Lai kādus spriedumus un vērtējumus sniegtu politologi un ārvalstu eksperti, diemžēl jāsecina, ka Latvija nav demokrātiska valsts, kurā lēmumi tiek pieņemti sabiedrības interesēs.
Savu apgalvojumu pierādīšu izanalizējot valsts politiku vienā no satiksmes drošības jomām.Sākusies kārtējā stihiskā ziema. Pirmajās aukstajās dienās radio nepārtraukti raida brīdinājumus par apledojušiem ceļiem. Arī pēc atkušņa saņemam jaunas ziņas par apledojušiem ceļiem. Tiek saņemtas ziņas par smagām avārijām, pirmajiem sniega un ledus upuriem.
Atskatoties pagātnē jāsecina, ka diskusija par satiksmes drošību šogad iegājusi jaunā attīstības gultnē. Par nepieciešamību uzlabot situāciju satiksmes drošībā jau no vasaras spriež plašsaziņas līdzekļi, Saeimas deputāti, premjerministrs un arī ministri. Patīkami, ka aktivitāte nav tikai dekoratīva un neaprobežojas ar runāšanu. Iekšlietu ministrs pieprasa pastiprināt Ceļu policijas darbu, kā arī gatavo izmaiņas likumdošanā, lai ar finansiāliem argumentiem ietekmētu pārgalvīgus un dzērušus braucējus.
Satiksmes drošības padome atrod par iespējamu atbalstīt sociālās reklāmas kampaņu un tam novirza Ls 126 000, kuras pirmā kārta, veltīta gājējiem jau sākusies. Mediji aktīvi atspoguļo satiksmes negadījumus, uzskaitot upurus, laikraksti piedāvā speciālistu pārdomas par situāciju un tās uzlabošanas mehānismiem. Mums tiek dota iespēja iepazīties ar bojāgājušo tuvinieku pārdzīvojumiem, mediķu atmiņas par pārdzīvoto smagu negadījumu vietās. Skumjš fakts, bet 2004. gadā uz autoceļiem dzīvības zaudējuši 509 cilvēki.
Diemžēl valdība ar vienu roku dodot ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā ar otru roku atņem Latvijai nozīmīgu drošības elementu ziemas satiksmes apstākļos – riepas ar radzēm. Valdība, iekļaujot noteikumos jaunu punktu, šovasar nolēma, ka no 2008. gada Latvijā ir aizliegtas radžotas riepas. Jautājums tika izskatīts bez garām diskusijām.
Interesanti, ka atbalstu bez garām debatēm saņēma visi Ceļu satiksmes noteikumu punkti, kurus skatīja 2004. gada 29. jūnijā. Skaidrs, ka Ceļu satiksmes noteikumi bija jāpieņem - tie pēc būtības bija jāsaskaņo ar Ceļu satiksmes likumā noteiktajiem normatīviem. Nekavējošu lēmumu pieņemšanu vecināja arī ažiotāža ar soda punktu sistēmu, saskaņotā paziņojuma ieviešana pēc avārijas un citas normas, kurām bija jāsāk darboties ar 1. jūliju. Darba valdībai bija daudz. Interesanti, ka likumprojekta anotācijā norādīts, ka Ceļu satiksmes noteikumu izmaiņas nekādu ietekmi uz makroekonomisko vidi neatstās. Diemžēl nozīmīgus pētījumus Latvijā šajā jomā neviens nav veicis un šķiet, ne vien nav izvērtēta citu valstu pieredze, bet neviens ierēdnis pat nav mēģinājis ar to iepazīties. Ko šī norma dos satiksmes drošībai un Latvijas autovadītājiem? To, ka šāds aizliegums nav viennozīmīgs apliecina fakts, ka, lai izvērtētu radžu lietošanas plusus un mīnusus, daudzās pasaules valstīs veikti apjomīgi pētījumi, ar mērķi noskaidrot radžu lietošanas ietekmi uz valsts makroekonomisko vidi.
