Sestdienas rīts (18.09.2004) – pamazām krastmalā pie Mego veikala sarodas SAABi – zināmi un nezināmi (piemēram, viens 900 OG it kā neviļus bija izlikts pārdošanai).

Nezināmie sapazīstas. Uz startu ieradies arī košsarkanais „SAAB Official car” – Normunds un Aigars šoreiz pavadītāju lomā, iedodot Kristapam arī “ceļa naudu” :).

Precīzi plkst.10.08 (13 min. kavējums) devāmies Daugavpils virzienā: kopā 5 SAAB (4 x 9000, 1 x 99) un 2 VOLVO (850). Ikšķilē kolonnai pievienojās Kaspars ar SAAB 900 OG, Ķegumā Juris ar SAAB 9000, bet pie Kokneses “Ragāļiem” “noķeram” Inesi ar tumšzaļo 900 OG, kurš aplīmēts pavisam smuki dāniski. Pēc īsas pauzes dodamies tālāk, priekšā „9k”, aizmugurē „9k”, apdzenot pirmais auto „rāda” pārējiem cik vēl tālu var apdzīt, savukārt, aizmugurē braucošais blakus joslā piesargā, lai citi nenesas garām – foršs, drošs komandas “fīlings”. Kolonnā uz laiku iefiltrējas arī balts VOLVO universāls ar Igaunijas VOLVO kluba uzlīmēm, pateicoties Jēkabpils apvedceļam, mēs to apdzinām 2x:)! Jau Daugavpils rajonā bagātinām rindas ar vēl vienu „vietējo” SAAB 900 OG – šoreiz gaišlillā.

Līksnā mūs sagaida galvenais pasākuma „vaininieks” Jānis un sākas programmas novadpētnieciskā daļa. Skolas muzejā uzzinām, ka Līksnā ir bijusi sava Žanna d’Arka (Emīlija Plātere) un ka Līksnas katoļu baznīca ir celta Gotikas stilā, lai neizskatītos pēc poļu baznīcas. Arī to, ka ērģeles un ķieģeļi tās būvei vesti no Polijas. Un tad brīdis dvēselei – meditējoša meitenes balss un baznīcas ērģeles tikai mums! Līksnas baznīca patiešām ir skaista un Romualds ir lielisks gids!

Tālāk programmā iekļauts pikniks vējainā muižas parka kraujā – tas vēderam. Jāņa ģimene parūpējusies par karstiem kartupeļiem, šašlikiem un garšīgiem salātiem un vēl un vēl... Bet sponsori – SIA „Mamas D” sarūpējuši limonādi un gardu Latgales alu. Pietika abām dienām! Paldies jums!

Priekšā ceļš uz Daugavpils cietoksni. Tur nu bija īsta iztēles un vēstures zināšanu pārbaude! “Kā jau mēs visi zinājām”, cietoksni cēla, lai aizstāvētu Krieviju pret Napoleonu (vietā, kur jau bijusi priekšā jezuītu ordeņa baznīcaJ. Bet īsti karot tur neesot sanācis, jo pirmajā reizē franči aizgājuši garām, bet otrajā – tajā nav bijis pašu krievu – tā kā frančiem tur atlicis tikai atpūtināt kājas. Bet toties Krievijas caram tur esot paticis, viņš braucis atpūsties un “ietusēt”. Kā nekā pilsētā valdījusi sava mentalitāte. Un vēl Andrejs Pumpurs cietoksnī strādājis par intendantu jeb sagādnieku. Vēlāk Latvijas laikā un arī krievu laikos cietoksnī ir bijušas armijas daļas. Un bijuši ģenerāļi, kas gan pamatā neesot bijuši latgaļi, bet latvieši no otra, bagātā Daugavas krasta (tur tagad atrodas Grīvas cietums). Cietoksnī iekšā ir vesela pilsēta! Katrā valnī ir eju, irigācijas un ventilācijas sistēmas. Ir pašiem savs agrāk modernais, bet tagad jau slēgtais hospitālis, kura mūri joprojām pa gabalu vēdī “slimnīcas smaržu”. Ir arī savs dzīvojamais rajons. Dzīvokļi tur kļūst pieprasīti, jo vieta ir ekskluzīva. Un būs vēl labāk, jo mirkli pirms SAAB kolonnas iebraukšanas pa cietokšņa vārtiem, pie tiem tika pacelts Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs. Tai vietai ir nākotne!

Ekskursija turpinās pa Daugavpils pilsētu: baznīcu kalniņš ar 3 galvenajām (katoļu, luterāņu un pareizticīgo) baznīcām, pilsētas centrālais jeb Vienības laukums ar topošo “Reval Hotel Latgōla”, „Baltais gulbis” jeb otrs, jau stingrāka režīma cietums. Tiek apmeklēts arī vēl viens no Latgales simboliem - keramiķu darbnīca ar lielāko ar malku kurināmo krāsni. Mums izrāda skaistas tradicionālas un arī modernas māla lietas un “ugunsūdens” krānu. Tālāk Skatu tornis Daugavas lokos ar lielisku saulrietu (būs daudzās bildēs) un SAABi (OK, arī daži VOLVO) lejā ielokā. Paldies gidam Henriham par interesantajiem Daugavpils vēstures pastāstiem!

