Pārdomas par tēmu: Kas notiek uz Latvijas ceļiem? 35

17.augusts 2004 0:00

Lasītājs: Apmēram nedēļu pavadīju Slovākijā un atbraucot ar interesi lasu pēdējo dienu notikumus Latvijā.

Visvairāk mani interesē tēma par auto un tāpēc veru vaļā lappusi, kas atspoguļo nedēļas notikumus uz Latvijas ceļiem. Ar nožēlu konstatēju, ka uz Latvijas ceļiem nekas nav mainījies, pat notikumi ar izdzisušām jaunām dzīvībām, avāriju rezultātā saplacinātos automobīļos iesprostotiem un ievainotiem cilvēkiem dažādos reģionos ir strauji palielinājušies.

Turpat augstu valstsvīru un amatpersonu nepārprotami norādījumi vainīgo virzienā. No šo vīru mutēm saņemam informāciju, ka vainīgi ir veci un jaudīgi "lidojošie zārki", vienkārši veci automobīļi un visbeidzot autoskolas, kuras vairs neprot sagatavot jaunos autovadītājus. Tā paklusām visam pa vidu raksts, kurā ministrs sola, ka Latvijas ceļus sakārtosim piecu ,sešu maksimums astoņu gadu laikā.

Ja pareizi var secināt no lasītā, tad šo gadu laikā īpaši uz Latvijas ceļiem satiksmes drošības ziņā nekas nemainīsies, jo dažas no aprakstītajām nelaimēm notikušas tieši ceļa seguma dēļ.

Ceļojuma laikā mans maršruts skāra četras valstis: Latviju, Lietuvu, Poliju un Slovākiju. Attiecībā par ceļu stāvokli šīs valstis gribas sagrupēt pa pāriem: Latvija un Polija, Lietuva un Slovākija. Par otro pāri attiecībā uz ceļiem gribu teikt visu to labāko. Braucot pa valstīm, kas ietilpst manis veidotajā pirmajā pārī, atklāti sakot jūtu līdzi automobīlim, kurš uztver šo valstu ceļu "šausmas".

Maksas ceļu mums nav un vienlaicīgi tie nav arī bezmaksas, kā tas varētu šķist pirmajā mirklī. Ik gadu par katru mehānisko transporta līdzekli maksājam transportlīdzekļa nodevu, kura atkarīga no transportlīdzekļa veida un tā pilnās masas un to tautā sauc par ceļa nodokli. Otrs nodoklis, kurš tiek ņemts no autovadītāja, īpaši to nereklamējot ir akcīzes nodoklis, kuru maksājam lejot savās automobīļu degvielas tvertnēs degvielu. Šis nodoklis atšķirībā no iepriekšējā nav konstants, bet palielinās tieši proporcionāli nobraukto kilometru skaitam. Ar automobili gadā nobraucu apmēram 15000 kilometrus un ja mans automobīlis nobraucot 100 kilometrus patērē 8 litrus degvielas, tad gadā esmu izlietojis 1200 litrus degvielas, par ko benzīna uzpildes stacijā esmu samaksājis 1200 x 0,45=540.-Ls, no kuriem ...1200 x 0,174 =208,80 Ls ir akcīzes nodoklis. paskatoties CSDD mājas lapā par reģistrētajiem vieglajiem automobīļiem, kuru skaits Latvijā uz 01.01.2004.gadu ir 648901 vienības un pieņemot, ka visu vieglo automobīļu nobraukums ir vienāds, tad secinām, ka nerēķinot kravas automobīļus, autobusus un motociklus no vieglo automobīļu īpašniekiem gada laikā iekasēti 135 490 0528,80 Ls akcīzes nodokļa veidā. Šeit varētu iebilst, ka īstenībā tik daudz vieglo automobiļu nemaz nebrauc, jo daudzi ir tik vien kā reģistrēti un ne visi gadā nobrauc manis pieņemto attālumu, bet es apzināti šeit neierēķināju, kā jau minēju lielgabarīta transporta līdzekļus.

Tālāk atverot Autoceļu direkcijas mājas lapu redzam interesantas, šo tēmu saistošas tabulas. Vienā no tām redzams, ka Valsts autoceļu fondā 2003. gadā pavisam ieskaitīti 106,736 miljoni latu, no tiem 14,013 miljoni latu kā transportlīdzekļu ikgadējā nodeva, bet 76,241 miljoni latu no iepriekšminētā degvielas akcīzes nodokļa. Šeit ir redzams, ka mani akcīzes nodokļa aprēķini nav ne tuvu tiem, kas reāli nonāk līdz autoceļu fondam, jo mūsu valstī ir nolemts, ka no iekasētā akcīzes nodokļa tikvien kā 50 % nonāk Valsts autoceļu fondā.

Nākošā tabula vēsta par to, ka finansējums Valsts autoceļiem Latvijā uz vienu kilometru ir 1677,- Ls, Lietuvā 4921,- Ls, bet Igaunijā 2129,- Ls.
Tātad mūsu brāļi lietuvieši ir tikuši pie 2,93 lielāka finansējuma uz viena autoceļa kilometra. Gribētos zināt kādā veidā?

