Sestdien 23.aprīlī Valdlaučos notika standartauto rallijs "Rīdze 2005". Šoreiz rallija laiks tika iekārtots tā, lai "standartnieku" ekipāžām būtu treniņš pirms LČ II posma.
Rīts bija diezgan drēgns, bet tas netraucēja uz rallija bāzi ierasties visiem, kas bija pieteikušies. Pagājušā gada "Rīdze 2004" rallijā bija nedaudz savādāk - ieradās ne tuvu visi, kas bija pieteikušies.Šoreiz uz ralliju bija ieradušies "viesi" no lielā rallija. Un viņi arī parādīja, kā ir jābrauc, ieņemot pirmās vietas absolūtajā vērtējumā.
| Rīdze 2005 fotogalerija apskatāma šeit »» |
Tehniskā komisija bija samērā vienkārša - patiesībā tā bija dokumentu un trīs lietiņu pārbaude. Vēlāk, redzot lielos rallija ātrumus, šķita, ka tomēr TK bija jāveic uz CSDD stenda, jo risks kaut ko salauzt bija liels.
Rallija dokumentācija šajā rallijā bija ideālā līmenī - labojumi bija pavisam niecīgi. Progress bija pa visiem 100%, jo iepriekšējā "Rīdze" izcēlās ar saviem daudzajiem leģendas/stenogrammas labojumiem.
Plkst. 11:00 pirmās mašīnas starts. Vispirms bija jāveic pārbrauciens uz Iecavas pusi, kas sevī iekļāva arī iepazīšanos ar visiem trim ātrumposmiem, kas pēc tam (uz ātrumu) būs jāveic 2 reizes.. Stenogramma jau bija sagatavota, tāpēc ekipāžām bija izvēle - pārbaudīt esošo vai rakstīt savu stenogrammu. Tomēr rakstīt pa jaunu nebija "prāta darbs", jo pārbaudīt iespēju vairs nebija - katru "dopu" iepazīstoties varēja izbraukt tikai vienu reizi.
Pēc iepazīšanās sekcijas kļuva skaidrs - rallijs būs ātrs un interesants. Segums bija ciets, roteri (slāpētāji) salikti ar prātu - dažas dziļās špūres parādījās tikai tad, kad tur bija nobraukušas gandrīz visas dalībnieku mašīnas.
Katrs "dops" bija jāveic divas reizes. Tātad kopā - 6 dopi. Īpaši patīkami bija tas, ka pārbraucieni starp ātrumposmiem bija minimāli - nekādas "benzīna pārvārīšanas".
Jau pēc pirmajiem "dopiem" skatītāji ziņoja, ka vairākas mašīnas nebija noturējušās uz šiem ātrajiem un viltīgajiem ceļiem. Vairākas apgāzās uz sāniem un viens auto bija apmetis pamatīgu kūleni. Tomēr neviens dalībnieks būtiski necieta, ja neskaita šīs dažas mašīnas. Bet tā jau ir tikai tehnika...
Tiesnešu darbs bija ideāls. Maršruta karte - bez iebildumiem, kaut arī daudzas ekipāžas saņēma sodus par kavējumiem/apsteigumiem. Bet šoreiz tā bija tīra stūrmaņu problēma. Šoreiz, nebija ne pēkšņās laika kontroles, ne pēkšņās distances kontroles - visu izšķīra ātrums un meistarība ātrumposmos.
Vienīgais - nobraucot visus sešus ātrumposmus, šķita, ka rallijs vēl varētu turpināties. Gribējās braukt vēl un vēl - tik labi bija šie dopi...
Kaut arī pēc rallija rezultāti mainījās vairākas reizes, pēc Būmaņa vārdiem - tās bija tikai aritmētiskas kļūdiņas. Viss bija korekti un pat apbalvošana nebija ilgi jāgaida (kā tas mēdz gadīties).
Šajā rallijā piedalījās vairākas ekipāžas, kas pazīstamas arī no iAuto rallija kausa. Patīkami, ka dalībnieki izaug un iet uz priekšu.
