EG3827 dēļ es vakar nevarēju aizvest bērnus pie ārsta. Kamēr pakoju bērnus, tikmēr iepriekšminētā transportlīdzekļa vadonis parūpējās, lai mans vāģis ieņemtu, kā dambretes spēlē, tik nožēlojamo pozīciju „smird”.
Priekšā siena, pa labi un pa kreisi citas mašīnas, bet vienīgo izbraukšanas iespēju nobloķējis EG3827. Ideāli, perfekti noparkots auto manas mašīnas aizmugurē. Loģika, kāpēc tieši tur, absolūti neizprotama- blakus, 6 metru attālumā, ir divas pilnīgi brīvas vietas; vēl divas vietas otrajā rindā var ieņemt aiz apsnigušiem, neejošiem auto. Tātad, 4 brīvas vietas svešas mājas pagalmā, kurā mašīnas uz nakti māju iedzīvotāji tik tiešām liek 2 rindās, aiz neejošiem vai labi zināmu kaimiņu auto veidojot otro rindu, taču te EG3827 vadītājs noparkojies aiz acīmredzami ejoša auto, kurš nav apsnidzis ar biezu sniega kārtu, aiz kura ir iebrauktas sliedes sniegā.
Pagaidīšu, domāju, gan jau tūlīt nāks, varbūt satraukumā skrējis uz tuvējo ofisu centru, kuram, starp citu, ir plaša stāvvieta. Paiet 20 minūtes, bērni sāk svīst un satraukties, jau pusstunda, atģērbju bērnus un atsaku vizīti pie ārsta. EG3827 vadītājs neierodas arī pēc stundas, divām, trim, viņš ierodas pēc četrām stundām! Urrā, bērni priecīgi sauc, VIŅŠ nāk!
Jauns, stalts, pilns veselības un spēka, pievilcīga un inteliģenta skata vīrietis, lietišķi ver EG3827 durvis un sāk slaucīt sniegu, pajautāju viņam:
-„Jaunais cilvēk, vai Jūs padomājāt, kā es izbraukšu ārā?”
-„Bet Jūs taču nekur nebraucāt” - jaunais cilvēks pašpārliecināti attrauc.
Šokējoši asprātīga atbilde, ja ņem vērā, ka dēļ viņa auto savējo izbraukt nevarēju.
Bet varbūt jaunais cilvēks iedomājās, ka man ar trim maziem slimiem bērniem jāiet ārā -8 grādos, satraukti jāskraida gar mašīnām, jāsignalizē, tad jādodas uz tuvējo daudzstāvu ofisa centru ar 666 birojiem, jāklaušina katrā, vai tik tur nav iegājis varonīgais EG3827 vadītājs, varbūt kādā 333 birojā es viņu atrastu, un tad VIŅŠ, ĒRGLIS, nāktu, atslēgas žvadzinot, bet es, nosvīdusi, noskrējusies, laimīgi smaidītu ar zīdaini uz rokas, un mani bērndārznieki plaukšķinātu plaukstiņas, redzot atslēdzamies EG3827 signalizācijas lampiņas.
Nu ko cepies, man te izsmejošus komentārus veltīs cienījamie portāla vīrieškārtas transportlīdzekļu vadoņi. Redziet (lasiet), šajā lapā ir vispārinoši raksti par sieviešu parkošanās un vadīšanas loģiku, ir bildīte un raksts ar sievietes parkošanās piemēru Bruņinieku ielā, kur sieviete situācijā, kad visas stāvvietas aizņemtas, uz pāris minūtēm novietojusi auto perpendikulāri noparkotajām mašīnām. Tad man jāsaka, ka tas gadījums nobāl manis fiksētā vīrišķās parkošanās loģikas piemēra spozmē. Iebraukt svešā pagalmā, kur pie tam brīvas 4 stāvvietas, ideāli filigrāni novietot auto uz 4 stundām aiz otra, acīmredzami braucoša auto, nobloķējot tam izbraukšanas iespēju – lūk, TAS IR VĪRIETIS. Kā būtisks vīrieša loģikas un tēla papildinājums kalpo arī vīrieša- ĒRGĻA asprātīgā atbilde – „Jūs taču nekur nebraucāt”.
Un, emocionālā stāsta nobeigumam banāls novēlējums- lai nevienam nebūtu jāpiedzīvo situācijas, kad dzemdējoša sieva, slims bērns, tēvs, māte, u.t.t., steidzīgi jātransportē, bet auto izbraukšanas ceļu nobloķējis kāds ĒRGLIS.
Līne, iAuto lasītāja
Mjaa, pilniigs sviests! Saprotu sievietes sashutumu, es shados gadijumos parasti atstaju vizitkarti zem loga vai mob. numuru gadijuma ja vajag izbraukt kadam! Manuprat vienkarsh risinajums! :)