Vēl gribētu vērst uzmanību uz šī salīdzinoši mazā finansējuma izlietojumu. Nedaudz gadu atpakaļ kādā laikrakstā varēja lasīt rakstu par to, ka mūsu valstī uzstādītais kvadrātmetrs ceļa zīmju, ja nemaldos, izmaksājot kaut kur ap 500,- Ls, kur salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, mūsu zīmes esot stipri dārgākas. Ceļu būvētāju administratori, kuri izturējuši daudzos konkursus par tiesībām uzturēt ceļus, brauc visjaunākā modeļa džipos un ņemot vērā ceļu stāvokli, tos maina diezgan bieži. Neesmu informēts par šo administratoru algām, bet komunālajos dzīvokļos jau sen viņi vairs nedzīvo.

Vēl viena tabula vēsta, ko nesen televīzijā apstiprināja kāds ceļa uzturētājs, ka gadā mūsu asfalta ceļi sabrūk daudzas reizes vairāk nekā tos spējam atjaunot.

Nesen kādā sarunā apspriedām domu, kāpēc ir nolemts šādi sadalīt iekasēto akcīzes nodokli, kāpēc no autobraucējiem iekasētais nodoklis tiek izlietots ne tikai ceļu uzturēšanai, bet arī citiem mērķiem. Interesantas bija versijas, kur šie miljoni varētu tikt novirzīti. Jebkurai valstij nepieciešama valsts pārvalde, jebkurai, lai cik tā attīstīta vai atpalikusi ir sociālais slānis par ko tai jārūpējas un šīs pārsvarā ir divas kategorijas, kur aiziet no mums iekasētais akcīzes nodoklis. Rezumējot iepriekšējo secinām, ka no autobraucējiem iekasētais degvielas akcīzes nodoklis pārsvarā tiek sadalīts sekojoši: ceļiem, ierēdņiem un nespējniekiem. Kaut gan mani kā autobraucēju interesē ceļu stāvoklis un lai šis nodoklis tiktu pārdalīts par labu ceļu uzturēšanai, remontiem un jaunu ceļu būvēšanai. Braucot pa ceļiem ap Rīgu mani pārņem skaudība par rosību uz šiem ceļiem tos rekonstruējot un būvējot, bet rodas manī lepnums, ka šeit notiek darbi, kurus finansē arī manis ieliktais santīms, bet tomēr gribas, lai arī manā provincē biežāk iegriežas ceļa rullis.

Rezumējot iepriekšminēto un, ja tuvākajā nākotnē mūsu valsts vadītāju attieksmē pret ceļiem nekas nemainīsies, tad droši varu oponēt visiem zināmas pašvaldības vadītājam, kurš Latvijā uz ceļiem vēlētos redzēt tikai jaunus automobīļus, ka cik tad jauns automobīlis ripojot pa mūsu ceļiem, ņemot vērā tā kvalitāti, būs jauns?

Tālāk savās pārdomās gribu dalīties par man ļoti tuvu nozari-autoapmācību, jo esmu tajā iekšā vairāk kā divdesmit gadus. Lai kā mums, kuri ir piedzīvojuši laikus pavisam citā valsts iekārtā, negribas to atcerēties, jo dominē uzskats, ka pārsvarā tad viss bija daudz sliktāk un nepareizi. Līdz ar valsts neatkarību un iekārtas maiņu tika mainītas autoapmācības programmas. Pirmajā mirklī pat liekas, ka šīs programmas radītas, paejot pretī autoskolu klientam, jo salīdzinoši ir samazinātas obligātās teorijas un praktiskās braukšanas stundas. Padomju laika programmās praktiskā braukšana bija paredzēta "B" kategorijai ne mazāk par 30 stundām, turpretī tagad tikai 10. Tajā laikā, ja no mācību grupas, kas parasti sastāvēja no trīsdesmit apmācamajiem, eksāmena dienā trīs pretendenti nesaņēma vadītāja apliecību, tad mācību daļas vadītājs interesējās kāpēc tik slikti rezultāti. Šobrīd stāvoklis autoapmācībā ir pavisam cits. Autoapmācības noteiktajā laikā no tiem pašiem trīsdesmit apmācamajiem iekļaujas trīs. Pārējie, kuri nevar iekļauties noteiktajā termiņā, protams, turpina apmācīties līdz ir spējīgi izpildīt autoapmācības programmu prasības un iegūt autovadītāja apliecību. Faktiski daudziem apmācībā pavadītais laiks cerēto divu mēnešu vietā sasniedz vidēji četrus mēnešus, bet nesagatavots kursants Valsts kvalifikācijas eksāmeniem pielaists netiek. Viens no iemesliem, ka šobrīd radikāli mainīti noteikumi eksāmena pieņemšanas kārtībā. Gribas teikt, salīdzinot šos divus laika periodus, ka tad deva autovadītāja apliecību, tagad tā ir jāiegūst sūri, grūti autoskolās slīpējot meistarību ceļa satiksmes noteikumu zināšanās un auto vadīšanā instruktora vadībā. Dažos autoskolu kursantos dominē uzskats, ka autoskolai viņš ir jāiemāca iepriekš minēto noteikto minimālo apmācību stundu skaita ietvaros. Atgādinu, ka autovadītāju kursi ir kursi, kuros būs nepieciešama katra atsevišķa kursanta pašatdeve un nepietiks ar to, ka samaksās skolas naudu un vadītāja apliecība būs rokā. Gribētu šeit atgādināt, ka jebkurā mācību procesā piedalās divi, proti, autoskolās viens ir teorētisko priekšmetu pasniedzējs vai praktiskās braukšanas instruktors un otrs ir kursants. Cilvēki nav vienādi un var vislabākais instruktors nomocīties ar kursantu, kuram autobraukšanas māksla padodas ļoti grūti, lai to sagatavotu līdz vajadzīgajam līmenim un var būt arī pilnīgi otrādi, ka kursants autobraukšanu apgūst ļoti viegli. Tieši proporcionāli nepieciešamo stundu skaitam pieaug arī kursanta izmaksas, kas bieži vien izraisa neapmierinātību kursantos, kuriem apmācība nepieciešama vairāk. Nereti no šādu kursantu puses dzirdams, ka instruktors nespēj iemācīt, automobilis nepareizi atregulēts utt.

