Par apdrošinātājiem sūdzas mazāk 7

 
18.aprīlis 2006 13:34

Pērn Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB) saņēmis un izskatījis 187 sūdzības, kas saistītas ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijā.

Salīdzinot ar 2003.gadu, saņemto sūdzību skaits samazinājies divas reizes.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: „LTAB saņemto sūdzību skaits ar katru gadu samazinās. Pērn kopējais sūdzību skaits bija 187, kas ir tikai 0,64% no kopējo apdrošināšanas gadījumu skaita. Tas ir ļoti labs rādītājs, ņemot vērā, ka 2003.gadā tas bija divreiz augstāks. Salīdzinot ar pasaules praksi, šādi rādītāji liecina, ka Latvijā apdrošināšanas sabiedrību darbs vērtējams kā ļoti profesionāls.”

LTAB pērn izskatījis 106 sūdzības no ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem par apdrošināšanas sabiedrību jau pieņemtajiem lēmumiem. Papildus LTAB saņēmis vēl 81 sūdzību par apdrošināšanas atlīdzību lietām, kurās lēmumi vēl ir pieņemšanas procesā.

Vairumā gadījumu apdrošinātāji ņem vērā LTAB atzinumu un maina lēmumu
No 106 sūdzībām par jau pieņemtajiem lēmumiem 56 gadījumos jeb 53% LTAB sniedzis atzinumu, ka apdrošinātāja lēmums par apdrošināšanas atlīdzību tiek uzskatīts par nepamatotu. Apmēram 70% gadījumu, kad apdrošinātāja lēmums atzīts par nepamatotu, apdrošinātāji LTAB viedokli ņēmuši vērā un iepriekš pieņemto lēmumu pārskatījuši, kaut arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteikts, ka LTAB lēmumam ir tikai rekomendējošs raksturs.

Juris Stengrevics: „Sabiedrībā valda nepareizs uzskats, ka, ja jau LTAB lēmums apdrošinātājiem nav saistošs, turklāt no apdrošinātāju līdzekļiem tiek uzturēts LTAB, tad mūsu pieņemtie lēmumi būs par labu apdrošinātājiem. Statistika liecina par pretējo. Pērn apmēram 53% gadījumos no izskatītajām sūdzībām tika atzīts, ka sūdzība iesniegta pamatoti. Turklāt apdrošinātāji apmēram 70% no šo gadījumu pakļāvušies mūsu lēmumiem. Līdz ar to var secināt, ka mēs darbojamies kā no apdrošinātājiem neatkarīga institūcija, kas pieņem lēmumus, rūpīgi izvērtējot notikumu apstākļus. To apliecina fakts, ka apmēram 40% no visām sūdzībām par apdrošinātāju noteikto atlīdzību lēmumiem tiek izskatītas Tehnisko ekspertu un ceļu satiksmes negadījumu apstākļu izpētes un transporta trasoloģijas ekspertu komisijās, kurās pieaicināti augsti kvalificēti un neatkarīgi speciālisti.”

Cietušo personu vai transportlīdzekļu īpašnieku iesniegtās sūdzības tiek izskatītas attiecīgās komisijās: Tehnisko ekspertu komisijā, kas izvērtē sertificēto ekspertu veiktās transportlīdzekļu ekspertīzes, ceļu satiksmes negadījumu apstākļu izpētes un transporta trasoloģijas ekspertu komisijā, kas analizē un pēta satiksmes negadījumus un ar tiem saistītos apstākļus, kā arī Juridiskajā un Personai nodarīto zaudējumu izvērtēšanas ekspertu komisijā.

LTAB izskata visas birojā saņemtās sūdzības un uz katru no tām sniedz atbildi un savu vērtējumu par situāciju. Sūdzību izskatīšana un LTAB vērtējuma sniegšana ir bezmaksas.

