Pēdējā laikā ir daudz runāts par to, ko vajadzētu darīt, lai samazinātu negadījumu skaitu. Šai sakarā Rīgā tika veikta autovadītāju aptauja, lai noskaidrotu, ko braucēji paši uzskata par savstarpējo attiecību aktuālākajām problēmām uz ielām un ceļiem.
Apskatot situāciju Latvijā un Rīgā, varam secināt, ka kopumā, salīdzinot ar piecus gadus senu pagātni, šī ceļu satiksmes kultūra ir uzlabojusies, bet lielam optimismam nav pamata – vēl joprojām braucam agresīvi, neelastīgi un par katru cenu cenšamies uz ceļa pierādīt savu “es”.
Aptaujājot Rīgas autovadītājus, uzklausījām vairākas tipiskās, visbiežāk pieminētās problēmas. Visbīstamākā autovadītājiem šķita distances neievērošana ar priekšā braucošo automobili (CSN 119. punkts). Tūlīt pēc tam sekoja ceļa nogriešana apdzenot (CSN 121.4). Stabilu trešo vietu ieņēma apdzīšana uz gājēju pārejām. Tālāk sarakstu turpināja krustojuma šķērsošana pie dzeltenās gaismas, pagrieziena rādītāju neizmantošana, kā arī automobiļa novietošana stāvvietā, aizņemot divas vietas vienlaicīgi. Vadītāji ar sašutumu pieminēja kolēģus, kuri neievēro elementāru pieklājību mainot joslas, savukārt jaunākās paaudzes autovadītāji ar nepatiku izteicās par tiem, kuri “sēņo” – proti, uzsāk braukšanu lēnām, 50 km/h zonā brauc uz 40 km/h utml.
Salīdzinājumā ar ASV vadītājiem, kuriem šķiet, ka rupju žestu rādīšana ir agresīvas braukšanas pazīme (pozitīvi atbildējuši 91% no aptaujātajiem), Latvijas autovadītāji to pat nepiemin, un taujāti atzīst, ka dažādas trīspirkstu kombinācijas uz mūsu ceļiem nenākas redzēt pārāk bieži. Savukārt, atšķirībā no Latvijas braucējiem, aptaujātie ASV autovadītāji kā traucēkli gandrīz nepiemin tos, kuri novieto automobili, aizņemot divas vietas vienlaicīgi.
Līdzīga aptauja Nīderlandē savukārt liecina, ka turienes autovadītājus krietni mazāk uztrauc tie, kuri nespēj “uzsākt” pie krustojuma pietiekoši dinamiski, toties viņi daudz vairāk sūdzās par kolēģiem, kuri neievēro distanci.
Uz šosejām autovadītāji jūtas diezgan droši – aktuālākās problēmas, viņuprāt, ir distances neievērošana ar priekšā braucošo automobili, kā arī būtiska ātruma pārsniegšana, “palidojot” garām godīgi braucošajiem kolēģiem, pārsniedzot atļauto ātrumu vismaz par 20 kilometriem stundā. Daži piemin arī to, ka reizēm rodas problēmas ar distances novērtēšanu apdzenot – ceļš burtiski tiek “nogriezts” deguna galā. Par vienu no nepatīkamākajām parādībām uz šosejām tiek uzskatīti tie automobiļi, kuri brauc jūtami lēnāk par atļauto ātrumu.
Savukārt par Rīgu šoferi ir gatavi runāt ilgi, pieminot gan ātruma pārsniegšanu, gan pagrieziena rādītāju neizmantošanu, gan distances neievērošanu, gan iebraukšanu krustojumā, ja skaidri redzams, ka no tā līdz zaļā signāla beigām neizdosies izbraukt. Apkopojot atbildes, ir skaidrs, ka autovadītāji Rīgas satiksmi neuzskata par braucējiem draudzīgu.
Kuriozākās atbildes, ko nācies uzklausīt, bija, ka galvenā satiksmes problēma ir “BMW vadītāji”, “Pensionāri ar naģenēm (penziki ar kepkām)”, un “lidojošie zārki”.
Noslēgumā vēlos teikt, ka, aplūkojot aptaujas datus var droši teikt tikai vienu – pie vainas bieži vien ir neviens cits, kā mēs paši, kas aizmirstam, ka vienkārša savstarpējo attiecību kultūra bieži vien izglābj pasauli - vai vismaz pāris stundas no jūsu dārgā laika noteikti.
Teksts: Matīss Elsbergs
Foto: Andris Zariņš
A kaapeec man neviens nepajautaaja? Taatad, kretinee tie kas brauc preciizi ar atljauto aatrumu :) un kreisaas joslas guleetaajus.
A kaapeec tik daudzi satraucas pa distanci :? Skaties tak uz priekshu ne spogulii ibio.