Nav pirmā diena, kad sēžu pie auto stūres. Aktīvo autovadītāju lokā esmu jau daudzus gadus.
Meistarība aug kopā ar pieredzi, esmu spējīgs ātri un ar vēsu prātu uztvert ekstrēmas situācijas uz ceļa, bet tomēr vismaz pāris reizes nedēļā kāds no sabiedriskā transporta vadītājiem mēģina mani nogalināt! Ar ko esmu izpelnijies šādu uzmanību?Es neesmu agresīvs braucējs, par to liecina mans soda punktu skaits - nulle!!! Un pilnībā pieļauju, ka tikpat soda punkti ir arī trolejbusu un autobusu vadītājiem! Tikai atšķirībā no viņiem es vienmēr apstājos pie sarkanās gaismas, es parādu pagriezienus pirms manevirem, un es cienu pārējos satiksmes dalībniekus! Uzskaitīt visus iespējamos ceļu satiksmes negadījumus būtu neiespējami, bet pārsvarā tie ir sekojoši pārkāpumi:
Braukšana pie sarkanās gaismas - tas ir absolūts līderis - dienā redzu vismaz vienu šāda tipa pārkāpumu. Ja notiktu CSN (ceļu satiksmes negadījums), tad pieļauju ka Ceļu policija (CP) pirmkārt par vainīgo uzskatītu privātpersonu, nevis autobusa vai trolejbusa vadītāju. Pretējo nāktos pierādīt tikai ar lieciniekiem (ja tādi ir)!
Nākamais noteikti būs "spiešana apmalē" - tas izpaužas vienkārši - Jūs braucat pa labo malējo joslu, kuru pēkšņi izdomājis ieņemt blakus braucošais autobuss! Tad tas, izmatodams svara un izmēra pārsvaru, brutāli sāk spiest Jūs apmlē, līdz brīdim, kad Jūs "nometat pa mēmajiem" un viņu palaidīsiet! Pagriezienu rādītāju un atpakaļskata spoguļu izmantošana viņiem (sabiedriskā transporta vadītājiem) šķiet ir stingri aizliegta - tikai tā es to spēju izkaidrot!
Citu satiksmes dalībnieku necienīšana! Situācija vienkārša - divas joslas katrā virzienā.. Jūs braucat pa labo, bet priekšā tikai Jūsu joslā ir notikusi avārija... Jūs rādat pagriezienu un gribat avāriju apbraukt! Pa otro joslu brauc trolejbuss, un ... jā jā jā viņš Jūs nepalaiž, jo Jūsu auto ir apmēram 16 reizes mazāks, tādēļ neesat viņu (cēlo sabiedriskā transporta vadītāju) ievērības cienīgs!
Protams, mans mīļākais, viņu izpildītais pārkāpums, ir spiešana apmalē! Reiz atceros, ka biju pat spiests, braucot 50km/h ar darba auto, uzraut uz paprāva trotuāra (par laimi bez sekām) tikai tādēļ, ka trolejbusam sagribējās nomainīt joslas un es biju viņam blakus! Savukārt, vakar gandrīz cieta velosipēdists, jo autobuss uz tilta uzspieda mana kolēģa automašīnu viņam virsū. Tikai pateicoties dažādiem augstākiem spēkiem, viss biedzās bez asinīm! Vēl pieminēšu, ka pirms šī manevra, tas pats autobusa vadītājs "izpildījās" mierīgā gaitā šķērojot krustojumu pie "vēlas" dzeltenās gaismas (policists, visticamāk, to definētu kā sarkano). Pēc tam nogriezās pa kreisi no labās joslas, šķērsojot vēl divas braukšanas joslas, komplektā paķerot arī pāris nepārtrauktās līnijas. Tas viss notika satiksmes ziņā mierīgā vakara stundā. Nesaprotu, vai tiešām sabiedriskais transports tik ļoti kavē kustības grafiku pie normālas, sastrēgumu nekavētas satiksmes vai arī galapunktā vadītājus sagaida kādas izpriecas?
Par mazajiem mikroautobusiem nemaz nav vērts runāt.. ak Die's .. tādi ir vai nu jāapdzen, vai jābrauc kādi 100 m aiz viņiem. Mazie busiņi ir krietni vien manevrētspējīgāki par lielajiem 19 tonnu brāļiem, un līdz ar to ir krietni vien bīstamāki! Viņi apdzen braucējus pa pretējo kustības joslu, apstājas krustojumos, nepārredzamos līkumos un vēl kur vien sirds kāro! Protams viņiem piemīt ariī visi "lielajiem brāļiem" raksturīgie netikumi. Pie tam apmēram 1x mēnesī mēs dzirdam, ka kāds no vinjiem atkal ir bijis kārtīgā "pālī".
Protams nenoliezami viņi ir "sabiedrības kalpi", bet vai par to ir jācieš pārējai sabiedrības daļai, kas viņu pakalpojumus izmanto reti? Vai tiešām ceļu policija skatās tikai uz privātpersonām un nevar/nedrīkst sodīt sabiedriskā transporta vadītājus? Vai ceļu satiksmes noteikumi ir rakstīti tikai daļai sabiedrības? Viens likums, viena taisnība - visiem - tāds taču bija teiciens!
Vēl protams gribu minēt, ka ir manīti atsevišķi, reti sastopami indivīdi uz kuriem šis niknais teksts neatticas, un To priekšā es noceļu cepuri.
Ar nelielu un naivu cerību, ka kaut kas tomēr mainīsies,
Viesturs Kundziņš, Andris Vanags.
Pilnīgi piekrītu!