Tad seko nakts (tumsas) brauciens uz pierobežu 10 km caur meža "tuneli" uz nekurieni. Nekuriene, kas saucas „Jantarnaja”, izrādās ļoti kopta gleznaina Riča ezera mala, ar ļoti senām un rudens vēja pilnīgi caurpūstām vasaras mājiņām, toties mājīgu pirti un garšīgām vakariņām. Tiek ēsts un dzerts un pirtī iets.

....Guntars arī gāja pirtī. Un pazaudēja pulksteni. No rīta bija ļoti satraucies un visur to meklēja. Labi, ka atrada. Uz otras rokas. Par to viņam nācās publiski atzīt, ka VOLVO ir otrs labākais auto pēc SAAB. Savējie sapratīsJ.

Rīts dažiem iesākās ļoti agri – ar laivu ezerā vai sēņu grozu mežā. Zivis zem laivas bijušas redzamas jo dziļi, un arī sēnes ar nazi grieztas, bet uz brokastu galda gan nekas no tā neparādījās. No rīta tika apgūts arī volejbola laukums, kur Kaspars saslapināja kāju, par ko gan uzreiz arī aizmirsa. Pirmdienas rītā gan atcerējās, bet bija jau aizsmacis. Varētu turp trešdienās doties rīkot SAAB/VOLVO/MB turnīrus, ja vien nebūtu tās pierobežas rozā caurlaides tik sarežģīti jāgādā.

Rīta pirmais maršruts mūs meža “offroadā” aizveda uz tuvākajām mājām (~7 km bezceļa). Tur meža biezoknī slejas liela balta baroka stila muiža – Ilgas muiža, kur studenti vasarās tauriņus pēta. Būsiet tur, atklāsiet – skats diezgan sirreāls. Tur atklājām, ka pazuduši 5 SAABi, kurus pēc pusstundas laimīgi Osinovkas ceļmalā atradām. No Daugavpils prom devāmies pa Daugavas otra krasta dambi – lai redzētu pilsētu, cietoksni un skaistos upes palieņu skatus.

Un tad tikai sākās pasākuma nagla: riepu svilināšanas pasākums! Slēgtā trasē bija iespējas pārbaudīt sevi un savus auto divās disciplīnās. Visgrūtāk (un autiņam sāpīgāk) manuprāt bija „izzīmēt” „astotniekus” starp aplī un tā centrā saliktajām riepām. Pēc dažiem izmēģinājuma braucieniem jau sākās nopietnas sacensības. Riepas kauca, rokas bremzes čīkstēja un, jādomā, galvas griezās riņķī. Šajā „puķīšu zīmēšanas” uzvarēja roku meistarība, nevis tehnika, kaut gan daži minēja, ka baltajam VOLVO (240) ir iedzimtas manevrēšanas priekšrocības. Tikpat nopietni noritēja arī ātrumsacīkstes, kur galvenokārt sacentās tehnika. Kaut arī nenoliedzami bija jāzina, kuri pedāļi kurā brīdī lietojami un kad ātrumi slēdzami. Nepārspēts, protams, palika Aero, bet otrā, trešā un ceturtā vieta tika atdota Zintas & Co labi saskrūvētajam 9000 CS automātam. Mārtiņam diemžēl neatvērās turbīna, citādi arī 99-tais paliktu nepārspēts!J

Veiklības brauciena rezultāti:

Kad adrenalīns norima, devāmies uz pasākuma pēdējo kopīgo pieturas punktu - Nīcgales akmeni. Tiešām milzīgs! Četru ceļu krustpunktā. Pikniks un sacensību uzvarētāju apbalvošana ar īstām novada balvām - jauko tumšo keramiku un vaska smaržīgajām svecēm.

Vēl pēdējā kopbilde uz lielā akmens un sekoja mājupceļš, kas dažiem veda caur Ērgļiem (esot ļoti labs ceļš ieklāts!), citam savukārt pa vienu vai otru Daugavas krastu, savukārt, daži pa taisno uz Poliju aizbrauca un tikai otrdien atgriezās! Statistikai - kopā nobraucām nedaudz virs 600 km, īslaicīgāk vai ilglaicīgāk pasākumā piedaloties 30 cilvēkiem ar 16 automašīnām (13 SAAB, 3 VOLVO).

Pasākums patiešām bija izdevies, liels paldies Jānim un Ritai par milzīgo entuziasmu un darbu, kas tika ieguldīts! Bija no visa pa tieši tik, cik vajag - gan sirdij, gan prātam, gan dvēselei, gan miesai, gan vēderam! Atliek mums visiem novēlēt, lai turpmākie SAAB pasākumi saturiski būtu tādi kā šis!

SAAB rulzzz!

Piedzīvoto atreferēja Zinta, cenzēja Kristaps