Ir dievīgs trešdienas vakars. Es, tu, viņš, viņa brauc mājās no darba, no atpūtas, pie meitenes… varbūt uz jūru? Ārā ir nedaudz piesalis un es priecājos, kad nav visu laiku jātīra nost no stikliem dubļi, laiks jau tuvojas 11 vakarā, drīz sāksies jauna diena…
Mani apturēja Ceļu Policija. Vienkārši pārbaudīt dokumentus, veicot absolūti pareizu labo pagriezienu no Biķernieku uz Lielvārdes ielas (tas ir pie Dzelzceļnieku slimnīcas). Nesajutu ne mazāko satraukumu, jo zināju, kad ar auto, gaismām, arī ar mani… viss ir kārtībā un nevienu CSN neesmu pārkāpis. Man bija beigusies Obligātā Apdrošināšanas polise, nepilnas 23 stundas. Atklāti sakot man nekad nav bijis svarīgi, kā dotajā gadījumā bija ģērbies CP pārstāvis, kā precīzi viņš pret mani vērsās un ar kādu auto dotajā brīdī viņš patrulēja. Tāpēc tagad nerunāsim par to, man bija svarīga viņa attieksme pret mani – parunāsim… par cilvēcību. Sekoja auto ‘apgaita’, pēc kā CP pārstāvis absolūti labvēlīgi noskaņots vērsās pret mani ar vārdiem: ‘jums ir beigusies apdrošināšana’. Tas bija blieziens pa manām labsajūtā elpojošajām smadzeņu šūnām. Es apjukumā tik vien pajautāju: ‘cik ilgi?’ …’nepilnu dienu’… ‘Jums būs jāpieiet pie CP inspektora’, teica viņa kolēģis. Es sapratu savu pārkāpumu, tāpēc kāpjot CP inspektora auto jutos vainīgs… Es viņam teicu, runāju kaut ko aptuveni šādu: ‘Man patiešām jāatvainojas, es esmu (jūtos) vainīgs, bet!!… saprotiet, es apdrošinu savu auto uz 7 mēnešiem, kas ir aptuveni 210 dienas, un esmu nokavējis to apdrošināt tikai par nepilnām 23 stundām’. Uz ko CP inspektors, starp citu: arī labvēlīgi noskaņots, patīkami…, atbildēja: ‘mēs rakstīsim protokolu, max sods par šādu pārkāpumu ir līdz 50Ls, jums būs jāgriežas Klijānu ielā (zinat, kur tā ir?) un tur jūsu pārkāpumu izskatīs…’. Šeit, šeit!! sākās mani nebeidzamie vārdu plūdi, aptuveni šādi: ‘CP inspektora k-gs, mēs taku visi esam cilvēki, jebkuram ‘homo sapiens’ ir raksturīgi kļūdīties, es patiešām esmu vainīgs, bet!… tā ir tikai viena diena no 210, varbūt mēs varam iztikt tikai ar brīdinājumu’ …CP inspektors, kā atspēkojumu minēja: ‘mēs jūs pieķersim braucot bez tuvajām gaismām, arī tad jūs teiksiet?: pēdējo reizi, nekad vairs…’ es teicu: ‘nē, tad es justos vairāk vainīgs, nekā par vienu dienu no 210’ (un pats neviļus aizdomājos: tiešām… es tā teiktu? …es vēlētos būt nesodīts, es arī esmu tikai cilvēks, lai gan es patiešām praktiski vienmēr atzīstu savu vainu, ja es to redzu) …tālāk sekoja mani vārdu plūdi: ‘darām tā – es aizbraucu līdz tuvākajam benzīntankam (nepilns km līdz ‘Statoil’): apdrošinu savu auto atkal uz 7 mēnešiem un pēc 10min esmu atpakaļ, parādīšu jums polisi un… tas taku būtu cilvēcīgi.’ …uz ko CP pārstāvis atbildēja: ‘nē!!, tas nav likumīgi (viņš sāka raxtīt protokolu), griezieties Klijānu ielā, tur arī strādā cilvēki, kuri visdrīzāk jums piespriedīs min sodu’ …tad es teicu (ne agresīvi, cilvēcīgi…): ‘bet JŪS?, jūs taču arī esat cilvēks, ‘homo sapiens’, tāds pats, kā es, Tu, viņš, viņa… (paspēju novērtēt viņa personīgo auto: sakarīgs, samērā jauns, tīrs Audi ar patīkami tonētiem stikliem, labu - labi: teiksim sakarīgu audiosistēmu) bet!!!