Paliek atklāts jautājums par to, kāpēc tad stāvoklis uz ceļiem drošības ziņā, ir tāds kāds tas ir- bojā gājušo ziņā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Eiropā esam vadošajā lomā un pie tam avārijas uz ceļiem izraisa un iet bojā pārsvarā jauni cilvēki, parasti, kuri nesen beiguši autoapmācības iestādi. Un šeit jau ir nopietns iemesls, vainīgo meklējot, nepārprotami norādīt autoapmācības iestāžu virzienā. Ņemot vērā valstī esošo bezdarba apjomu, jebkurā nozarē šobrīd ir gadījuma cilvēki, kuri tur nonāk gadījuma, šobrīd, bezdarba mākti. Izņēmums nav arī autoapmācības sfēra.

Varu apgalvot, ka manā skolā šādi kadri nav, bet zinu, ka ir autoskolas, kurās šādi gadījuma cilvēki tik tiešām ir. Tādus parasti neinteresē ne klients, ne apmācību process, bet parasti interesē materiālā puse. No malas vērojot autoapmācības instruktora darbu, viņus var tikai apskaust- pajaunas, spīdīgas mašīnas, pie stūres skaistas meitenes un vēl par to naudu maksā! Bet patiesību zina tikai tie, kuri ir tajā iekšā. Šo darbu, ilgstošā laika periodā, var darīt šā darba entuziasti, kam šī nodarbošanās ir hobijs. Tik tiešām hobijs, jo ņemot vērā attīstīto Eiropas valstu izmaksas autoapmācībā, mūsu apmācāmais saņemot gandrīz tādu pašu informāciju un iemaņas autovadīšanā, par to maksā reizes trīs mazāk. Pērkot detaļas automobilim un to uzturot, šīs izmaksas daudz neatpaliek no tās pašas Vācijas izmaksām. Visu izdevumus summējot, mācību pasniedzējiem un instruktoriem atalgojumā mēnesī paliek daļa, kas nedaudz pārsniedz mūsu Valstī noteikto minimālo apmaksu. Domāju, ka Latvijā, kas nodarbojas šajā sfērā, pie īpašas turības nav ticis un tuvākajā nākotnē arī netiks.

Dažreiz sarunās ar CSDD darbiniekiem par esošo situāciju, man ir ieteikts palielināt autoapmācības ilgumu un arī attiecīgi stundu skaitu, jo autoskolām mācību programmās noteikto stundu skaits esot minimālais. Teorētiski to darīt varu, un tiklīdz palielinātu programmas stundu skaitu, skolas izdevumi pieaugtu, pieaugot attiecīgi arī apmaksai par autokursiem, bet ņemot vērā konkurenci šajā jomā, mans potenciālais klients aizietu uz autoskolu, kur vadītāja apliecību var iegūt par zemāku maksu. Jau šobrīd ar dažādiem negodīgiem paņēmieniem dažas skolas pievilina kursantus, ar kvalitāti īpaši neizceļoties. Avīžu reklāmās dažreiz var lasīt dažādus paņēmienus kā var pievilināt potenciālos klientus un manis sastādītā topa virsotnē ir: "Teorija par velti, līzings uz vietas!"

Tālāk gribu izteikt savu viedokli par situāciju uz ceļiem attiecībā no jauno autovadītāju puses. Šobrīd autoskolās ienāk paaudze, kurai nezinu kādā veidā, bet ļoti labi ir izstrādāta pašapziņa ar savu lielo- ES. Tas ir ļoti labi, jo šodien nevienam nav vajadzīgs bikls, nevarīgs jaunietis. Šai pašapziņai ļoti tuvu seko visatļautība un sastopoties autoskolās ar grūtībām autoapmācībā, šī visatļautība arī nereti lien uz āru. Man ir gadījies mācīt kursantu, kurš jebkuru gājēju, kurš šķērso ielu neparedzētā vietā, bija gatavs apturēt automobili un minēto gājēju iespaidot fiziski, jo tie viņam traucēja. Zinu valstis, ka par šādu vai līdzīgu nesavaldību pie stūres vainīgais no instruktora puses tiek nozīmēts iziet apmācību vairāku stundu garumā pie psihologa. Mums Latvijā šādas metodes nav paredzētas. Šādus tipus mācīt ir ļoti grūti un, ja tādu izdodas novest līdz eksāmenam, tad viennozīmīgi, pēc apliecības saņemšanas šāds ''Misters- Visatļautība" nesas pa Latvijas ceļiem un cītīgi papildina bēdīgo bojā gājušo statistiku. It kā kvalifikāciju vadītājam piešķir CSDD inspektors, bet nekādā ziņā, es inspektoru nevainoju, jo eksāmenā šis "Misters-Visatļautība" eksāmena noteikumus ir izpildījis, bet būtībā, kurā sēž iekšā šis "Divdabis", inspektors nepilnas stundas laikā noteikt nevar.

