14. februāra vakars – Valentīna diena. Apkārt jaušams svētku noskaņojums, bet Ķīpsalu piepilda ikdienai neraksturīga cilvēku un automašīnu drūzma, protams, tam ir savs iemesls - Ķīpsalā notiek Laimas Vaikules koncerts. Vanšu tilta labā brauktuves joslā, virzienā uz Pārdaugavu, ir izveidojies sastrēgums jau no tilta vidus.
Automašīnu garā rinda lēni un mērķtiecīgi virzās uz savu mērķi – RTU Izstāžu Kompleksa stāvlaukumu. Savu automašīnu Audi 100 gribēju novietot kā parasti – iepretim sava dzīvokļa logiem, bet viss stāvlaukums bija pārpildīts ar automašīnām. Biju spiests novietot savu auto stipri tālāk no ierastās vietas – jau iepretim RTU peldbaseinam. Uzkavējos ar draugiem automašīnas tuvumā. Tālāk jau notikumi risinājās kā lielā pusnakts murgā – ieraudzīju, ka atbrīvojusies vieta stāvlaukumā, noparkoju savu auto. Izslēdzu gaismas, noslāpēju dzinēju un izņēmu no aizdedzes slēdzenes atslēgas. Vēl nedaudz uzkavējos automašīnā, izbaudīdams labi instalētās stereo aparatūras kvalitatīvo skaņu un iebaudīju kopā ar draugiem konjaku, bet.... Kāds pieklauvēja pie vadītāja durvju stikla, redzēju, ka klauvētājs bija policijas darbinieks zaļā, atstarojošā vestē. Atvēru durvis, laipni sasveicinājos un kā atbildi saņēmu – “Jūsu dokumentus, lūdzu”. Sameklēju automašīnas tehnisko pasi, autovadītāja apliecību un pasniedzu ceļu policijas inspektoram. No ceļu policista sekoja jautājums – “Vai jūs esat lietojis alkoholiskos dzērienus?” Uz to es atbildēju apstiprinoši, jo zināju, ka esmu paspējis mašīnā nedaudz iedzert (bet jau stāvošā mašīnā). Biju stipri pārsteigts, jo nezināju, vai ceļu policija var pārbaudīt cilvēku, kas atrodas stāvošā mašīnā, kura jau novietota stāvvietā pie mājas. Zinādams, ka noticis pārpratums, smaidīdams kāpu ārā no automašīnas. “Ko tu smaidi, es te nekā smieklīga nesaskatu” – sekoja nicinoša policista piezīme. Dīvaini, ka ceļu policija nodarbojas ar stāvošu automašīnu "apstrādāšanu", jo es jau kādu laiku nekur nebraucu un, vairs netaisoties to darīt, paņēmu no blakus sēdošajiem draugiem kādu malku stiprāka dzēriena. Gribēdams izskaidrot radušos situāciju, sekoja nākamais policista rīkojums – “ejiet uz mašīnu un tur arī skaidrojiet”. Sekoju policista norādei un devos uz tuvumā stāvošo ceļu policijas trafarēto automašīnu Volvo S40. Policists, ar kuru bija iesācis sarunu, atvēra Volvo priekšējās durvis, un pie stūres sēdošajam policistam pavēstīja – “ir lietojis”. Es pats apsēdos automašīnā blakus policistam, kurš atradās pie Volvo stūres. Volvo vadītājs pasniedza man alkometru ar graduēto skalu (ne digitālo) un lika iepūst trubiņā. (Laikam jau velti piebilst, ka nemanīju, ka tika nomainīts iemutis.) “Pūtiet vienmērīgi, lai skanētu svilpīte” – norādīja policists. Izpildīju policista norādījumus. Gribas atzīmēt, ka nekādi protokoli pirms šīs "trubiņas" pūšanas netika sastādīti, vienkārši man iegrūž rokās kautkādu verķi un saka: pūt vienmērīgi... Dīvaini bija tas, ka šis rādījums nekur netika fiksēts, kas liek man domāt, ka tas vispār nebija nekāds alkometrs (vismaz sertificēts nē)... Varbūt es arī varu pieiet jebkuram policistam uz ielas un likt viņam iepūst kaut kādā ierīcē... Varbūt minētā ekipāža iegādājusies šo alkometru kādā degvielas uzpildes stacijā un tagad ar to biedē cilvēkus? Pēc mērījuma fiksācijas policists, neļaujot apskatīt mēraparāta rādījumu, burtiski izrāva no rokām tā saucamo alkometru un paskatījās skalā. Protams, uzreiz pēc šādas rīcības no ceļu policista puses, jautāju – “kāds ir rādījums?” “Uz robežas” – atbildēja policists. “Cik tad ir pieļaujamais?” – painteresējos no savas puses, uz ko policists atbildēja – “nulle komats pieci”. Redzēdams, ka mans iepriekšējais jautājums, par mēraparāta rādījumu netiek ņemts vērā jautāju vēlreiz – “cik tad tur īsti ir?” Arī uz jau manis atkārtoto jautājumu atbildi nesaņēmu. (iAuto: 0,5 nemaz nav pieļaujamais, jo likums nosaka: 27. Vadītājam aizliegts: 27.1. vadīt transportlīdzekli vai mācīt vadīt transportlīdzekli citai personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē (alkohola daudzums vadītāja organismā nedrīkst radīt tādu alkohola koncentrācija asinīs, kas sasniedz 0,5 promiles vai tai atbilstošu koncentrāciju citā bioloģiskā vidē) vai narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;... - tas nozīmē, ka CP nemaz īsti nav likumus lasījis, jo ar 0,5 promilēm braukt jau ir aizliegts!) “Būs jābrauc uz ekspertīzi” – sekoja tūlītējs policista secinājums. Pēc nesaņemtajiem jautājumiem un pēc šāda notikumu pavērsiena sapratu, ka man ir vajadzība pazvanīt un prasīju policistam – “vai es nevarētu aiziet un pazvanīt?” Atļauju no policista puses nesaņēmu. Zināju, ka dokumenti ir pie policista, un zināju arī to, ka pats nezināšu kā šādā situācijā pareizi rīkoties, tad nesaskatīju neko neizpildāmu savā lūgumā policistam. Vai tad kaut kas ir mainījies Latvijas likumdošanā? Vai tagad mums vairs nav iespēju piezvanīt advokātam, kas varētu piedalīties administratīvo protokolu sastādīšanas brīdī? Tad vēlreiz mēģināju noskaidrot kāds tad ir mēraparāta rādījums, bet atbilde joprojām nesaņēmu. Jautāju – “vai varbūt man vajadzētu iepūst vēlreiz?” Ceļu policists joprojām ignorēja manu jautājumu. Otrs policists, kas visu pārbaudes laiku stāvēja pie mašīnas, pārtrauca ieilgušo klusumu, kurā gaidīju joprojām atbildi. “Kāpiet ārā un brauksim uz ekspertīzi”. Izkāpu no automašīnas un policists turpināja, norādot uz manu automašīnu Audi – “sēdieties blakus, es braukšu un es jūs aizvedīšu.” Biju pilnīgā sašutumā un izbrīnīts jautāju – “kāpēc ar manu mašīnu?” “Tā vajag” – strupi attrauca ceļu policists. “Vai jūs par benzīnu maksāsiet?” – jautāju, uz ko policists atbildēja – “labi, tad braucam ar mūsu auto.” Policists paprasīja automašīnas aizdedzes atslēgas, kuras arī atdevu un pats iesēdos ceļu policistu automašīnā. Dzirdēju kā policisti savā starpā novienojās par to, ka viens paliks un apsargās manu automašīnu Audi. Kāpēc vispār CP varēja ienākt prātā braukt ar manu mašīnu, kas atradās novietota stāvvietā? Aizbraucām ar policijas automašīnu Volvo uz Hospitāļu ielu. Pa ceļam automašīnā pajautāju ceļa policista uzvārdu un ko saņēmu atbildi – “Uldis Linde”. Tika veikta reibuma pakāpes pārbaude, iepūšot savu elpu nu jau digitālajā alkometrā. Rādījums bija 0,6. Tika no medicīnas personāla puses piedāvāts – “vēlaties veikt asins vai urīna analīzes?” Dotajā mirklī daudz vienkāršāk šķita veikt urīna analīzes, ko arī veica. Rezultāts bija 0,87. Uzzinot rezultātu, tika steidzīgi sastādīts protokols, kuru aizpildīja ceļu policijas darbinieks. Ejot ārā no ēkas no ceļu policista puses tika piedāvāts iepazīties un parakstīt sastādīto protokolu, kaut arī apstākļi kādos tas man bija jādara, nebija tam piemēroti – tas notika jau ārpus telpām sliktā apgaismojumā. Sastādīto protokolu parakstīju. Tajā brīdī es neiedomājos, ka man vajadzēja pārbaudīt alk. saturu arī asinīs, bet man taču deva iespēju tikai izvēlēties "vienu pakalpojumu". Kā tāda loterija... Kā vēlāk noskaidrojās, kamēr biju Hospitāļi ielā, pie mašīnas palikušie draugi bija aizgājuši pēc mana mobilā tālruņa un vēlējās to nodot man. Viņi jautāja palikušajam policistam – “uz kurieni viņu aizveda?” Uz ko policists atbildēja – “uz narkoloģisko centru.” Draugi devās mani meklēt uz nosaukto narkoloģisko centru, bet kā jau saprotams, tad informācija bija sniegta maldinoši, jo netika pateikta adrese. Protams, šāda informācija maldināja viņus un tika velti tērēts laiks un līdzekļi. Atpakaļceļā mēģināju vēl vest sarunas ar ceļu policistu un jautāju – “vai tas ir cilvēcīgi?” Uz ko saņēmu atbildi – “tāds ir mans darbs – izpildīt likumus.” Atgriezāmies Ķīpsalā. Ceļu policists, kurš vadīja Volvo piekodināja – “Rīt aizejiet jau agrāk no rīta uz Klijānu ielu, lai mazāk būtu jāmaksā par stāvvietu.” Biju šokēts izdzirdot šādu paziņojumu, ka manu automašīnu vedīs uz maksas autostāvvietu. Izbrīnu pastiprināja vēl jo vairāk fakts, ka automašīna atradās stāvvietā pie manas dzīvesvietas. Tai brīdī atbrauca evakuātors un sāka manas automašīnas sagatavošanu transportēšanai. Uzdevu jautājumu – “kāds ir pamatojums automašīnas pārvietošanai uz maksas autostāvvietu?” Atbildēja policists, kas bija palicis sargāt manu auto – “mēs atbildam par jūsu automašīnas drošību”. No manas puses sekoja piebilde – “man tas nav vajadzīgs un esmu gatavs parakstīt dokumentu, ka pats varu uzņemties savas automašīnas drošību.” Automašīna jau tika pacelta un mani jautājumi tika ignorēti. Tad vēl izmisīgi jautāju – “nu parādiet likumu, kas atļauj jums tā rīkoties?” Volvo vadītājs no auto bagāžas nodalījuma izņēma APK grāmatiņu un teica – “izlasiet šo visu pantu” – norādīja ceļu policists jau atvērtā grāmatiņā. Atradu rindkopu : (APK 257. panta 6. daļa: "Ja transportlīdzekļa vadītājs atrodas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai viņam nav vadītāja apliecības, transportlīdzeklis uz maksas stāvvietu nav jāpārvieto, ja konkrētā transportlīdzekļa pasažierim ir attiecīgās kategorijas vadītāja apliecība un transportlīdzekļa īpašnieks pilnvaro pasažieri tālāk vadīt šo transportlīdzekli. Minētais fakts tiek rakstveidā fiksēts administratīvajā protokolā.") Blakus man stāvēja draugs - ar vadītāja apliecību, bez dzēruma utt. Es biju gatavs uzticēt viņam savu auto, kaut neko jau uzticēt nevajadzēja - mašīna stāvēja stāvvietā, kur jau parasti... Rādīju šo rindkopu policistam, bet viņš demonstratīvi aizcirta atvērto grāmatiņu ciet un skarbi atcirta – “es zinu šos likumus!” Es teicu – “izlasiet to rindkopu”. Policista apņēmīgi apgalvoja – “no vienas rindkopas nevar spriest par visu likumu”. Es turpināju – “nu tomēr varbūt izlasiet.” “Es zinu to likumu no galvas” – atbildēja policists. Es ironiski teicu – “nu tad pasakiet, kā tad skan tas likums.” “Man te tev nav jānodod nekāds eksāmens” – atcirta policists. Redzēju, ka šis strīds ir bezjēdzīgs, samierinājos ar domu, ka mašīna tomēr no stāvvietas pie manas dzīvesvietas tiks evakuēta. Tika sastādīts automašīnas stāvokļa akts un auto tika evakuēts. Interesanti, kas atmaksās man veiktos pakalpojumus (auto transportēšanu un uzglabāšanu), ja tas nemaz nebija nepieciešams? Laikam beidzot ir pienācis laiks sākt interesēties, vai CP nesaņem kādu kapeiku no SIA "Police Service", kas nodarbojas ar šiem super dārgajiem pakalpojumiem. Gribas pievērst uzmanību vienam interesantam faktam: SIA Police Service atrodas divās vietās Rīgā: Bieķensalas ielā 3a (tas ir tur, kur nonāk automašīna pēc aizturēšanas) un ... Klijānu ielā 4 - turpat, kur Rīgas pilsētas ceļu policijas nodaļa! iAuto lasītājs P.S. iAuto jau gatavo sūdzību CP par šo gadījumu un ļoti ceram, ka visi varēsim uzzināt vai stāvošā automašīnā mēs drīkstam tikai sēdēt... un vai par dzeršanu automašīnā varam saņemt šādas mīļas dāvaniņas no CP?- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
interesants raxts. a man likaas ka ja es staavu staavvietaa un dzeru savu alinju un aizdedzes atsleegas man ir kabaataa, tad nevar uzlikt sodu par automashiinas vadiishanu reibumaa!!!!