Izvērtējot radžu aizliegumu jāsecina, ka kāds bez liekas ažiotāžas izdarījis lāča pakalpojumu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, neizvērtējot sekas. Loģiski, ja radžotu riepu lietošanai ir sezonāls raksturs un noteikti ierobežojumi to lietošanai siltajos gadalaikos. Vasaras sezonā radzes bojā asfalta segumu. Bet par to, vai aizliegt radzes ziemā, būtu nepieciešams nopietni un pēc būtības izvērtēt visus plusus un mīnusus. Tas pirms noteikumu pieņemšanas nav izdarīts.
Vienīgais kaut cik saprotamais šī lēmuma pieņemšanas lobētājs ir autoceļu uzturētāji, kuri varēja atsaukties uz Vācijas un Polijas pieredzi, kur radžotas riepas aizliegtas vispār.
Mūsu ziemas, neraugoties uz dažādajiem mājieniem par globālo sasilšanu, savās izpausmēs ir tuvākas Skandināvijas, nevis Viduseiropas ziemas apstākļiem. Vairums skandināvu joprojām brauc ar radžotām riepām. Šis fakts liek aizdomāties par ekonomiski attīstīta reģiona loģiskā saprāta atrasto risinājumu drošai braukšanai. Arī Igaunijā ziemas sezonā priekšroka tiek dota radžu riepām, kur ar radžu riepām ziemas sezonā tiek aprīkoti vidēji 80% automašīnu. Vidzemes augstienes pauguros un Sabiles apkaimē izlocītie ceļi nav līdzīgi vienmuļajiem Polijas un Vācijas plašumiem. Interesanti, ka autovadītājiem un komunālajiem dienestiem ziema Latvijā parasti sākas negaidīti, pārsteidzot nesagatavotus kā vienus, tā otrus.
Lai arī modernās ziemas riepas ar plašu lamelējumu nodrošina augstus drošības rādītājus uz dažādiem segumiem, Latvijas klimatiskajos apstākļos bieži veidojas apledojums, uz kura radžotas riepas nodrošina labāku saķeri, sekojoši nodrošinot drošāku auto vadīšanu un saīsinot bremzēšanas ceļu.
Pēc CSDD īsās un optimistiskās informācijas, ka radžotas riepas būs aizliegtas un visiem būs labi, bija interesanti iepazīties arī ar interneta portālu komentāros paustajām atziņām, ka paēdušais neēdušo nesaprot. Komentāros lasāma pārliecība par Rīgas kungu augstprātīgo attieksmi, kuri ar šoferiem pie stūres pārvietojas pa vairāk vai mazāk tīrītām un kaisītām ielā, bet neredz Latvijas reģionu apledojušos ceļus. Iespējams, ka CSDD vadītāja autokrosā un rallijreidos gūtās braukšanas iemaņas ļauj justies pārliecinoši uz jebkura ceļa seguma, bet šādu iemaņu nav lielākajai daļai valsts iedzīvotāju.
Neraugoties uz moderno tehnoloģiju sasniegumiem, bezradžu riepu ražošanā, radžota riepa joprojām nodrošina īsāku bremzēšanas ceļu uz ledus. Lai arī skeptiķu minētais nelielais ieguvums - 5 līdz 10 % īsākais bremzēšanas ceļš, ko nodrošina radžota riepa uz ledus, procentuālos skaitļos neizskatās pārliecinoši, pārrēķinot šos procentus metros, ieguvums ir ievērojams. ASV veiktajā pētījumā, salīdzinot 12 radžotu un 12 bezradžu ziemas riepu bremzēšanas ceļa garumu uz ledus pie ātruma 50 kilometri stundā, vidējā starpība bija 14 metri par labu radžotajām riepām. Auto ar radžotām riepām apstājās vidēji pēc 45,3 metriem, bet ar bezradžu riepām pēc 59,3 m. Diemžēl nereti pietrūkst tieši šo dažu metru, lai izvairītos no ceļu satiksmes negadījuma. Moderno vieglmetāla radžu ietekme uz ceļa seguma nodilumu nav būtiska, bet cilvēka dzīvībai ir viena no augstākajām vērtībām. Nereti pietrūkst dažu metru, lai izvairītos no traģēdijas un upuriem, kuru skaits Latvijā joprojām ir pārāk augsts.
