Kas ir Dīzelis? 31

Šajā materiālā ielūkosimies vēsturē – dīzeļdzinēju vēsturē. Šodienas situācija automobiļu tirgū, izvēloties dīzeli. Pieskarsimies arī jautājumam par to, kas jāatceras dīzeļu īpašniekiem, izejot tehnisko apskati. Piedāvāsim arī nelielu aprēķinu par to, vai lietots dīzelis ir ekonomiski izdevīgs.

Populārāki arī Latvijā Vēl pavisam nesen, pirms dažiem gadiem, daudzi jo daudzi lietotu auto īpašnieki pret automašīnu ar dīzeļdzinēju izturējās ar krietnu skepsi un savā īpašumā to redzēt nevēlējās. Šķiet, situācija mainās katru dienu, jo dīzeļi kļūst aizvien populārāki gan jaunu, gan lietotu automašīnu tirgū. Ja 1999. gada 1. janvārī Latvijā no visām reģistrētajām vieglajām automašīnām ar dīzeļdzinēju bija aprīkoti tikai 7 % automašīnu, tad uz 2001. gada 1. augustu to skaits bija pieaudzis līdz 9,6 %. Skaitļu izteiksmē tas ir no 33 800 automašīnām līdz 55 200 automašīnām. Jaunu auto tirgū mazās klases sektorā dīzeļu popularitāte nav īpaši augsta, jo parasti auto ar dīzeļdzinēju ir dārgāks nekā ar tradicionālo benzīna dzinēju. Šīs klases automašīnu pircēji starpību, kas nereti sastāda aptuveni 1000 latus, uztver ļoti nopietni. Un kā gan ne, ja benzīna versijas cena svārstās ap 5000 latu, bet par dīzeli jāšķiras no vismaz Ls 6000. Pastāvot 2 vai 3 litru degvielas patēriņa starpībai, ieekonomēt 1000 latus uz degvielas cenas un patēriņa starpības var tikai vairāku gadu garumā. Rietumu pasaulē dīzeļdzinēju ekspansija notiek ļoti plaši, aptverot un nostiprinoties visu klašu, tostarp arī luksusa un sporta auto dzinēju nodalījumos. To apliecina kaut vai fakts, ka deviņdesmito gadu vidū ar dīzeļdzinēju tika aprīkots pat tāds auto kā Audi Cabrio. Par realitāti kļuvuši deviņdesmito gadu sākumā solītie trīs litru automobiļi. Tie nav spēkrati ar dzinējiem, kuru darba tilpums ir trīs litri, bet gan auto ar vidējo degvielas patēriņu 3 litri uz 100 kilo- metriem. Te būtu jāpiemin Volkswagen Lupo un Audi A2, kuri aprīkoti ar ekonomiskiem dīzeļdzinējiem. Degvielas krīze Rietumos pārmaiņas pircēju gaumē un sekojoši – arī pieprasījumā atnesa lielā degvielas krīze septiņdesmito gadu sākumā. Degvielas krīzes apstākļos ļaudis pieprasīja ekonomiskas automašīnas. Popularitāti ieguva mazas automašīnas ar ekonomiskiem dzinējiem un arī auto ar dīzeļdzinējiem, jo tie ir vidēji par 30% ekonomiskāki nekā benzīna motori. Lai arī Mercedes piedāvājumā bija dīzeļi, daudziem tie vienkārši nebija pa kabatai. Svarīgs šā laika notikums bija Volkswagen 1976. gada piedāvā- jums - dīzeļdzinējs mazajam Golf. No šā brīža smagnējais dīzelis apguva mazo klasi. Izmaiņas skāra pat Ameriku, kurā vienmēr bijušas populāras lielas mašīnas ar lieliem dzinējiem. Ameriku bija apsēdusi gigantomānija – kāda auto reklāma sešdesmitajos gados klāstīja: “Mēs piedāvājam ASV garāko automašīnu!” Lieki piebilst, ka tā bija garākā automašīna ne tikai Amerikā. Arī ASV degvielas krīzes laikā pievērsās dīzeļiem – autovēstures dzīlēs rodami ieraksti, ka ar Rūdolfa Dīzeļa konstrukcijas dzinēju tika apgādāti pat tādi Amerikas svētumi kā Cadillac. Taču pēc pārdzīvotā izbīļa Amerika dīzeļus aizmirsa. Gandrīz aizmirsa, ja neskaita to, ka no 1978. gada Mercedes Benz speciāli Amerikas tirgum piedāvāja S klases (luksusklases) modeli ar dīzeli! Tieši Amerikas tirgum, kur pēc degvielas krīzes atrisināšanas vieglos dīzeļus vairs neražoja, nevis Eiropas tirgum, kurā pēc krīzes dīzeļiem tika ierādīts noteikts, pastāvīgi