Informāciju sniedza:
Juris Stengrevics
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB)
valdes priekšsēdētājs

Informāciju sagatavoja:
LTAB sabiedrisko attiecību konsultante
Inese Ozoliņa
 
Visi komentāri
 
198219. viesis 18.aprīlis 2006 14:03
0 0 Atbildēt

53% gadījumu. Puse pamatoti, no tiem 70% tikai apmierināti?? Kam jūs tur sēžat??? Kārtējā organizācija,klai mazinātu bezdarbu Latvijā,nekas vairāk. No šīs organizācijas saņemtā atbilde bija viens vienīgs ''fufelis'', vārds vārdā atrakstīts tas pats,ko saņēmu no BTA...

198220. viesis 18.aprīlis 2006 14:04
0 0 Atbildēt

Piebilde-sūdzas mazāk,jo lielas jēgas no sūdzēšanās nav.

198265. viesis 18.aprīlis 2006 15:27
0 0 Atbildēt

Nja. Nu, viens no dieviem - vai nu apdrošinātāji sākuši virtuozāk atšūt cietušos, vai arī cietušie ir sapratuši ka sūdzēties nav jēgas.

Reāli jau neapmierināto ir dāāāāudz vairāk nekā sūdzību. Te gan jāsaka ka liela daļa vainas arī ir to lauciņā kas ir neapmierināti, bet nav sūdzējušies. Saprotu ka jēgas nav. Nav jēgas no 187 sūdzībām gadā. Bet ja sūdzību būtu tūkstošiem, tad varbūt kādam "tur augšā" beidzot rastos kāda nojausma par to ka kaut kas tomēr šajā sfērā nav īsti kārtībā.

Patreiz, skatoties uz šiem skaitļiem, nav pamata domāt ka kautkas nav kārtībā. Viss izskatās smuki un pareizi. Un kamēr kādam neuzradīsies pamatoti argumenti pret šādu pieņēmumu, tikmēr tā tas arī būs - karavāna ies tālāk, bet činkstētāji paliks. ;)

198302. viesis 18.aprīlis 2006 16:46
0 0 Atbildēt

"augsti kvalificēti un neatkarīgi speciālisti" - tas laikam par RTU prostitutām

198324. viesis 18.aprīlis 2006 17:35
0 0 Atbildēt

vairs nesūdzas, zivis baro!

198445. viesis 19.aprīlis 2006 11:02
0 0 Atbildēt

Nu gan te visādas sazvērestības teorijas panesušās...

Iesaku apdrošināties pie lielajiem dūžiem BTA un Balta, jo tiem rūp ko par viņiem domā, bet mazajiem savukārt svarīgs katrs latiņš, no tiem neko nedabūt... Kaut vai tas pats Baltikums, to vien dara kā visus piekāš..

198552. viesis 20.aprīlis 2006 10:38
0 0 Atbildēt

tikai nevajag muldeet,ka lielie duuzhi ir tie godiigie,pasham nesen bija gadijums ar Parex apdroshinaashanas kantori,taadu sviestu nebiju piedziivojis-riktiigs kapeiku piseeju kantoris!!!

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Unikālais 48 cilindru motocikls pārdots par 107 000 eiro

Noslēgusies Bonhams izsole, kurā tika pārdots pasaulē vienīgais 48 cilindru motocikls. Lasīt vairāk

 

Putas vai rezerves ritenis ? TV Autoziņu eksperiments (+VIDEO) 5

Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka. Lasīt vairāk

 

Laika kapsula: sportiskais 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT ar tikai 716 km nobraukumu (+ FOTO) 6

Nīderlandē piedāvā lieliski saglabātu „laika kapsulu” – 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT, kas savā 32 gadus garajā mūžā nav nobraucis pat 1000 kilometrus. Lasīt vairāk

 

Latvija/Lietuva 20.04.2024 - vai mūsējiem izdosies konkurēt ar šādām degvielas cenām? (+ FOTO) 54

Autovadītājs piefiksējis degvielas cenas vienā un tajā pašā dienā Latvijā un Lietuvā. Cenu starpība 23 un 24 centu apmērā par dīzeļdegvielu un benzīnu liek apšaubīt mūsu konkurētspēju un lozungus par atpalicības samazināšanu no kaimiņiem. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti