Fords tēvs, Fords dēls, Fords svētais gars... 4

15.marts 2002 12:23

Par Henriju Fordu runā un raksta daudz. Taču no šiem tekstiem izriet, ka viņš bijis tāds jauks un labsirdīgs sirmgalvis, kas ieviesis konveijeru, astoņu stundu darba dienu un iemācījis Padomju Savienībai būvēt automašīnas.

Par viņa patriarhāli despotisko dabu ģimenē, īpašo Ford kompānijas slepenpoliciju un sadarbību ar nacistiem zināms visai maz. Savas dīvainības gan bija arī citiem Fordu dinastijas pēctečiem... Henrijs Pirmais Amerikas autobūves pirmsākumi balstās galvenokārt uz enerģisku ārzemju emigrantu atvasēm. Piemēram, Henrija Forda tēvs bija īrs, kurš izceļoja uz ASV 1847. gadā un kļuva par samērā veiksmīgu fermeri. Parasti tiek ziņots, ka Henrijs dzimis Dīrbornā (netālu no Detroitas), taču tas nav visai precīzi: viņa dzimtā ferma gan atrodas Mičiganas štatā un samērā tuvu Dīrbornai, taču vietu sauc Springvelsa. Dzimšanas datums – 1863. gada 30. jūlijs. Ja varam ticēt tik populārajiem horoskopiem – tipisks Lauva ar vēlmi vienmēr būt uzmanības centrā un pakļaut sev pārējos, jo īpaši ģimenes locekļus. Kad Henrijam bija 12 gadi, viņš pirmo reizi tā kārtīgi apskatīja tvaika mašīnu, un tēvs saprata, ka neizdosies dēlu pievērst zemkopībai un atstāt fermu mantojumā viņam. Henrijs Fords kļuva par mehāniķi dažādās tvaika lokomobiļu firmās un sāka interesēties par tobrīd revolucionāro iekš-dedzes dzinēju un auto projektiem, kas Ameriku no Eiropas sasniedza ar apmēram 10 gadu nokavēšanos. Neilgi pēc tam, kad viņš apprecēja kaimiņu fermera meitu Klēru Braienu, Fords kļuva par inženieri paša Edisona kompānijā un dabūja dzīvokli Detroitā. Pirmais Henrija Forda viencilindra benzīnmotors kratījās, rīstījās un spļāva dūmus uz virtuves koka galda dzīvoklī Beglija avēnijā 58, kamēr blakus istabā šūpulī gulēja pusotru mēnesi vecais dēls Edsels. Šie eksperimenti notika 1894. gada sākumā, un Klēra tos uztvēra ar aizdomām, lai gan vēlāk kopā ar dēlu palīdzēja vīram izpirkt Ford kompāniju no akcionāriem un padarīja to par tipisku ģimenes uzņēmumu. Pēc tam, kad Henrijs Fords 1921. gadā nopirka Lincoln firmu, viņš uzdeva to vadīt savam dēlam Edselam, izsūtot to savdabīgā stažēšanās trimdā. Patiesībā šis pirkums radīja vienus vienīgus zaudējumus, un Fordam ik gadu nācās ieguldīt pamatīgas investīcijas, tomēr viņš spītīgi neļāva Edselam sākt ražot modernākus auto līdz pat slavenajam Lincoln Continental. Šī modeļa dizaina autorību pieraksta Edselam Fordam, taču vairāki vēsturnieki to apšauba, jo dizainera Jūdžina Gregorija vadībā pie Continental strādāja vismaz 50 cilvēki. Katrā gadījumā skaidrs, ka Edsels palīdzēja veidot Ford A izskatu (tas mums ir ļoti pazīstams pēc GAZ A analoga); 1926. gadā autoavārijā cieta labs Edsela draugs, kas pamatīgi savainoja seju ar stikla šķembām. Jau nākamajam modeļu gadam Edsels lika ieviest jaunas konstrukcijas drošu laminēto stiklu Ford A mašīnām. Tā kā kompānijas iekšpolitiku tēvs nevēlējās izlaist no savām (un drošībnieka Beneta) rokām, Edselam tika atvēlēts veidot Ford ārpolitiku un ārzemju programmas (Anglijas un Vācijas filiāļu darbība, līdzdalība pasaules izstādēs utt.). Edsels aizrāvās ar aviāciju, viņam piederēja firma, kas ražoja Ford Tri-Motor lidmašīnas. Otrā pasaules kara laikā tieši Edsels ieviesa konveijera metodiku bumbvedēju ražošanā, kas līdz tam (un arī tagad) bija kaut kas neiedomājams, jo tik sarežģītas mašīnas būvēja pēc stāpeļu