pieaugošs vieglo automašīnu tirgus sektors. Lielo S klases flagmani ar dīzeli Eiropā sāka tirgot tikai nesenā pagātnē. Pieprasījums pieaug Eiropa automobiļi ar dīzeļdzinējiem kļūst aizvien populārāki. Aizvadītajā desmitgadē ar dīzeļiem sāka aprīkot arī 700 sērijas BMW un Audi A8. Beizdot pie dīzeļa tika arī Audi Quattro sērijas automašīnas. Dīzeļdzinēju sektorā autoražotāju konkurence ir ļoti sīva. Izmantojot jaunās paaudzes tiešās iesmidzes dīzeļus, tiek radīti jaudīgāki, ekonomiskāki un ātrāki dīzeļi. Un attīstītajā pasaulē cilvēki pērk un ir apmierināti. Modernais dīzelis ir dinamisks un ātrs, bez tam modernā dīzeļa salonā nespeciālists neatšķirs, vai darbojas benzīna dzinējs vai dīzelis. Un ziemā tie “lec” ne sliktāk par citiem. Ne velti Rūdolfa Dīzeļa izloloto dzinēju mēdz dēvēt par 21. gadsimta dzinēju. Francijā vien vairāk nekā 60% auto ir aprīkoti ar dīzeļdzinējiem. Liels nopelns šajā dizelizācijās procesā ir uzņēmumam Peugeot, kurš šā tipa dzinēju ražošanai analoģiski Mercedes Benz pievērsās jau ļoti sen. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka abus degvielas veidus iegūst no tās pašas vecās labās naftas, viens no produktiem ir galvenais un otrs – pārstrādes. Ja dīzeļu būs vairāk, vairāk ražos dīzeļdegvielu un lētāka būs nevis soļarka, bet benzīns. Tāpēc atliek cerēt ka lipīgā dīzelizācijas infekcija neskars automobilizācijas meku Ameriku, kura turpinās lielos vairumos dedzināt benzīnu. Vēstures annāles Viss sākās 1858. gadā, kad Parīzē, vācu emigrantu Dīzeļu ģimenē piedzima dēls Rūdolfs. 1870. gadā ģimene pārceļas uz Londonu, no kurienes sakarā ar sevišķi sliktiem dzīves apstākļiem Rūdolfs tiek nosūtīts pie radiem uz Vāciju. 22. gadu vecumā viņš iestājās Minhenes tehniskajā institūtā, kurā mācības gandrīz nākas pārtraukt – slimības un naudas trūkuma dēļ. Neraugoties uz grūtībām, 1878. gadā Rūdolfs Dīzelis spīdoši beidz institūtu. Jau studiju gados viņu nodarbina ideja par jauna tipa dzinēja radīšanu. 1892. gadā Dīzelis saņem pirmo patentu jauna tipa dzinēja izgatavošanai. Pēc gada vēl vienu. Jaunā dzinēja būtība slēpjas degvielas aizdedzināšanas sistēmā – degmaisījumam jāaizdegas nevis no dzirksteles, kā līdz šim pierasts, bet augsta spie-diena, līdz ar to augstas temperatūras, rezultātā. Lai radītu jauno dzinēju, bija vajadzīgs sponsors. Dīzeļa idejas nepalika neievērotas. Fabrikas Krupp un Machinenfabrik Ausburg nodeva izgudrotāja rokās līdzekļus un laboratoriju. Pēc četriem gadiem tika radīts pirmais reāli strādātspējīgais dzinējs. Augstspiediena sūkņa funkcijas pilda milzīgs kompresors, milzīgais dzinējs – divu cilvēku augumā – pie 172 apgriezieniem minūtē attīstīja maksimālo jauda 20 ZS. Sākotnēji dīzeļdzinējs tik radīts kā stacionārs enerģijas avots fabrikām. Jauns dzinējs bija radīts. Tomēr bija dažas neatrisinātas problēmas. Dzinēja radīšanas pamatuzdevums bija konkurētspējīga dzinēja radīšana. Pirmais paraugs nebūt neatbilda šai prasībai, jo tā darbināšanai tika izmantota plaši pielietojamā petroleja, kas nebija lēts kurināmais. Taču arī šī problēma drīzumā tika atrisināta, jo jau gadsimtu mijā dīzeļdzinēju darbināšanai petroleja tikai aizstāta ar jēlnaftu. Pēc jaunā dzinēja radīšanas Dīzelis saņēma 141 patentu un pārdeva 26 licences. Ar šo brīdi sākās izgudrotāja nedienas. Konkurenti viņu apvainoja svešu ideju zādzībā. Gadu vēlāk visi patenti tika pārdoti. 1913. gadā Rūdolfs Dīzelis iet bojā mīklainos apstākļos. Nāves iemesls nav zināms vēl šodien. Jūras ceļojuma laikā uz Antverpeni viņš pazūd, bet vēlāk ķermeni atrod jūrā, kur to arī apglabā. Sākotnēji dīzeļdzinējus izmanto rūpnīcās, vēlāk uz kuģiem. I pasaules kara laikā tos uzstādīja vācu zemūdenēm. Līdz ar to tās kļuva krietni pārākas par konkurentu kara tehniku, jo ar vienu degvielas uzpildījumu spēja nobraukt krietni lielāku attālumu nekā citas. Pirmais mēģinājums pielāgot dīzeļdzinēju automašīnai – smagajai automašīnai – notika 1915. gadā Vācijā. Firma Safir pārveidoja Sauer četrcilindru karburatordzinēju par dīzeli. Paralēli eksperimentus veica arī citas firmas. 1918. gadā smagā automašīna ar dīzeļdzinēju 103 km garā ceļā patērēja 29,95 l lētākās dīzeļdegvielas, bet analoģiska automašīna ar karburatordzinēju – 40,66 l benzīna. Jaunais dzinējs patērēja mazāk degvielas. Turklāt, lētākas degvielas. 1923. gadā Daimler Benz un MAN (Machinenfabrik Ausburg–Nurberg, kura sponsorēja Dīzeļa projektu) radīja virkni smago automašīnu un autobusu ar dīzeļdzinēju. Šajā laikā Roberts Bošs jau bija radījis augstspiediena sūkni. Dīzeļdzinējs nostiprināja savas pozīcijas. Pirmo mēģinājumu aprīkot ar dīzeļdzinēju vieglo automašīnu veica Hermanis Porners. Ņemot vērā, ka tajā laikā dīzeļdzinējs bija kļuvis par progresa simbolu, prototipus ar dīzeļdzinēju izgatavoja gandrīz katra sevi cienoša autofirma, tāpēc nav jābrīnās, ka dīzeļdzinējs bija atrodams Packard, Studebaker, Rolls Royce, Bentley, Nash, Ford u.c. automašīnu dzinēja nodalījumos. Taču tas viss kā kārtīga modes lieta tika izgatavots vienā vienīgā eksemplārā. Šā iemesla dēļ par vieglo automašīnu dīzelizācijas pionieri viennozīmīgi uzskatāms Mercedes Benz. Uzņēmums trīsdesmitajos gados visā nopietnībā ķērās klāt dīzeļdzinēja piemērošanai vieglās automašīnas vajadzībām un jau 1936. gadā sāka ražot automašīnu ar indeksu 260 D. Sākotnēji automobilim bija paredzēts uzstādīt 3,8 litru sešcilindru dīzeļdzinēju, taču tā iespaidīgais svars inženieriem lika atteikties no šīs idejas. Rezultātā pirmo sērijveida automašīnu ar dīzeļdzinēju uz priekšu virzīja 2,6 litru četru cilindru dīzelis, kura jauda bija 45 ZS pie 3000 apgriezieniem minūtē. Automašīnas maksimālais ātrums bija 97 km/h, bet vidējais degvielas patēriņš 9,5 litri (pēc citiem datiem 11) uz 100 km. Tas bija krietni mazāk nekā analoģiskam automobilim ar Oto dzinēju (karburatormotoru). Nākamā vieglā automašīna ar dīzeļdzinēju tika izlaista tikai pēc kara. Neraugoties uz to, ka 80% Mercedes Benz kara laikā tika nopostīts, 1946. gadā no rūpnīcas izripoja 214 modeļa 170 V automašīnas. 1949. gadā, Mercedes Benz pieteica jaunu vieglo automašīnu ar dīzeļdzinēju. Kas jāzina par dīzeli Iegādājoties automašīnu ar dīzeļdzinēju jārēķinās ar vairākiem faktoriem, kas sadārdzina tās ekspluatāciju. Tomēr, sekojot automobiļa tehniskajam stāvoklim, tas jums kalpos nevainojami un to varēs bez problēmām piestartēt arī ļoti aukstā laikā. Lai akumulators būtu piemērots automobilim ar dīzeli, nepietiek tikai ar augstu kapacitāti. Dīzeļiem nepieciešams akumulators ar augstu starta strāvu – perfektam darbam jebkuros laika apstākļos dīzeļa akumulatora starta strāvai jābūt aptuveni 2 reizes augstākai nekā benzīna dzinēju akumulatoriem. Bez tam dīzeļdzinējiem parasti ir ietilpīgāka eļļošanas sistēma, sekojoši katra eļļas maiņa jums izmaksās vairāk nekā lietojot benzīna dzinēju. Nozīmīgs faktors ir degvielas sprauslas un kvēlsveces. Lietojot nekvalitatīvu