Par bionikas principiem - zinātni par to, kā veiksmīgi jaunākajās tehnoloģijās izmantot tā saucamo "dabas patentu" sasniegumus, runā jau labu laiku. Pakāpeniski sarunas pāriet darbos.
Piemēram, tāds derīgs izgudrojums kā parkošanās sensors (tautā saukts - parktronic) darbojas pēc tā paša principa, kas ļauj sikspārņiem droši manevrēt pilnīgā tumsā un neuzdurties šķēršļiem. Izrādās, šīs nakts radības ne tā, ka naktī labi redz ar acīm. Patiesībā viņi ar tām neredz neko!
Pārvietošanās notiek tikai pateicoties ausīm. Sikspārnis sūta augstfrekvences ultraskaņas signālu un uztver tā atstarojumu no šķēršļa. Tā ka, kad jūsu mašīnai iedarbojas parktronic, kas rūpējas par jūsu auto aizmugues bufera "veselību", pateicieties mazajiem lidojošajiem dzīvnieciņiem.
Vēl viens piemērs. Amerikāņu zinātnieki, acīmredzot, pārskatot krievu literatūras klasiku, nolēmuši ķerties pie kukaiņiem. Tomēr, lai neatkārtotos, eksperimentus nolemts veikt ar tarakāniem. Mērķis - automobiļa bez vadītāja radīšana, precīzāk - sensoru sistēmas, kas pati spētu vadīt auto un nepieļaut sadursmi ar citiem transporta līdzekļiem. Šie jaukie mājdzīvnieki piesaistījuši pētnieku uzmanību ar to, ka to nervu sistēma ir noregulēta nepārtrauktai kontrolei un apkārtējas vides analīzei. Vienkārši sakot - kad tos sāk ķert, viņi ļoti gudri izvairās un dara to refleksīvi, t.i. - neaizdomājoties ne sekundi.
Citi kukaiņi - mušas un laputis, arī ir devušas ieguldījumu pasaules autobūvniecībā. Vācu Bioloģijas institūta pētnieki ar pilnu tvaiku pēta piestiprinātājorgānu uzbūvi un darbības mehānismu. Griežoties uz slidenas miniatūras centrifūgas, "brīvprātīgie" demonstrēja brīnumus pie ātruma 2000 apgriezieni minūtē. Kad ķepiņu saķeres noslēpums tiks atklāts, to izmantos auto riepu ražošanā.
Tomēr, salīdzinot ar DaimlerChrysler sasniegumiem, tas viss ir bērna šļupsti. Koncerna speciālisti sadarbībā ar biologiem izstrādājuši bionisku auto, kura ideju inženieriem aizdevusi maza tropu zivtiņa. Boxfish vai zivs-kārbiņa izskatās robusta un neveikla, bet darbībā ir pat ļoti veikla un ņipra. Tai ir daudz kas kopīgs ar automobili: bēgot no vajātājiem koraļļos, tai jāsaglabā kustība ar mazāko iespējamo enerģijas patēriņu. Papildu vēl tai jāspēj pretoties lielam spiedienam un aizsargāt savu ķermeni no sadursmēm. Kā arī jāspēj ielīst ļoti šaurās vietās barības meklējumos.
Kad biologi paziņoja visus datus par zivtiņu inženieriem, tie atviegloti nopūtušies - beidzot ir atrasts tas, ko meklējām! Un ķērušies pie darba. Testi aerodinamiskajā tunelī parādīja, ka koncepta formai ir 0,06 koeficients - neiedomājami zems jebkuram auto. Bionic Car rezultāti pārsteidza pat pašus autorus.
Konstruējot koncepta karkasu, autori arī iedvesmojušies no dabas. Virsbūves paneļu forma veidota pēc principa, kā dabā veidojas kauli, bet durvīm ir 6-stūra šuniņu forma, kas palielina to izturību par 40%.
Auto garums ir 4,24 metri, platums 1,82 metri, bet augstums 1,59 metri. Divas durvis ļauj piekļūt četriem atsevišķiem sēdekļiem. Automobilis ir aprīkots ar ekonomisku 140 Zs dīzeļdzinēju, kas uz 100 ceļa kilometriem tērē tikai 4 litrus degvielas. Pie maksimālā ātruma 190 km/h ieskrējiens aizņem 8,2 sekundes. Vienvārdsakot, auto padevies neparasts kā no ārpuses, tā iekšpuses. Tiesa, par tā iespējamo ražošanu nekas netiek ziņots. Droši vien tāpēc, ka solīdajam Mercedes šis ir pārlieku radikāls dizains. Un arī pircēju šim auto-zivij diez vai būs daudz. Lai radītu šādu brīnumu, bija vajadzigi 6 miljoni dolāru.
Labs raksts!