Domāju, ka jebkurā autoskolā māca par to, ka lietot alkoholu ir slikti, bet to darīt vadot transporta līdzekli ir daudzkārt sliktāk un par to pienākas liels sods. Statistika par aizturētajiem, kuri pie stūres lietojuši apreibinošas vielas arī vēršas plašumā. Domāju, ka šeit dominē uzskats, ka mani jau nepieķers. Ņemot vērā autovadītāju skaita attiecību pret ceļa policistu skaitu, daudziem arī izdodas braukt reibuma stāvoklī neaizturētam. Neaizturēts, tātad nesodīts un maisam gals ir vaļā līdz brīdim, kad zūd kontrole pār spēkratu un kārtējā nelaime ir klāt.

Daudz akmens tiek mests ceļu policijas virzienā. Par to, ka viņi maz redzami veicot darbu uz ceļiem, par to, ka viņi ir kukuļņēmēji utt. Pārsvarā viņi mums esot slikti.

Braucot pa kaimiņvalstīm, starp citu, ceļu policistus tur redzu daudz mazāk. Bet vadītāju, kuri vēlas ātri un agresīvi braukt arī ievērojami mazāk. Sodi par pārkāpumiem, tos salīdzinot ar kaimiņvalstīm mums ir ievērojami mazāki un varbūt ari šeit ir daļējs iemesls kāpēc uz mūsu ceļiem valda lielāka visatļautība.

Izņemot, Polijā, kur vadītāji ātras un agresīvas braukšanas ziņā no Latvijas neatpaliek vai pat to pārspēj, izdomājuši bīstamās vietās ceļa malās uzstādīt ceļu policijas automobīļu maketus, bet makets ir makets un vai šādās vietās īpaši kaut kas mainās satiksmes drošības ziņā man ziņu nav.

Par kukuļņemšanu. Domāju, ka neviens autovadītājs, ieraugot ceļa policistu, pats neapstājas un neskrien klāt policistam ar saujā iežņaugtu piecīti. Process visiem ir zināms. Transporta līdzeklis parasti tiek apturēts, ja tā vadītājs ir pārkāpis visiem vadītājiem zināmas CSN normas vai, ja tam nav nepieciešamās uzlīmes par veiktu ikgadējo tehnisko apskati vai tam ir vizuāli acīmredzami bojājumi. Inspektors parasti stādās priekšā, liek uzrādīt nepieciešamos dokumentus un par attiecīgu pārkāpumu gatavojas sastādīt attiecīgu protokolu. Šajā vietā sākas process, kurš faktiski ir noziedzīgs. Šo procesu sauc kukuļdošana-kukuļņemšana. Domāju, ka pārsvarā gadījumu šā noziedzīgā procesa iniciators, tomēr ir vainīgais autovadītājs, jo šajos ekonomiskajos apstākļos mēģinot atpirkties no inspektora ar visiem dzirdēto piecīti, kas vadītājam ir daudz lētāk nekā saņemt sodu pilnā apmērā. Domāju, ka ne visi ceļa policisti ir tādi, kas padodas šim piecīšu kārdinājumam un tādi ceļu policijā noteikti nav vairākumā. Arī pašai ceļu policijai vajadzētu enerģiskāk rīkoties, lai šie pārmetumi izbeigtos. Pāris gadu atpakaļ Latvijas televīzijā bija sižets par to kā policija rīkojās ar autovadītāju no Kuldīgas, kurš bija mēģinājis iedot par pārkāpumu kukuli piecīša veidā. Varbūt turpmāk televīzijā parādīt arī kādu svaigu šādu sižetu. Autoskolā savās lekcijās mēģinu pieskarties šai tēmai. Arī daudzi topošie autovadītāji, pamatojoties uz dažādiem viņiem pazīstamu autovadītāju stāstiem, attiecībā uz ceļu policiju, savā nostājā, noskaņoti samērā negatīvi, bet viņiem pastāstot, kas notiktu, ja šāda struktūra nebūtu, tad uz mūsu ceļiem valdītu vispārēja anarhija un viņu attieksme mainās. Aicinu visus autovadītājus turpmāk vadīt transporta līdzekļus ievērojot CSN un mūsu apziņā pati par sevi izzudīs šī it kā mūžīgā attiecību tēma: Vadītājs- Ceļu policija. Atcerēsimies, ka šīm abām kategorijām, katrai ir savi pienākumi un savas tiesības un darīsim visu, lai mūsu autovadītāju pienākumi nekrustotos ar ceļu policijas tiesībām.