degvielu, samazinās sprauslu kalpošanas laiks. Iegādājoties kvēlsveces, vajadzētu pievērst īpašu uzmanību to kvalitātei. It kā ieekonomējot līdzekļus, pērkot nezināmas izcelsmes kvēlsveces, jūs varat iegādāties izstrādājumus, kuru mūžs nepārsniedz dažus mēnešus. Nestrādājot 1 vai 2 kvēlsvecēm, problēmas ar četru cilindru dīzeļdzinēja iedarbināšanu var rasties jau ilgi pirms pirmajiem saliem. Nedrīkst aizmirst arī, ka dīzeļdzinējiem parasti ir dārgākas dzensiksnas, bet var arī ietaupīt, jo dzensiksna ir aizstāta ar ķēdi. Tehniskā apskate AUTEKO TUV LATVIJA Rīgas tehniskās apskates stacijas maiņas vecākais Arnis Lepa Autoinfo pastāstīja, ka dīzeļiem visbiežāk rodas problēmas ar tehniskās apskates iziešanu piesārņota gaisa filtra dēļ, kas traucē normāla degmaisījuma veidošanas procesam. Jāpiebilst, ka dīzeļdzinējiem atgāzu mērījumi tiek veikti pie minimālajiem maksimālajiem apgrieziem, tāpēc dīzeļu īpašniekiem pirms tehniskās apskates iziešanas nenāktu par ļaunu apmeklēt dīzeļu servisu un noregulēt maksimālos apgriezienus atbilstoši rūpnīcas ražotāja noteiktajam normatīvam. Problēmas var rasties arī nepareizas augstspiediena sūkņa darbības dēļ – ja ir nepareiza sūkņa ražība, neveidojas pareizs degmaisījums, sekojoši arī sadegšana nenotiek optimālos apstākļos. Nozīmīga ir arī normāla sprauslu darbība – ja no sprauslām degviela netiek izsmidzināta, bet iepil vai ielīst degkamerā, neveidojas normāls degmaisījums. Vai tas ir izdevīgi? Automobiļi ar dīzeļdzinējiem automobiļu tirgū ir dārgāki par analoģiskiem spēkratiem ar benzīna dzinēju. Vai ir vērts pārmaksāt par sekojoši apsolīto ekonomiju? Tas jārēķina katram individuāli. Mēs izdarīsim aprēķinus, ņemot par pamatu lietotu vidēji lielās klases automašīnu – 1993. gada ražojuma 500 sērijas BMW. Salīdzināsim BMW ar 2,5 litru benzīna dzinēju un analoģiska tilpuma dīzeli. Pirmā tirgus cena Latvijā pēc reklāmas avīzēs publicētajiem sludinājumiem svārstās ap 5000 ASV dolāriem, bet par otro būs jāšķiras aptuveni no 6000 ASV dolāriem. Sekojoši dīzelis ir par 1000 dolāriem vai 600 latiem dārgāks. Aprēķinus veiksim, ņemot par pamatu vidējo automobiļa gada noskrējienu Latvijā – 20 000 kilometri. Vidējā 95 markas benzīna cena Latvijā, 2001. gada nogalē ir 36 santīmi, bet dīzeļdegvielas cena aptuveni 29 santīmi. Cenu starpība degvielai 8 santīmi. Vidējais degvielas patēriņš apskatāmajam automobilim ar benzīna dzinēju ir aptuveni 12 litri, bet ar dīzeļdzinēju aptuveni 8 litri. Gada laikā tiks nobraukti 2400 litri benzīna, kas naudas izteiksmē ir 864 lati, vai 1600 litri dīzeļdegvielas, kas naudas izteiksmē ir 464 lati. Ieekonomēti gada laikā ir 400 lati. Tā ir tīrā starpība, taču nedrīkst aizmirst, ka dīzeļa uzturēšana izmaksā dārgāk – kaut vai pērkot akumulatoru vai mainot eļļu. Ja nopietnu uzturēšanas izdevumu nav, jūsu investīcija, pērkot automobili, atmaksāsies pēc pusotra gada. Un tikai pēc tam jūs sāksiet ekonomēt. Protams, ja gada nobraukums ir lielāks, skaitļi ir atšķirīgi. Ar gada nobraukumu 40 000 kilometru benzīnam būs iztērēti 1728 lati, bet dīzeļdegvielai 928 lati. Starpība ir 800 lati, un investīcija, pārmaksājot par dīzeli, ir atmaksājusies jau gada laikā un nesusi ekonomiju. Līdz ar to katram pašam ir iespēja izrēķināt, vai jūs esat gatavi maksāt par ekonomiju. Protams, citu marku un modeļu automašīnām cenu starpības nav tik lielas, bet nav arī tik lielas degvielas patēriņa starpības. AUTOINFO, Krists Leiškalns