ASV, Skandināvijā un citās valstīs veikto pētījumu gala secinājumā atzīts, ka radžu aizliegšana var samazināt izdevumus par ceļa seguma uzturēšanu, tomēr makroekonomiski rēķinot valsts zaudējumi ir lielāki. Zaudējumi, kas rodas autoīpašniekiem saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, zaudējumi, kas rodas valstij investējot papildus līdzekļus veselības aprūpē, lai aprūpētu negadījumos cietušos satiksmes dalībniekus.
Neatbildēts ir jautājums vai izvērtēta šī lēmuma ietekme uz tūrismu. Ja Igaunija, kā arī Skandināvijas valstis neieviesīs analoģiskas prasības, mēs zaudēsim virkni tūristu no kaimiņvalstīm, kas izvēlas ceļošanu ar personīgo transporta līdzekli arī ziemas sezonā! Interesanti, ka plašsaziņas līdzekļos publicētā informācija liecina, ka tūristu skaits no Skandināvijas pieaug. Gan to, kas šķērso Latviju caurbraucot, gan to, kuriem Latvija ir ceļojuma galamērķis. Protams, arī uz Poliju vai Vāciju nav iespējams aizbraukt ar radžotām riepām. Tomēr mazajai Latvijai mūsu ziemeļu kaimiņu iebraukšana ir krietni nozīmīgāka, nekā lielajai Vācijai.
Diemžēl jāsecina, ka ir atbalstīta viena iniciatīva neveicot pilnvērtīgu problēmas izvērtēšanu un ietekmi uz satiksmes drošību un valsts ekonomiku. Laikā, kad sabiedrības uzmanības degpunktā ir diskusija par avāriju, cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu, lēmums, kas pēc pasaulē veikto pētījumu atzinuma palielina avāriju risku, ir vairāk nekā divdomīgs.
Ceru, ka kāds šajā valstī var paskaidrot, kāpēc pieņemts lēmums, kurš pasliktina satiksmes drošību un kādā veidā nelielai interešu grupai, par kādu uzskatāmi ceļu uzturētāji, ir izdevies nodrošināt pret sabiedrības interesēm vērstu lēmumu.
SIA "ARI-VI" komercdirektors
Ainārs Cīrulis
Sen jau par shito domaaju un pilniigi piekriitu raxta autoram. Varu aizvest "gudros" EU normu pielaagotaajus 20 km no riigas, kur celsh ilgu laika posmu ir praktiski spogulis (normaals, regulaari greidereets grants celsh, pa kuru ir arii trafiks). Mashiina apstaajoties vairs nespeej uzsaakt braukt, bet nosliid no celja nost. btw laika apstaaklji tagad ir piemeeroti shim experimentam. Un es NETICU, ka peec paaris gadiem kas buus mainiijies. Ja celju kvalitaate un arii ziemas tiiriishanas kvalitaate biezhi vien ir apshaubaama pat uz lielajaam shtraaseem. Sorry, nevar iebaazt visu eiropu vienaa maisaa, ir paaraak lielas klimatiskaas, finansiaalaas (vareetu veel paturpinaat - nacionaalaas, veesturiskaas, utt) iipatniibas. Shie pashi gudriishi vareetu aizbraukt uz kaadu ziemas trasi un izmeegjinaat shiis "modernaas, inteligjentaas un labaakaas" bezshipu riepas pret parastaam shipeneem.