… jūs!, tu vienmēr atceries apdrošināt savu auto pēc 210 dienām, it sevišķi, ja Tevi CP apstādina labi ja reizi mēnesī un tad vēl lielākoties dokumentu pārbaudei (es norāvos)’ …tas nostrādāja, CP inspektors pārstāja rakstīt un paskatījās manī ar patiesi Cilvēcīgu skatienu 2-3 sekunžu garumā, viņa vaibsti noraustijās un viņš lēnām turpināja raxtīt. Es sapratu… viņš varbūt ir pārdomājis, bet šis iesāktais, numurētais protokols… nekas nemainīsies… CP inspektors atdodot dokumentus teica: ‘paskaidro/runā tāpat visu Klijānu ielā, tev būs min sods’ …bija klusuma brīdis, es skatījos kādu brīdi uz saviem dokumentiem, paskatījos uz patiešām labvēlīgi noskaņoto CP inspektoru, viņš teica: ‘tev patiešām viss būs labi, mēs vienkārši daram savu darbu’. Darbs, darbs… es arī daru savu darbu, saskaņā ar savu sirdsapziņu, vērtību kritērijiem. Es vienkārši strādāju… Cik lielas diez ir pieļaujamās novirzes no likumiem tieslietu sistēmās, kur ir šī Temīdas taisnības robeža, kur mēs drīkstam nošķirt likumu no cilvēcīgā ‘homo sapiens’?… es nezinu, man likās – mani CP inspektoram bija vienkārši jābrīdina, varbūt nē… es esmu cilvēks, ar savu apziņu, kļūdām, emocijām… Uzdodiet jautājumu varbūt paši sev: kas notiktu?, ja pasaulē būtu tikai balts un melns, kaut arī existē dažādu toņu pelēks, existē arī krāsas: pie kam neiedomājamākā palete – pie kam visas savā ziņā skaistas, un visas tās atrodas starp šo melno un balto, atrodas, existē… mūsu kļūdas, emocijas, galu galā – mūsu dzīve, tik krāsaina… Tikai nevajag pārprast… Īstenība es cienu Latvijas CP un man patiešām pret viņiem ir visnotaļ labvēlīga attieksme. CP ir tā, kas apturēs tos, kuri brauc dzērumā, tādejādi radot bīstamas situācijas uz autoceļiem. CP apturēs pārkāpēju, kurš radīs bīstamu situāciju (varbūt…, pat avārijas) mūsu savstarpējā auto satiksmē. Ticiet man – katrs pārkāpējs, kurš pieķerts, brauks vismaz kādu laiku uzmanīgāk… Savā ziņā CP ir mūsu autoceļu ‘sanitāri’. Tajā pašā laikā derētu atcerēties, kad mūsu ‘real world’ existē attiecības. Auto pārvietošanās, satiksme, arī ir attiecības, attiecības starp autobraucējiem, attiecības ar CP. Manā uztverē CP varbūt nevajadzētu vienmēr visu tik ‘likumīgi’ vērtēt, vai nevar nedaudz cilvēcīgāk? – likumpārkāpējs un godīgs ‘homo sapiens’ varbūt atrodas 1mm attālumā, viņš IR!! cilvēks… tieši tāpēc mēdz teikt, kad CP nozīme nav tikai noteikt pārkāpumu/tā raksturu, bet arī viņu izvērtēt… pēc kādiem kritērijiem?, manuprāt – cilvēcīgiem… Mana ‘story’ morāle būtībā ir: būsim cilvēcīgāki… pret Tevi, viņu, galu galā pret sevi… nesaskatīsim varbūt šeit sekojošus lozungus: autovadītājs=pārkāpējs, CP pārstāvis=sods, u.d.c. Es vēlētos redzēt: autovadītājs=cilvēks un! varbūt pārkāpējs…, CP pārstāvis=cilvēks un! reālists vienā personā… varbūt es neesmu reālists… Jau ir ceturdiena, es malkoju viskiju ar kolu, skatos fonā MTV, man ir labi, es esmu reālists… ceturdiena ir reāla, ir reāls darbs, ir vēlme būt laimīgam, ir vēlme… kas tik manī naf? fuel for Your brain! ps: es atvainojos par stila u.c. kļūdām… Melvins, iAuto lasītājs- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Eh, Melvin, cik labi saprotu Tavu aizmāršību - pirms pāris dienām pašai sanāca gaužām līdzīgi, jo nākošajā dienā pēc 7 mēnešu polises beigām iesēdos savā autiņā, izbraukāju pusrīgu, un tad.... blakus joslaa piebrauc policijas auto, bet man notirpst pēdas, jo pēkšņi atceros par to sasodīto polisi.... Man gan viss beidzās laimīgi - neviens neapturēja, tuvākajā Statoilā nopirku polisi un atviegloti uzelpoju.
Par CP rīcību šajā gadījumā - it kā skarbi, nieka 23 stundas nokavētas, nekādu avāriju neesi uztaisījis, kad šī polise tiešām būtu būtiska, nu stulbi.... Bet! likums visiem ir viens - un principā taču mēs gribam, lai CP pret visiem izturētos vienādi - gan pret ministru, gan ierindas autobraucēju. Un arī par vienu un to pašu pārkāpumu sodītu vienādi - gan mani, gan Tevi, gan ministra šoferi. Izklausās gana utopiski, bet tādi CP kā Tevi apturējušie ir labs paraugs - žēl tikai, ka par to jāpārliecinās uz savas ādas :)
Veiksmīgu dienu!