26.-27.februārī Gulbenes pusē notika šā gada pirmais standartauto rallija Latvijas čempionāta pirmais posms - SARMA 2005.
Sestdienas rītā notika reģistrācija, "tehniskā komisija", kas nolika "zem protesta" vairākas ekipāžas par dzinēja pārbuvēm un citām tehniskām lietām, un tad varējām doties iepazīties ar ezeru trasēm. Kaut arī organizatori bija sagatavojuši savu trases veikšanas stenogrammu, redzēju, ka daudzi tomēr rakstīja savējās stenogrammas - vismaz lieks treniņš stenogrammu rakstīšanā. Katru trasi varēja izmēģināt 2 reizes, bet ne ātrāk kā 50 km/h. Iepazīšanās ritēja raiti, ja neskaita dažus dīvaini novietojušos tiesnešus - pilota pusē. It kā jau tas būtu stūrmaņa darbs - kontaktēties ar tiesnešiem. Uz viena ezera sagaidīja vēl kāds pārsteigums - dabā nebija atzīmēts ne starts, ne finišs, uz ko tiesneši raustīja plecus un teica, ka neko nezinot.
Tomēr, par spīti tik drūmam (Ludza ezera tiesnesis) sākumam, svētdien visi bija tieši tādi, kādiem jābūt tiesnešiem. Arī tiesneši atradās stūrmaņa pusē, ārā nevienam nebija jākāpj.
Interesants bija sezonas atklāšanas rallija starts. Pirmajām divdesmit mašīnām tika nosaukti gan ekipāžas numurs, dalībnieki, sasniegumi utt., bet pēc 20 mašīnām iestājās klusums un visi pārējie dalībnieki saņēma tikai kontrolkartes un devās ceļā. Pēc apkārtējo protestiem "atgriezās" mūzika, bet vienalga nekādi komentāri vairs netika izteikti. Tātad tāda "īsta svētku sajūta" pienācās tikai pirmajiem 20 starta numuriem. Jau pirmā pārbrauciena laikā dalībniekus pārbaudīja Ceļu policijas ekipāža. Un ne jau tikai viena, bet divas, kas bija izvietojušās "klasiskā veidā" - vienu no otras šķīra nepilns kilometrs. Arī tālākā maršrutā bieži sastapām CP ekipāžas. Protams, kārtībai pārbraucienos ir jābūt.
Rallijs bija sadalīts 3 apļos. Pirmais aplis visiem bija samērā lēns, jo trase vēl atbilda pierakstītajam. Nezin kāpēc daudzi līkumi dabā atzīmēti bija tikai ārmalās un iekšmalas dalībnieki pakāpeniski sāka "izlīdzināt". Jau otrajā aplī visi "vieninieki" bija pārtapuši par knapi saskatāmām "nullītēm", bet "trijnieki" - par gariem "divniekiem". Trešajā aplī mūs sagaidīja vēl "taisnāka" trase, ar papildus pilnīgi negaidītiem "slāpētājiem" - pa trasi izmētātām riepām, kuras nebija noliktas atpakaļ pēc izgrūstīšanas. Arī viena dopa "pannas izejā" stāvēja viens auto, kas stipri riskēja ar savu "lakojumu"...
Un tad sekoja jautrākais - vairākām ekipāžām tika paziņots, ka radzes ir par lielu un rezultāti anulēti. Sekoja vēl pārsteigumi, kad ieraudzījām rezultātus - daudzi nebija ievērojuši pēdējā biļetenā veiktās izmaiņas - laika norma no finiša līdz LK bija palielināta no divām minūtēm uz trim. Līdz ar to daudzi saņēma 60 sekunžu sodu par apsteikumu uz LK.
Rallijs bija labs, ja pieņem to, ka pa ceļiem braukt mūs nedrīkst laist - organizatori laikam baidījās no "kokos kāpējiem" - tāpēc visa rallija ātrā daļa bija uz "nekaitīgiem" ezeriem. Tomēr nepameta sajūta, ka tā tāda "frēzēšana" vien bija.
Arī radžu mērīšana izskatījās diezgan subjektīva. No K-RAUTAS komandas tika izbrāķētas divas mašīnas. Trešajai - sarkanajam "Peugeot" radzes vispār netika mērītas. Kā stāstīja 40. ekipāžas stūrmanis viņš dzirdēja šādu tekstu no mērītāja puses: "šitā iet, šitā iet, šitā iet ... , bet šitā neiet, labi - brauciet!". Un tikai pēc tam izrādījās, ka riepām, ar kurām jau bija nobraukta Igaunija, kur radzes rūpīgi tika mērītas pat 2 reizes, tās esot bijušas par garu. Prātā nāk vēl pavisam nesen dzirdētie šī paša mērītāja apgalvojumi - "ui, kā mēs viņus..."
Kopumā rallijs bija labi noorganizēts - daudzi bija apmierināti, tomēr arī no vairāku dalībnieku puses bija dzirdama nožēla, ka pilnīgi viss bija jāveic tikai pa "ledus celiņiem".
Nu ko, tiekamies 2. posmā!
Rezultāti apskatāmi šeit »»
Fotogalerija ir šeit »»
iAuto
Vai tik sporta Peugeot's 205 xstirgti nav pēdējais savā klasē?