principa. Fords spēja izlaist vienu B-24 Liberator bumbvedēju stundā: Amerikai un Anglijai bija nepieciešams ļoti daudz bumbvedēju, lai varētu noklāt visu Vāciju, tās muzejus, zoodārzus un iedzīvotāju mājvietas ar bumbu paklāju... Atšķirībā no tēva, kurš uzskatīja, ka pārdošanas apjomus var veicināt ļoti vienkārši (ražojot pēc iespējas vairāk auto un pārdodot tos pēc iespējas lētāk), Edsels nopietni meklēja ceļus, kā uzlabot pārdošanu gan “Linkolnam”, gan vēlāk arī “Fordam”. Līdztekus modernajai tehnikai viens no variantiem bija patērētāju psiholoģija. Jau 1924. gadā Edsels Fords nāca klajā ar atziņu: šobrīd sievietēm ir lielāka ietekme uz automobiļu pirkšanu nekā jebkad agrāk. Par to, ka ar modernu tehniku vien nekas nav līdzēts, vēlāk pārliecinājās Edsela dēls Henrijs Fords II, kas 50. gadu beigās gribēja ieviest jaunu kompānijas marku, ko tēva piemiņai nosauca par Edsel. Tās neveiksmes lika Henrijam junioram nikni paziņot: Fordam vidējā klasē nav vietas! Henrijs Otrais Edselam Fordam bija četri bērni – meita Voltēra Forda II, dēli Henrijs II, Bensons un Viljams Klejs. Slavenākais no tiem ir Henrijs Fords II, kura karjerā dīvainā kārtā kopā savijušies automobiļi, militāristi un sievietes. Viņš savdabīgā veidā rūpējās, lai Fordu dinastija turpinātu plaukt. Pieminēsim tikai Henrija juniora oficiālo ģimenes dzīves hroniku un atstāsim to bez komentāriem. 1936. gads – precības ar Ennu Makdonelu (trīs bērni), 1965. gads – precības ar Mēriju Kristinu Vettori Ostinu, 1980. gads – precības ar Ketlīnu Du Rossu; visas laulības šķirtas. Henrijs Fords II dzimis 1917. gadā, mācījies Jēlas universitātē jurisprudenci un vienlaikus strādājis vienkāršus mehāniķa darbus vectēva kompānijā. 1941. gada sākumā juniors iestājās ASV Jūras kara flotē, kur uzdienēja līdz komandleitnanta pakāpei. Pēc tēva nāves un vectēva faktiskās nespējas vadīt uzņēmumu ASV valdība 1943. gadā demobilizēja no flotes re-zerves vecāko dēlu, kurš dienēja Lielo Ezeru mācību centrā. Pēc diviem gadiem Henrijs Otrais oficiāli kļuva par kompānijas prezidentu un ķērās pie nopietnas stāvokļa izpētes, jo Ford ik mēnesi cieta baisus zaudējumus, bet visa ražošana un vadība nespēja jēdzīgi funkcionēt jebkādas sistēmas trūkuma dēļ. Fords juniors nekautrējās atzīt, ka viņam trūkst nepieciešamo zināšanu, tāpēc pieņēma desmit jaunus militāros analītiķus no kara aviācijas un izlūkdienesta (kas tradicionāli ASV ir tās gaišākās galvas). Pēc tam sekoja nopietnas kadru reformas un labākos speciālistus ar finansistu Ernestu Brīču priekšgalā juniors pārvilināja no konkurējošās General Motors korporācijas. Pēc uzņēmuma reorganizācijas un pārstrukturēšanas (galvenais kritērijs – vai katra nodaļa nes peļņu vai zaudējumus) Fordi atkal stingri nostājās uz zemes, un 1948. gadā pasaulē nāca veiksmīgā 1949. modeļu gada programma, kuras automobiļiem bija liela ietekme uz auto dizainu un industriju (konstruktori – bijušie General Motors darbinieki, dizaineri – savā starpā konkurējošie Jūdžins Gregorijs un Džordžs Volkers). Bez tam Fordu dinastijas finansiālo rezervi izveidoja Edsela un Henrija seniora testamenti, kas lika daļu viņiem piederošo akciju ieskaitīt īpašā ģimenes fondā. Šo fondu palīdzēja veidot arī Henrijs II, bet desmit gadus pēc viņa stāšanās kompānijas prezidenta amatā Ford pārtapa par publisko akciju sabiedrību un tās akcijas kļuva pieejamas ikvienam. Kādu laiku Henrijs Fords II bija prezidents un direktors