Lasītājs: Gribu pastāstīt par diviem gadījumiem ar vienādu raksturu, bet dažādiem nobeigumiem...
Kādu laiku atpakaļ kopā ar paziņu ar viņa automašīnu bijām pilsētā. Novietojām braucamo kā nākas - maksas stāvvietā un gājām kārtot savas darīšanas. Atgriežoties aina bija bēdīga. Autiņam spārns pamatīgi iemīcīts, pagrieziena lukturis kopā ar lielo lukturi smalkās lauskās, buferis norauts. Jauki...Turpat netālu grozījās stāvvietas uzraugs un, kad sākām celt troksni viņš atbildēja, ka par autiņu drošību viņš neatbild un naudiņa, kuru maksājam ir par konkrētā asfalta pleķīša īri konkrētā laika posmā. Nezinu, varbūt viņam taisnība, bet kaut kā tas viss savādi. Nācās vien saukt CP. Inspektors sastādīja protokolu un piebilda, ka neko līdzēt vairāk nevarot un ka Rīgā dienas laikā šitādu gadījumu esot desmitiem. Viens mierinājums bija, ka vismaz ar protokolu varēs doties pie apdrošinātāja un kādu nebūt naudiņu dabūt.
Nedēļu pēc šī gadījuma es pats, atgriežoties nu jau pie savas automašīnas, ieraudzīju stipri līdzīgu ainu. Cietis bija spārns un aizmugurējās durvis. Tikai šoreiz aiz logu tīrītāja bija zīmīte kurā bija teksts ar atvainošanos un mob.tālruņa nr.
Zvanīju. "Otrā galā" dikti bēdīga balss apliecināja, ka tiešām viņš esot vainīgs un varbūt varot lietu kā nebūt nokārtot. Atrādiju braucamo savam meistaram. Skāde nebija tik liela kā sākumā likās un remonta summa arī. Vainīgais godīgi samaksāja un beigās šķīrāmies gandrīz kā labi paziņas.
Tādi nu lūk divi gadījumi "iz dzīves". Nezinu, kas tam puisim lika atstāt to zīmīti - tāpat neviens neko nebūtu redzējis un pat ja būtu - neteiktu. Varbūt runa ir par to "tīro sirdsapziņu", par kuru daudzi jau aizmirsuši. Varbūt tā bija cieņa pret otru cilvēku vai varbūt pašam tā bija gadījies.
Viens pavisam noteikti: ir tomēr godīgi cilvēki starp mums.
iAuto lasītājs
Jā.. Es tādiem gadījumiem turu automašīnā pāris savas vizītkartes.. Paldies Dievam, ne reizi nav nācies izmantot.