Katrs ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušais ir gan viņa draugu un radinieku, gan valsts traģēdija. Apsveicami, ka satiksmes drošība kļuvusi par vienu no sabiedrībā visplašāk apspriežamajām tēmām.
Tomēr patreiz mēs kopīgi krītam otrā galējībā. Ikdienas pievēršot saasinātu uzmanību situācijai uz ceļa, piemirstam un nenovērtējam, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, satiksmes negadījumu statistikas rādītāji ir uzlabojušies, un tie pamazām, bet ar katru gadu kļūst labāki. Piemēram,1991. gadā negadījumos bojā gāja 923 cilvēki, 1995. gadā – 611, 2000. gadā – 588, 2003. gadā – 493.Patreiz izplatītā „vainīgā” meklēšana ir vājš ieguldījums reālā situācijas uzlabošanā. Nepieciešams izstrādāt, nevis atsevišķus pasākumus, bet rīkoties saskaņā ar valstiska mēroga satiksmes drošības programmu, redzējumu, kura ietvaros bez šaubām jāietver arī šie atsevišķie pasākumi.
Mazinājušies CSNg ar cietušajiem
Tai pat laikā nevajag nenovērtēt jau līdz šim paveiktā rezultātus. Lai arī pārkāpumu uzskaites punktu sistēma darbojas tikai kopš jūlija, jau ir vērojami uzlabojumi. Salīdzinot ar 2003. gada trešo ceturksni Ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) ar cietušajiem skaits samazinājušies par 15,1%. Aizvadītā gada trešajā ceturksnī šādu negadījumu bija 1642. Šogad - 1394 (2004.g.).
Par 13,4% samazinājies arī CSNg ievainoto skaits. No 2053 pagājušajā gadā uz 1778 šogad.
Salīdzinoši ar 2003. gadu, šī gada pēdējā ceturksni par 1,4% mazinājies CSNg bojā gājušo skaits.
Mazinājies alkohola reibumā izraisīto negadījumu skaits
Salīdzinot ar 2003. gadu šī gada pirmajos deviņos mēnešos par 13,1% samazinājies vadītāju alkohola reibumā izraisīto CSNg skaits ar cietušajiem. 2003. gadā tie bija 528, šogad 459.
Alkohola reibumā izraisīto avāriju rezultātā bojā gājušo skaits samazinājies par 21,3% no 89 (2003.g.) uz 70 šogad.
Īpaši izteikti šī tendence vērojama Latvijas rajonos, kur, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazinājies gan alkohola reibumā izraisīto negadījumu, gan bojā gājušo un ievainoto skaits.
Alkohola reibumā izraisīto negadījumu skaits no kopējā negadījumu skaita samazinās ar katru gadu. Ja 1995. gadā tie bija 23,3%, 1998. gadā – 21,1%, 2000. gadā – 18,3%, tad aizvadītajā gadā, tie bija tikai 12,8%.
Mazinājies bojā gājušo un ievainoto bērnu skaits
Šogad samazinājies arī bojā gājušo bērnu skaits - no 12 (2003.g.) līdz 5 (2004.g.). Arī CSNg ievainoto skaits no 581 (2003.g.) samazinājies līdz 503 (2004.g.). Par 18,5% samazinājies arī cietušo bērnu-gājēju skaits no 291 (2003.g.) uz 237 (2004.g.).
Nenoliedzami nevienam nav pamata lepnumam par „labiem statistikas datiem”, ja kaut viens cilvēks valstī cieš satiksmes negadījumā, tomēr ir nekorekti apgalvot, ka situācija Latvijā arvien pasliktinās. Tādēļ Ceļu satiksmes drošības direkcija aicina analizēt un risināt situāciju pietiekami globāli un visaptveroši, nevis meklēt vainīgos un plānot epizodiskas darbības satiksmes drošības veicināšanai.
No TVneta:
Vai Puķīts būs Ministrs?
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) par apsveicamu atzīst faktu, ka satiksmes drošība šobrīd kļuvusi par vienu no sabiedrībā visplašāk apspriežamajām tēmām, tomēr izplatījusi aicinājumu nekrist "otrā galējībā".
vaaks [20.10.2004, 09:22]
Ja opozīcijas vai koalīcijas uzdoto uzdevumu par kustības drošību vairāk uzlabot Ministrs nespēs, tad tā ir biļete Puķītim uz ministra posteni, kurš statiski jau ir situācijas uzlabotājs valstī...Vai ne tā?
csd [20.10.2004, 09:18]
csdd ir statiska organizācija, kas valstiski apstiprina Puķītes paveikto. Tālredzīgam Ministram vajadzētu draudzēties ar Puķīti - kurš var kļūt par tautas varoni, ja statistika saglabāsies viņam labvēlīga līdz gada beigām.
richuks [20.10.2004, 09:11]
Nu ja, Pukjiits jau juulija asiņainajā nedēļā "saplēsās" ar ministru...tas liecina, ka Puķīts izvilka valsti no krīzes
vaaks [20.10.2004, 09:07]
Tā ir politika.
Vienīgais situācijas uzlabotājs valstī būs Puķīts, jo policija vienīgā ar to nodarbojas...Puķītis naglo žogu, gar kuru turēties, lai tiktu līdz ministram...
mezs [20.10.2004, 08:59]
paldies Dievam, ka kādam no CSDD ir arī veselais saprāts, jo citādi likās, ka notiek terors pret Latvijas iedzīvotājiem, kuru akceptē iekšlietu ministrs