Latvijā ir daudz un dažādu asociāciju, bet ar nožēlu jākonstatē, ka līdz šim brīdim nav vienojošas organizācijas, kas aizstāvētu autoskolu intereses. Ir bijuši dažādi mēģinājumi šādu asociāciju dibināt, varbūt, ka tāda kaut kur formāli eksistē, bet kā parasti šādu veidojumu galvgalī izvirzās runas vīri, kuru galvenā doma tur atrasties nevis kopīgu interešu vārdā, bet liekot lielas cerības uz naudas pelnīšanu jaunajos amatos. Varu droši apgalvot, ka ja autoskolām būtu šāda stipra asociācija, tad tik daudz pārmetumu šajā situācijā autoskolas nesaņemtu, jo daudzie pārmetumi autoskolu virzienā pārsvarā ir pilnīgi bez pamata. Šobrīd, kad situācija uz ceļiem ir dramatiska, kad ir vajadzīgs atrast vainīgo, tad kā parasti visbiežāk tiek norādīts visvājākā virzienā.

Agris S.
auto inženieris- mehāniķis
Liepāja

 
Visi komentāri
 
135997. viesis 17.augusts 2004 1:08
0 0 Atbildēt

Pareizi jau saka...taa jau arii ir. Bet texts gan baisi garais!

136001. viesis 17.augusts 2004 1:45
0 0 Atbildēt

Man ar par garu... :) Tiku lidz celu administratoru lielajiem dzipiem, un uzreiz atcerejos kompnijas Celu pavalde (kas remonte daudzus no LV celiem) jauno auto - BMW 760iL - tiri ta neko????

136005. viesis 17.augusts 2004 1:55
0 0 Atbildēt

darīsim visu, lai mūsu autovadītāju pienākumi nekrustotos ar ceļu policijas tiesībām

Nesēdīsimies pie stūres? :)

Labus un pareizus vārdus autors saka, bet ir arī otra medaļas puse, ir. Tāpēc braukšu kā braucis.

136007. viesis 17.augusts 2004 7:03
0 0 Atbildēt

kad pie mums valdiibas iereednji zags tikpat maz kaa slovaakijaa, tad arii pie mums buus celji... :-/

136010. viesis 17.augusts 2004 8:24
0 0 Atbildēt

paldies autoram, loti labs raksts

136011. viesis 17.augusts 2004 8:27
0 0 Atbildēt

Nu raksts kā jau kārtīgam Latvietim- visi citi vainīgi, tikai ne es! :)

136023. viesis 17.augusts 2004 9:18
0 0 Atbildēt

galvenais jau ka atbildiibas tiem "celju buuveetaajiem" nekaadas. noasfaltee pa jaunu celju,peec gada pusotra - vienas bedres. kameer parr taadaam haltuuraam nebuus jaatbild,protams nekas nemainiisies....cik ta sen atpakalj remonteeja vanshu,akmens tiltus? smiekli naak....

a salagaam kas zlostno paarkaapj - sodus x2 !

136025. viesis 17.augusts 2004 9:23
0 0 Atbildēt

Bet tos gājējus kas lien tur kur nedrīkst - tiešām vajag SIST!

Kāpēc viņus neviens neķer un nesoda?

Autovadītājam redz pat punktus dod, ar ilglaicīgām sekām - bet riteņotājiem un gājējiem nekas? Nodokļus arī viņi nemaksā.

Tad kāpēc lai autobraucējs, kuram nezkapēc jāatbild par visu, jāmaksā par ceļu uzturēšanu, arī to pašu gājēju pāreju uzturēšanu, cienītu noziedznieku, kurš lien pāri ielai tur kur nedrīkst?

136030. viesis 17.augusts 2004 9:40
0 0 Atbildēt

Āmen...

136031. viesis 17.augusts 2004 9:42
0 0 Atbildēt

Uh kaa piekusu lasot...

136032. viesis 17.augusts 2004 9:46
0 0 Atbildēt

par to ka cellu seguma deel notiek avaariijas to Tu gan paarspiileee. Peec stistikas datiem 99% avaarijas vainiigs ir pats autovadiitaajs, bet 1 % vareetu noveelt uz celu.

Runaajot par Cellu paarvaldes vadiibu - maitas peedeejie. Darbiniekiem ne suuda nemaksaaa, bet passu graabj miljonus.

Puse no Cellu paarvaldes objektiem tiek taisiiti kaa haltuuras. Uz too uukki gan vajadzeetu uzlaist kaadu KNAB vai nodokllu inspekciju.

136046. viesis 17.augusts 2004 10:29
0 0 Atbildēt

Aizstāvēšu autoskolas...kaut gan kur tās ir jāaizstāv.

1. Ja autoskolā ir gadījuma "strādnieki", tad tie būtu jāpadzen pašai autoskolas vadībai.

2. Ja mācās lielie ESi, tad ko autoskola tur var padarīt...tos var identificēt apmācības procesā un...tad ir jābūt noteiktam, ko ar tiem darīt tālāk.

3. Ja nav kvalitāte, tad tūlītās būs jaunie autoskolu sertificēšanas un pārbaudes noteikumi un kvalitāte uzlabosies.

4. Ja tevi interesēja nepietiekamā samaksa par apmācībām, tad neviena asociācija nenoteiks augstāku samaksu, kas brīva tirgus apstākļos tiktu maksāts. Lai tā notiktu, ir nepieciešams mainīt apmācību programmas, palielinot noteikto stundu skaitu.

Tā kā ar tām skolām ir daudz maz kārtībā, vajag vēl skolu vadību par kadriem patramdīt un pamainīt mācību programmas.

Nekompetentiem autoskolu kritizētājiem var uzstādīt pretjautājumu - kāpēc šovasar mazie gurķīši ir rūgti...

