri, savukārt 1999.gadā - pieci mediķi, pastāstīja Alka.
KMC sabiedrisko attiecību pārstāve Anta Buša piekrita, ka Rīgā ar operatīvo transportu ir visgrūtāk pārvietoties, jo sevišķi pār tiltiem sastrēgumu stundās un dažkārt masu pasākumos. Viņa gan norādīja, ka autovadītāju attieksme, atskaitot "atsevišķu autovadītāju kategoriju", kuri pārsniedz ātrumu un nedod ceļu, pret operatīvo transportu ir uzlabojusies: "Pārsvarā, ja brauc ar bākugunīm, tad ceļu dod!"
Buša pastāstīja, ka šogad Rīgā KMC ātro palīdzību mediķi nav iekļuvuši satiksmes negadījumos. Tiesa, pērn Dobeles rajona Anneniekos nekvalitatīva ceļa seguma, spēcīga lietus un vēja dēļ kāda mašīna nobrauca no ceļa un noripoja pa nogāzi. Negadījumā viens no mediķiem guva tik nopietnas traumas, ka kādu laiku bija spiests ārstēties slimnīcā.
Mediķi ir apdrošināti pret satiksmes negadījumiem ar RD finansējumu, norādīja Alka. Viņa gan atzīmēja, ka tas nav domes pienākums, tāpēc gan galvaspilsētā, gan citur mediķi ir atkarīgi no pašvaldības "labdarības".
Apdrošināšanā gan nav iekļauti praktikanti, no kuriem viena cieta pirmdien notikušajā avārijā Pļavniekos. Nelaimes gadījumā topošajiem mediķiem ārstēšanās izdevumi jāapmaksā pašiem, norādīja Alka.
KMC ātrās palīdzības brigādēs strādājošajiem ir gan veselības apdrošināšana pret negadījumiem darbā, gan civiltiesisko atbildību, pastāstīja Buša. Praktikantu centra palīdzības dienestā nav.
Rīgas domes (RD) autobāzes, kuras transports šogad cietis astoņās, bet pērn - 13 avārijās, pārstāvis Aivars Gāgans paskaidroja, ka avārijas radušās gan medicīniskā transporta, gan citu autovadītāju abpusējas nesaprašanās dēļ. Kā negadījumu cēloņus Gāgans minēja satiksmes blīvumu un ceļu šaurību.
Uz jautājumu par medicīniskā transporta un citu vadītāju attiecībām RSTA garāžu vadītājs Roberts Kronbergs atsacīja, ka "braukšanas kultūra no citu puses ir briesmīga. Juridiski mans vadītājs ir vainīgs, jo brauc pie sarkanās gaismas, taču tam otram vadītājam vajadzētu saprast, ka ar signālugunīm braucošu mašīnu vajadzētu palaist". Viņš gan atzīmēja, ka "'pēdējā laikā" satiksme ir kļuvusi it kā mierīgāka, jo "agrāk izlauzties plkst.16-17 cauri K.Valdemāra ielai bija daudz briesmīgāk". Šogad RSTA transports cietis septiņos negadījumos, pērn - 26.
Puķīte gan atzīmēja, ka dažkārt ātro palīdzību šoferi arī "uzvedas izaicinoši" - ieslēdz skaņas un bākugunis, pārbraucot krustojumu, un tad atkal tos izslēdz.
RĪGA, JUN 06, BNS
Atbalstu , ja tas sakarā ar ātro palīdzību un ugunsdzēsējiem , par policiju , nezinu, Bet šitie biezo pakaļu vizinātāji varētu vispār nebūt , tāpat nevienam viņi nav vajadzīgi. Un ja man grib atņemt tiesības par to , ka nedevu ceļu kādam ministrelim vai citai ''svarīgai'' personai , tad tas ir absurds. Vajag atņemt visiem šitiem eskortētājiem zilās lampas tāpat kā apsardzei , lai brauc ar dzeltenajām. Atradušies te vienlīdzīgaki par citiem.