Gribu pastāstīt par kādu atgadījumu, kas pamudināja uz savādām pārdomām. Kādas darbdienas vakars. Pulkstenis rāda gandrīz pusnakti. Pirms došanās pie miera nolēmu vēl iegriezties Ģertrūdes ielas LIDO, lai ieēstu vēlās vakariņas.
Nu tātad - LIDO ēstuve. Nakts. Šajā laikā šeit vakariņo samērā maz apmeklētāju. Apsargs stūrī mierīgi risina krustvārdu mīklas, fonā klusu skan kaut kāda mūzika.Pasūtu sev vakariņas. Viss salikts uz paplātes, tūlīt došos pie kāda brīva galdiņa. Te pēkšņi man aiz muguras atskan ~96dB skaļa vīrieša balss, kas pavēles formā paziņo, ko tieši viņš ēdīšot. No malas izklausījās, it kā LIDO šim vīrietim ir parādā. Pat apsargs pacēla acis, lai apskatītos, kas te kliedz.
Atskatos. Un aiz pārsteiguma gandrīz izmetu paplāti no rokām. Izrādās, skaļās pavēlošās balss īpašnieks ir Ceļu policists pilnā formā. Kaut kas neštimmē... Kaut kas nav tā...
Ēdot savas vēlās vakariņas, domāju - kas tad īsti mani pārsteidza? Tas, ka Ceļu policists arī grib ēst vakariņas? - Nē! Tas ir tikai normāli, jo arī policisti taču ēd. Varbūt pārsteidza pavēles forma? - Nē! Policisti taču pieraduši pie pavēlēm un arī tas ir normāli.
Tad kas? Un pēkšņi es sapratu! Nekad nebiju dzirdējis Ceļu policistu skaļi un saprotami runājam. Parasti (lasi - gandrīz vienmēr), kad esmu apturēts, radusies sajūta, ka Ceļu policists ir nevarīgs cilvēciņš, kurš pat dažus vārdus saprotami nespēj pateikt. Bet te - pie vakariņu galda - izrādās, ka šie var arī uzkliegt.
Ja jau policisti, kā izrādās, var parunāt skaļi un saprotami, kāpēc uz ielas viņiem tas "nepadodas"? Kāpēc es nekad saprotami neesmu dzirdējis ne uzvārdu, ne to, ko viņš vispār vēlas no manis?
Policistu kungi - padomājiet! Varbūt daļu no savām balss saitēm lieciet lietā arī uz ceļiem, kad sarunājaties ar autovadītājiem!
naktsedajs, iauto lasītājs
Prikolists nut;)