Rallijā "Rīdze 2005" startēja 75 ekipāžas. Finišēja - 66. Pēc finiša parunājoties ar citiem dalībniekiem - visi, kā viens apgalvoja, ka šis rallijs ir bijis ļoti labs un varētu kandidēt par jaunu standartu amatieru rallijiem Latvijā. Ja iepriekš daudzi apgalvoja, ka "Igaunija rullē", tad tagad mēs esam stipri pietuvojušies viņu [igauņu] līmenim - rallijs bija ļoti ātrs un interesants.
Paldies rallija "Rīdze 2005" organizatoriem! Ar nepacietību gaidīsim nākošos rallijus. Ceram, ka arī pārējo ralliju organizatori būs paskatījušies, kā tas bija noorganizēts un kaut ko paņems arī sev.
Rallija "Rīdze 2005" rezultāti ir šeit »»
Šeit apskatāmi arī daži video »»
+ precīzi maršruta dokumenti
+ ātra un interesanta trase
+ labs tiesnešu darbs
- par maz "dopu"... :)
E.Biele, J.Karašnieks, iAuto
#63, Mitsubishi Colt 1.6
Kā mums (#63) pašiem veicās? Pēc iepazīšanās brauciena kļuva skaidrs - ar lēnu auto šeit nav, ko darīt. Labi, ka esam nomainījuši auto pret jaudīgāku... Tagad braucām ar Mitsubishi Colt 1.6 mazajā klasē. Tā kā auto tika iegādāts tikai 2 nedēļas iepriekš, nepietika laika to notestēt īstos "kaujas apstākļos". Rallijs "Rīdze" bija pirmā kauja, kur izmēģināt, uz ko spējīgs šis japāņu auto. Rīdze bija kā kārtīgs treniņš pirms LČ otrā posma, kas notiks pavisam drīz.
Pēc pirmā "dopa" pamanīju, ka dzinēja temperatūra sākusi pacelties virs ierastās iedaļas. Tā kā pēc pirmā uzreiz (500m) sekoja otrais dops, nācās braukt neapskatoties, kas par vainu. Otro dopu braucām stipri rezervēti, neizmantojot dzinēja augstos apgriezienus. Nobraucām otro dopu. Dzinēja temperatūra - uz sarkanās robežas. Vizuāli - nekādu bojājumu. Eļļas līmenis normā. Seko pārbrauciens, kuru braucu iespējami ātri un bez slodzes, lai atdziest dzinējs. Nekā - dzinēja temperatūra nekrīt. Klāt trešais dops. Nobraucam. Arī mierīgi. Pēc tam sākam skatīties, kas par vainu. Iecavā iebraucam "tankā" un izrādās, ka dzinējs "izpūtis" tosolu no radiatora un tas kļuvis gandrīz sauss. Arī ventilators nezin kāpēc nevēlas ieslēgties. Ielejam tosolu un lidojam uz servisa parku, kur mums būs 20 minūtes "palaist" ventilatoru piespiedu dzesēšanas režīmā. To izdarām un sacensības turpinās. Nobraucam atlikušos trīs dopus. Kaut arī braucam rezervētā režīmā, katrā dopā uzlabojam savus rezultātus par vairākām sekundēm. Motora temperatūra - it kā normāla, bet tosols vienalga tiek "spiests" ārā no radiatora. Pēc dopiem atkal varam pieliet 2 litrus šķidruma.
Sacensības ir veiksmīgi beigušās - nopelnīta 5. vieta mazajā klasē un 48. vieta absolūtajā vērtējumā.
Interesē tikai viens - kad novāks riepas, salabos ceļus un ne tikai ceļus bet arī uzartās ceļu malas. Tie kas taisīja mākslīgos ātruma samazinātājus nav bijuši ar lielu prātu apveltīti.
Nākošreiz (ja tāda būs) salikšu betona klučus gar ceļmalām.