reizē, līdz atdeva direktora posteni vispirms Brīčam, tad – kādam Robertam Maknamaram (vienam no šiem desmit gudrīšiem-militāristiem), kurš vēlāk kļuva par aizsardzības ministru Kenedija administrācijā un lobēja ASV autofirmu intereses militāri rūpnieciskajā kompleksā. Arī pēc tam vairāki “Ford” vadītāji bija militārās amatpersonas. Firmas dibinātāja mazdēlam izdevās izraut vectēva kompāniju no baisās krīzes un nacionalizācijas draudiem, bet arī raksturs viņam bija tikpat smags kā vecajam Henrijam. Pleibojs un flotes rezervists nespēja ilgstoši sadzīvot nedz ar savām sievām, nedz ar citiem vadošajiem darbiniekiem: pamatīga konflikta rezultātā talantīgais Lido “Lī” Jakoka ar savām drosmīgajām un progresīvajām idejām devās pie Chrysler. 1967. gadā Henrija Otrā stingrā roka bija nepieciešama, lai likvidētu pilsoniskās nekārtības, kas bija pārņēmušas Detroitu: hipiji, studenti, kreisie un pat Ford strādnieki nemitīgi rīkoja pamatīgus nemierus, kas draudēja pāraugt pilsoņu karā. Fords kopā ar citiem biznesa līderiem un pašvaldības ierēdņiem izveidoja īpašu organizāciju, kas samierināja dumpiniekus un veicināja Detroitas sakopšanu un labiekārtošanu (“renesansi”). Hipiji pārvācās uz citām, labvēlīgākām pilsētām... Henrijs II faktiski palika Ford Motor Company galvgalī līdz 1982. gadam. Pēc tam uzņēmuma vadība nonāca citu ļaužu rokās (“no malas”), lai atkal atgrieztos pie Fordu dzimtas pārstāvjiem pēc nepilniem 20 gadiem. Viljams Klejs Otrais 2001. gada beigās pasauli pārsteidza vēsts, ka Žaks Nasers izdzīts no Ford kompānijas vadītāja kabineta un tā vietā ienācis Fordu dinastijas turpinātājs Viljams Klejs Fords juniors: Henrija Forda mazmazdēls, Edsela Forda mazdēls un Viljama Kleja Forda dēls, dzimis1957. gadā Detroitā. Par viņu pagaidām nav zināms pārāk daudz, vien tas, ka Viljams Klejs juniors autobiznesā debitējis 1979. gadā – protams, Ford kompānijā, kur strādājis par analītiķi produktu plānošanas nodaļā. Pēc tam kļuvis par ģenerālmenedžeri klimata kontroles iekārtu (gaisa kondicionieru) nodaļā, līdz 1994. gadā sācis vadīt Ford kravas mašīnu un komercauto centru. Par kompānijas direktoru ievēlēts 1998. gada septembrī, taču palicis preses mazākpamanīts aiz harismātiskā Nasera tēla. Tagad Viljams Klejs Fords juniors ir Ford Motor Company galvenais vīrs, ko angliski sauc par chief executive officer. (Biznesa preses izdevumi arī latviešu valodā jau sāk ievazāt šī amata anglisko saīsinājumu CEO.) Atšķirībā no iepriekšējo paaudžu rūpniekiem (Henrijs Fords juniors tā arī nepabeidza Jēlu) jaunais Viljams Klejs ir akadēmiski izglītots: viņam ir Prinstonas universitātes mākslas zinātņu bakalaura grāds un Masačūsetsas Tehnoloģijas institūta menedžmenta zinātņu maģistra grāds. Cita starpā viņš kaislīgi aizraujas ar mušiņmakšķerēšanu un Austrumu cīņas mākslu – biznesmenim ir teikvondo melnā josta. Pie Viljama Kleja labajiem darbiem pieder vecā Detroitas Ford Rouge Complex restaurācijas programma. Šo rūpnīcu kompleksu Riverrūžā ar kapacitāti divi miljoni auto gadā, ar savu elektrostaciju un tēraudlietuvi bija iecerējis pats dzimtas patriarhs, un tas sāka darbu ar pilnu jaudu 20. gadu sākumā. Viljams Klejs apgalvo: Ford Rouge Complex ir viens no industriālā laikmeta simboliem, un mēs domājam, ka tā ir laba iespēja transformēt 20. gadsimta integrētās ražošanas ikonu 21. gadsimta tīrajā un ekoloģiski jūtīgajā ražošanā. Artis Eglītis AUTOINFO MARTS 2002 Nr 64
 
Visi komentāri
 
17356. viesis 20.marts 2002 17:48
0 0 Atbildēt

Avīzē bija vairāk un krutākas bildes, pac raxts labs

Patiess priex, ka Auto Info ielicis divus manus raxtiņus :) Bija patīkams pārsteigums tos ieraugot :)

17812. viesis 23.marts 2002 14:35
0 0 Atbildēt

pastastiet kaut ko par common-rail ko piedava ford

17824. viesis 23.marts 2002 21:44
0 0 Atbildēt

Nu ko

fordi ir visai advancēti auto un mūsdienās citādi laikam būt nevar.

32111. viesis 25.jūlijs 2002 12:05
0 0 Atbildēt

H.Fords bija spēcigs cilvēks.

Par to es viņu patiesi cienu.

Taču, labi, ka šādi cilvēki ir visai maz uz pasaules.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Sadursme ar sniega tīrīšanas tehniku (+ video) 16

"Lexus 350" vadītājs nav gatavs sniega tīrītāja manevram, tādēļ piedzīvo smagu avāriju. Lasīt vairāk

 

papildināts: Jūrmalā autovadītājs uz regulējamas pārejas uzbrauca bērnam, par luksofora gaismu nav 100% informācijas (+ VIDEO) 30

Šodien (22.11.2017) Jūrmalā, Dubultos, uz regulējamas gājēju pārejas vadītājs ar "Lexus" markas spēkratu uzbraucis 13 gadus vecam (pēc nepārbaudītas informācijas) bērnam. Lasīt vairāk

 

Bremzēšana ar pārnesumiem: par un pret (+ video) 24

Bremzēšana ar pārnesumiem: TV raidījums "Zebra" eksperimentē, pārbauda šī paņēmiena efektivitāti un secina kad un vai vispār to ir vērts pielietot. Lasīt vairāk

 

Fantastika! - "Tesla" kravinieka iespaidīgais ieskrējiens uzņemts video (+ video) 5

"Tesla" kravas auto (no 2019.g.) apveltīts ar iespaidīgu dinamiku. Ja kāds šaubās, lai noskatās video! Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti