Ir lietas, par kurām nemēdzam runāt ētisku, morālu vai drošības apsvērumu dēl. Tās pieņemam kā vajadzību. Nereti, diemžēl, tikai pēc konkrētu nepatīkamu gadījumu piedzīvošanas. Šādām delikātām lietām pieder arī rūpes par drošību.
Mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā indivīdam sen vairs nepietiek vien ar teicienā: ”Sargi sevi pats un dievs Tevi sargās ”, apslēpto jēgu. Vai gan citādi apdrošināšanas kompānijas gūt tik pasakainu apskaužamu peļņu. Cik tas ir pamatoti? Variet nešaubīties- bez tām dzīvot būtu sarežģītāk! Tiesa, par lēnīgumu apdrošināšanas prēmiju izmaksā un privātdetektīvu nolīgšanu – apdrošināšanas kompānijas lamā visā plašajā pasaulē.Ja nevēlieties lasīt turpmāko, bet tomēr Jūsuprāt „esiet spiests” noslēgt vai pagarināt līgumu, atcerēties divas likumsakarības:a) apdrošinātāji ir ieinteresēti apdrošināšanas gadījumu novēršanā.
b) apdrošināšana stimulē sabiedrības ekonomisko progresu.
Apdrošināšanas bizness – ir neaizstājams sabiedrības sociālās stabilitātes nodrošināšanas instruments. Speciālisti to pat uzskata par stratēģiski nozīmīgu ekonomikas nozari. Lielākās apdrošināšanas kompānijas operē ar kapitālu, kas desmitiem reižu pārsniedz daudzu valstu gada budžetu.
Apdrošināšana – tā ir iespēja pirkt finansu aizsardzību pret nelaimes gadījumiem. Jebkuras apdrošināšanas jēga – saņemt naudas kompensāciju gadījumā, ja nevēlamie notikumi tomēr ir notikuši. Apdrošināšana ļauj uzturēt stabilitāti un sasniegto dzīves līmeni. Apdrošināšanas polise nenorobežo no briesmām un riska, bet veiksmīgi pasargā no to sekām. Tiek uzskatīts, ka apdrošināšana sākās līdz ar privātīpašuma rašanos. Gadsimtiem ilgi cilvēki mēģināja pasargāt savu darbu no nejaušām briesmām. Tiklīdz cilvēce sāka „apaugt” ar īpašumu, radās raizes par tā saglabāšanu. Pilnīgi dabiska baiļu sajūta no stihijas posta un negaidītiem likteņa pagriezieniem mudināja meklēt aizsardzības veidu, kas mazinātu morālos un materiālos zaudējumus. Tā radās apdrošināšana – viena no senākām sabiebrības attiecību kategorijām. Apdrošināšana – universālais instruments, ko veidoja cilvēce sava īpašuma interešu ekonomiskai aizsardzībai. Mūsdienās, bez apdrošināšanas sistēmas nevar pastāvēt valstīs ar attīstītu tirgus ekonomiku. Bez riska apdrošināšanas nepastāv neviens darījums, nedarbojās gandrīz neviens uzņēmums. Apdrošināšanas polise ir gandrīz ikvienam cilvēkam. Liberāla apdrošināšanas tirgus vēsture mūsu valstī pastāv nedaudz vairāk kā desmit gadu. Līdz ar tirgus attiecību nostiprināšanos sabiedrībā mainās arī cilvēku domāšanas veids. Diemžēl joprojām daudziem neskaidra ir apdrošināšanas jēga
Apdrošināšanas vēsture
Primitīvākā zaudējumu atlīdzināšanas forma bija naturālā apdrošināšana. Izmantojot graudu, lopbarības un citu produktu rezerves, kas veidotas no naturālām iemaksām, tika sniegta materiālā palīdzība cietušajām saimniecībām. Līdz ar naudas-preču attiecību veidošanos naturālā apdrošināšana piekāpjas apdrošināšanai naudas formā. Šāda apdrošināšana tika pielietota tika Senajā Romā. Romas kolēģijas, ņemot iestāšanās un periodiskas iemaksas, uzņēmās pienākumus apmaksāt apbedīšanas izdevumus un bāreņu uzturēšanu, atlīdzināt izdevumus, saistītus ar kareivja pārcelšanu uz citu leģionu, sniedza materiālo palīdzību pēc dienēšanas termiņa beigām. Viduslaikos apdrošināšana eksistēja kā pilnīgi attīstīts institūts. Noformulējās tā veidi: jūras, lopu bojā eja, apdrošināšana pret ugunsnelaimēm, no krusas postījumiem, sējumiem. Paralēli īpašuma apdrošināšanai attīstījās arī personiskā apdrošināšana – pret slimībām un nelaimes gadījumiem.
Apdrošināšanas mehānisms
Apdrošināšana – ir zaudējumu atlīdzināšanas veids cietušai personai, sadalot tos daudzu personu starpā. Šo procesu organizēšanai tiek veidots mērķuzdevumu nodrošinājuma fonds. No fonda organizē cietušo personu zaudējumu atlīdzināšanu.
Solidāra riska dalīšana balstīta uz varbūtības, ka cietušo skaits būs mazāks nekā apdrošināšanas dalībnieku daudzums. Veiksmīgā proporcija-jo plašāks apdrošināšanas dalībnieku skaits, jo pieejamāka un efektīvāka būs apdrošināšana.
Apdrošināšanas klasifikācija
Apdrošināšana dalās uz obligātajā un brīvprātīgajā. Pastāv arī sīkāks dalījums: personiskā apdrošināšana, īpašuma apdrošināšana un atbildības apdrošināšana par zaudējumu trešās personas priekšā(OCTA). Obligātās apdrošināšanas gadījumā apdrošinājuma attiecības rodas likumdošanas kārtā. Šajā gadījumā obligātuma princips skar gan apdrošinātāju, gan apdrošināto. Pirmajam jāmaksā maksājumus par apdrošināto īpašumu, pēdējam – jāizmaksā atlīdzinājums visos likumā paredzētajos gadījumos. Apdrošinātāja un apdrošinātā attiecības precīzi reglamentē ar likumdošanas un normatīvu aktiem. Brīvprātīgā apdrošināšana eksistē uz brīvprātīga līguma pamata, kas noslēgts starp apdrošinātāju un apdrošināto. Brīvprātīgās, arī obligātās, apdrošināšanas kārtību Latvijā reglamentē „Likums par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību”.Profesionāls apdrošinātājs ir materiāli ieinteresēts sava biznesa partnera uzplaukumā. Apdrošināšanas tehnoloģijas veselības aizsardzības jomā tiek uzskatītas par ražošanas aktivitātes stimulēšanas un veselīga dzīvesveida nodrošināšanas svarīgu faktoru.
Aldis Bite
Vairāk ļauj nopelnīt arī minimālas kompensāciju izmaksas. Ja auto ražotāja pārstāvis Latvijā saka, ka auto nav jēgas atjaunot, tad apdošinātējs to noteikti noliegs!