136049. viesis 17.augusts 2004 10:46
0 0 Atbildēt

Nu viena no sakariigaakajaam ar pamotojumiem bagaataakaa novele kas sheit lasiita. Var redzeet ka centies cilveeks :) Iipashi nekomenteeshu, bet tomeer bija dazhas pretrunas... Bija mineets, ka sheit autovadiitaaju apmaaciishana ir pa iisu un shvakaaka kaa citur, bet peec briizha, kur runa ir pa samaksu instruktoriem ir teikts, ka informaacijas daudzums ko sanjem kursants ir taads pats kaa citur pasaulee...

136051. viesis 17.augusts 2004 10:54
0 0 Atbildēt

he he - baigi laps...man patika "teorija par velti, līzings uz vietas"...diez par kuru autoskolu tas ir teikts? ;)))

136052. viesis 17.augusts 2004 10:55
0 0 Atbildēt

To: saatans [?] 17.08.2004 09:46

Peec stistikas datiem 99% avaarijas vainiigs ir pats autovadiitaajs, bet 1 % vareetu noveelt uz celu.

------------------

Kā zināms, nav lielāku melu kā statistika.

Ir starpība starp iemesliem un cēloņiem.

CP ĻOOOOOTI negribīgi kā avārijas iemeslu rakstīs ceļu segumu. Vieglāk ur novelt atbildību uz vadītājiem - "neizvēlējās pareizu braukšanas ātrumu"...

Un ne vienmēr runa ir tikai par bedrēm. Cik daudz ir nepārskatāmu krustojumu vai gājēju pāreju, kur notiek avārijas, taču neviens CP kā avārijas iemeslu nerakstīs "slikts ceļu plānojums" vai "neizpļauta zāle un krūmi, kas aizsedza redzamību". Vienmēr būs kāds vainīgais vadītājs, kurš kādu nav palaidis...

136054. viesis 17.augusts 2004 11:00
0 0 Atbildēt

Labs raksts!

136055. viesis 17.augusts 2004 11:02
0 0 Atbildēt

Hmm..

Nez kāpēc ieks USA tiesību iegūšanas process ir krietni vienkārsāks? Nav jāiet nekādos kursos, pa patsmit dolāriem aizej nokārtot eksāmenu un viss notiek... (kaut gan protams ka kursi tur ir, tiem kuri paši nevar iemācīties) Paskataties kādi ir teorijas jautājumi

www.dmv.ca.gov/pubs/interact...drive/exam.htm

Un arī parkatiskais eksāmens ir krietni vienkārsāks - tiek pārbaudīts vai cilvēks māk vadīt auto atbilstoši situācijai, nevis cik labi vinš pilda formālas noteikumu prasības.

Latvijā ir pilnīgi pretēji - teorijas eksāmens - pilns ar vārdu spēlēm, nevis tiek pārbaudīts vai cilvēks mācēs rīkoties un saprast reālu situāciju uz ceļa, bet vai vinš neiekritīs uz CSDD izdomātajām viltībām.

Par braukšanu - arī smieklīgi - paskataties kā brauc mācībnieki pa pārdaugavu.... Ta nebrauc neviena cita masīna!! Kāpēc? Tāpēc ka viņi brauc formāli "pareizi". Bet bieži vien pilnīgi neatbilstoši konkrētajai situācijai uz ceļa. (pavērojiet, piemēram kā viņi brauc nost no salu tilta pārdaugavas pusē) Ja nesen esat kārtojuši tiesības - atceraties par kādiem "pārkāpumiem" tiek likti 10 soda punkti (tiek izgāzi eksāmenā) Piemēram iebraukšana pretējā joslā. Terorētiski jau parezi. Bet !!! Uz ceļiem parasti nav nekādu līniju. Un veicot pagrizienus viltīgajos pārdagavas kurstojumus pat pieredzējuši vadītāji biezi vien nevar noteikt to iedomāto viduslīniju. Bet inspektors to var izdarīt ar 100% precizitāti. Nedod dievs griežot pa kriesi uz vienības gatves tu neesi ieņēmis pareizi stāvokli... Un tas ka uz tās ielas segums nav piemērots braukšanai, nemaz jau nerunājot par līnijām netiek ņemts vērā... Es šādas apsurdas situācijas varētu ne vienu vien pieminēt.

Un tā daudzi auto skolu beidzēji māk teorētiski pareizi izbraukt eksāmena maršrutus, tomēr reālās situācijās rīkoties nespēj, jo tas netiek ne mācīts, ne pārbaudīts eksāmenā. Un neamz nerunāsim par kritiskām situācijām, piemēram ekstērēmā bremzēšana, izvairīšanās no sadursmēm, stuācijas priognozēšan uz ceļa utt.

Ja kas iekš USA dazi mani paziņas tika izgāzti eksāmenā par nedrošu un nepārliecinošu, pārāk lēnu auto vadīšanu, nemācēšanu iekļauties kopējā plūsmā....

136061. viesis 17.augusts 2004 11:26
0 0 Atbildēt

Labs raksts, dzeltenā krāsa ir lieka.

136062. viesis 17.augusts 2004 11:27
0 0 Atbildēt

Parasti, tur kur notiek kautkads lielaks celja remonts ir uzraxts! Celja remonts notiek pa ES lidzekliem, tad ludzu atbildiet man kur paliek Latvijaa iekasetie 100miljoni??? Un vai tiesham 1km asfalteshana maksaa n-tos tukstoshus? Man gribetos ar visu sho info iepazities!!

136067. viesis 17.augusts 2004 11:42
0 0 Atbildēt

uhh... sen nebiju tik daudz rakstijis :)

Par tām cenām man liekas, tās izmaksas ir pārlieku uzpūstas, problēma laikam ir tur, ka nevajag pie katra kilometra skaitīt klāt katram savu Porshe ;)

136068. viesis 17.augusts 2004 11:43
0 0 Atbildēt

tb., nevis rakstijis, bet lasijis :D

136070. viesis 17.augusts 2004 11:48
0 0 Atbildēt

Viedi vārdi!

136073. viesis 17.augusts 2004 11:57
0 0 Atbildēt

Tekstā potams ir minēts, ka tieši jaunie vadītāji visbiežāk izraisa avārijas&brauc "pa miglu" bet te nu gan statistika runā mazliet savadākl par "zaļajiem" braucējiem...jo ja nemaldos vidējais statistiskais dzērājs pie stūres ir ap 30/40...tas taaa!

136082. viesis 17.augusts 2004 12:57
0 0 Atbildēt

patiesam labs raksts!

136091. viesis 17.augusts 2004 13:50
0 0 Atbildēt

raksts interesants, bet par garu ... nepiekrītu pāris lietām :

1) Par akcīzes nodokli - Protams, man kā autovadītājam ir interese, lai akcīzes nodoklis nonāk tikai uz ceļa (asfalts, apgaismojums, zīmes, marķējumi u.c.) taču nedrīkst aizmirst vēl vienu būtisku lietu - braukšana ar auto ir apgrūtinājums pārējai sabiedrības daļai (piem. gaisa piesārņojums), tāpēc ir loģiski, ka daļa no degvielas akcīzes nodokļa tiek novirzīta "pārējai sabiedrības daļai". Protams, 50% ir apspriežams cipars, un domāju, ka ceļiem tiek atvēlēts par maz, bet 100% ceļiem arī nepienākas...

2) par ceļu pārvaldes darbinieku auto - nu sorry, bet jauns džips nav nekāds rādītājs. Tas ir tas pats, kas apvainoties par to, ka mācītājam ir mašīna, lai gan baznīca dzīvo no ziedojumiem. Arī labas darbinieku algas arī ir tika pozitīvs rādījus (lai gan tādas, cik sapratu tur nav). Cita runa ir par to, ka darba kvalitāte ir zem katras kritikas un cenas pārāk lielas. Bet tā jau ir Vasts kontroles kopetence. Varbūt vajadzētu pieaicināt Lietuviešu vai Igauņu ceļa meistarus un ar konkurenci uzlabot kvalitāti ...

Lai gan no malas skatoties ir viegli "Diriģēt" .

Par autoskolām - cik sapratu viedoklis ir profesionāls. (ne visam gan piekrītu, bet esmu tikai "malā stāvētājs")

136098. viesis 17.augusts 2004 14:14
0 0 Atbildēt

Wampirius

Kas attiecaas uz paareejo sabiedriibas dalju, tad taa no braukshanas ar auto pamataa arii ieguust ne mazu labumu. kaut vai elementaaraakais: prechu piegaade veikaliem. Par paareejo nerunaasim, kaut gan uzskaitiit var daudz un dikti.

136109. viesis 17.augusts 2004 14:56
0 0 Atbildēt

robchix [?] 17.08.2004 14:14

es jau neteicu, ka nav ieguvumu... vienkārši ir arī sliktums, kuru var kompensēt ar akcīzes nodokļa novirzīšanu ne tikai autobraucēju labā.

p.s. par preču piegādi akcīzes nodoklis ir iekļauts preču izmaksās -> cenā -> maksā patērētājs :)) attiecīgi patērētājam paliek prece + nomaksāts nodoklis + netīrs gaiss :))

136117. viesis 17.augusts 2004 15:20
0 0 Atbildēt

Labs raksts. Ceru ka to būs izlasījis Domburs un kādā no nākamajiem "Kas notiek Latvijā" tiks uzdoti interesanti jautājumi kungiem.

136118. viesis 17.augusts 2004 15:20
0 0 Atbildēt

To: Wampirius

Attiecībā uz netīro gaisu.

Īstenībā, ja vairāk līdzekļus veltīs ceļu remontam un labiekārtošanai, jo mazāk būs korķu uz ceļiem un ielām, jo mazāks būs gaisa piesārņojums.

Es jau neko neteiktu, ja daļa (ne jau 50%) aizietu tieši piesārņojuma samazināšanai, bet tagad tas viss aiziet budžeta caurumu lāpīšanai un autovadītāji tiek izmantoti kā slaucamas govis...

Bet īstenībā jau nav ko uztraukties. Pateicoties Repšes valdībai, tagad jau viss akcīzes nodoklis iebirst kopējā caurajā maisā, ko saukā par budžetu...

136121. viesis 17.augusts 2004 15:23
0 0 Atbildēt

raimondo [?] 17.08.2004 15:20

Skaidrs, ka nav problēma par to, ka daļa degvielas akcīzes aiziet "kopējā caurajā maisā" problēma ir par to CIK LIELA daļa tur izkūp...

p.s. OK, ja es zinātu, ka par manu degv.akcīzi palielinās medmāsu/skolotāju algas (ar domu lai var prasīt kvalitāti), es neprotestētu.

136124. viesis 17.augusts 2004 15:34
0 0 Atbildēt

Nesaprotu ko var piixteet par celja segumiem un to ietekmi uz negadiijumu skaitu. 11 gadu laikaa nav man gadiijies pieredzeet kaut vienu situaaciju kuraa celja seguma deelj ir radusies kaut saansliide. Protams ka nevienaa veidaa nesaku ka celji pie mums ir labi. Cieshami buutu teikts jav daudz. Vai tad cilvis seezjot pie automashiinas vadiibas klokjiem pats nespeej izveerteet situaaciju kaada ir zem vinja pakaljas(uz celja) Vai tieshaam ir jaamauc visaas vietaas ar maximaalo aatrumu ko pieljauj dotajaa celja posmaa celja ziimes? Nu nebuus ne peec 5 ne 10 gadiem tie celji samtaini un gludi. Shajaa situaacijaa kaada vinja ir tagat un veel ilgi turpinaasies buus taa ka mauks pa izjaataam granteneem uz kaut vai pieljautajiem 90 km/h un sitiisies pashi un vilks sev liidz citus. Princips????? Ja var uz 90 kaapeec gan ne? Tad arii strikti pie taa turamies?????

136126. viesis 17.augusts 2004 15:41
0 0 Atbildēt

sailem [?] 17.08.2004 15:34

piekrītu. Ceļa seguma kvalitāte ir jāizvērtē vadītājam. un avārijas iemesls - ceļa segums reāli ir labi, ja 0.001% gadījumos (piem. Naktī uz līdzenas šosejas bedre, kuru nevar pamanīt). Principā ātrumu pareizi izvēloties nav problēmu.

136134. viesis 17.augusts 2004 17:34
0 0 Atbildēt

Wampirius, Sailem - jus laikam pa latvijas celiem neesat braukusi... interesanti gan kur tie 11 gadi pavaditi. Man gan ir gadijies redzet, kas izskatijas pec tam, kad vieglajam, kas brauca aiz balkjvedeja peksni prieksa paradijas bedre, kura tas pazudeja prieksejo kreiso riteni... atrums bija neliels, bet pietiekams, lai auto ielidotu preteja josla ar visam no ta izrietosajam sekam...

Un tas ta - nenemot vera daudzos mazos negadijumus, kas masinas saskrienas apbraucot bedres...

136135. viesis 17.augusts 2004 17:43
0 0 Atbildēt

tā jau ir, kā autors saka. dažas piebildes

1.ja katru gadu likvidētu pāris melnos punktus un uztaisītu dažas parejas vai izraktu tuneļus, kur gājējam jasliepj pari par 4 joslām, tad ai kā statistika uzlabotos

2. ja gājējiem būtu tie paši atstarotāji- cik zinu, ja pērk vairāk par 10 km, tad baigi lēti sanāk.

3. ja pašvaldība vai sazina kas ar krumgrizi appļautu visādus apaugušos likumus, tad arī būtu labak

4. ja šur tur, piemēram- no Ķeguma uz D-pils pusi šur tur būtu 3km ar trim joslām, tad nedzītu garām tā, ka busa šoferim stūre jarausta,lai apdzinējs izlien un neatrodas grāvī

5.pie apmācības- katram individuālu pieeju, pasniedzeju un tikai pa laukiem,kamēr refleksi iestrādājas.

136144. viesis 17.augusts 2004 22:08
0 0 Atbildēt

Seene esmu braucis un veel kaa esmu . Tu iedomaajies to ja ietur distanci aiz taa smagaa balkjvedeeja tad bedre arii ir diezgan laiciigi pamanaama. Nevajag kaa bullim izboliit acis uz sarkanu lupatu un maukt...

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

"Daihatsu" piedāvājums “aktīviem pensionāriem” (+ foto)

Japānas autoražotājs Daihatsu Tokijas motoršovā parādīs modeli "Compagno", ko projekta autori nodēvējuši par “četrdurvju kupeju aktīviem pensionāriem”. Lasīt vairāk

 

No 76 137 eiro - Porsche 718 Boxster GTS jau var pasūtīt (+ foto) 8

Vācijas sportisko automobiļu ražotājs Porsche atklājis pieteikšanos jaunā modeļa 718 Boxster iegādei. Tagad Boxster/Cayman saimes flagmanis sasniedzis 365 Zs jaudu un maksās vismaz 76 137 un 78 160 eiro attiecīgi rodstera un kupejas versijās. Lasīt vairāk

 

Informē par izmaiņām ceļu nozarē (+ video) 4

Ceļu kvalitātes uzraugi reģionālajās vizītēs šoruden bijuši Valmierā un Bauskā, bet šodien par gaidāmo ziemu, ceļu remontam un uzturēšanai piešķirto finansējumu, kā arī pārmaiņām normatīvajos aktos Rēzeknē informēti Latgales iedzīvotāji. Lasīt vairāk

 

Kā pareizi piesprādzēties un, kādēļ tas tik svarīgi (+ video) 2

CSDD rīkotajā pasākumā iAuto.lv pārliecinās, kādēļ vajadzīga drošības josta un, kādēļ tā jānoregulē tieši tā, kā stāsta speciālists. Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti