Uztraucas par apdrošināšanas tirgus stabilitāti 6

Tikko Ministru Kabinetā pieņemtie grozījumi noteikumos, kas paredz samazināt vienreizējo iemaksu OCTA garantijas fondā no līdzšinējiem 200 tūkst.latu līdz 5 tūkst.latu, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) vērtējumā var ilgtermiņā apdraudēt tirgus stabilitāti.

Turklāt noteikumu grozījumi tika pieņemti uzreiz Ministru Kabinetā, iepriekš tos neizskatot Ministru Kabineta komitejas sēdē. Šāda kārtība ir pieļaujama gadījumos, ja jautājums ir valstiski nozīmīgs un prasa tūlītējas izmaiņas likumdošanā. Turpretī LTAB skatījumā OCTA garantijas fonda iemaksu samazināšana noteikti nav valsts pirmās kategorijas aktualitāte.

Apdrošinātāji iebilst pret LR Finanšu ministrijas ierosinātajām izmaiņām 40 reizes samazināt vienreizējo iemaksu OCTA garantijas fondā – no šobrīd likumdošanā paredzētajiem 200 tūkst.latu līdz 5 tūkst.latu.

Pēc apdrošinātāju  domām šādas izmaiņas ilgtermiņā varētu apdraudēt OCTA nozares stabilitāti, radot labvēlīgu augsni spekulatīviem tirgus dalībniekiem, kas vēlēsies īstermiņā labi nopelnīt un vēlāk novest kompāniju līdz maksātnespējai.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: „Jau iepriekš paudām viedokli, ka šādas izmaiņas garantijas fondā, tādai mazai valstij kā Latvija, var ilgtermiņā negatīvi atsaukties.

Pirmkārt, uzskatām, ka 200 tūkst.latu liela iemaksa nopietnam tirgus dalībniekam, kas vēlas uzsākt darbību OCTA tirgū, nav liela summa. Kā piemēru var minēt apdrošināšanas sabiedrību „Seesam Latvia”, kas pērn licences iegūšanai veica iemaksu garantijas fondā 200 tūkst.latu apmērā.  Šobrīd jaunie noteikumi ir negodīga rīcība tieši pret šo kompāniju, kas savu darbību uzsāka pērn.

Otrkārt, līdz ar likumdošanas izmaiņām, iespējams, tirgū parādīsies dalībnieki, kas vēlēsies gūt ātru peļņu, bet pēc tam maksātnespējas gadījumā nenesīs nekādu atbildību. Latvijas valsts jau ir pieredzējusi šādus precedentus. Jā, sākotnēji patiešām tiks veicināta konkurence tirgū, jo darbību uzsāks vairākas nopietnas un ne tik nopietnas kompānijas, kas tirgus iekarošanai izmantos dempinga metodi. Taču tas būs tikai iesākumā. Drīz vien sīvajos konkurences apstākļos, iespējams, kāda no šīm kompānijām var nonākt finansiālās grūtībās.

Turklāt iemaksu garantijas fondā samazināšana var kalpot par apzinātu mērķi krāpnieciskām darbībām. Piemēram, sākotnēji gūt labu peļņu, pārdodot polises, un vēlāk līdz ar pirmo atlīdzību izmaksāšanu, paziņojot par bankrotu. Kā piemēru, varam minēt Norvēģiju, kur līdzīgu nosacījumu rezultātā tirgū ar vietējās tirgus uzraudzības institūcijas atļauju parādījās kompānija, kas darbojās citas ārvalstu apdrošināšanas  kompānijas vārdā, , bet pēc tam izrādījās, ka šāds ārvalstu kompānijas pilnvarojums nemaz nav ticis saņemts, tika gūta ātra peļņa , tad kompānija pazuda, bet visas saistības bija spiests uzņemties Norvēģijas Garantijas fonds..

Treškārt, kā piemēru šādas lielas iemaksas nepieciešamībai var minēt apdrošināšanas akciju sabiedrību “AK Alianse”, kas 2002.gada augustā tika atzīta par maksātnespējīgu. Laikā no 1999. gada līdz 2002. gadam, kad “AK Alianse” bija licence OCTA veikšanai, tā garantijas fondā bija ieskaitījusi 112 tūkst. latu, savukārt apdrošināšanas atlīdzības jau izmaksātas 290 tūkst.  latu apmērā. Jāmin, ka savā darbības laikā šī kompānija aizņēma salīdzinoši nelielu tirgus daļu. „AK Alianse” maksātnespējas radītās sekas šobrīd tiek segtas no citu apdrošinātāju veiktajām iemaksām garantijas fondā.”

Tomēr, tā kā uz doto brīdi uzkrājums garantijas fondā ir 17 milj.latu, tad apdrošinātāji šīs izmaksas neizjūt. Tāpat kā ne apdrošinātājus, ne līdz ar to arī autoīpašniekus neietekmē citas  izmaksas no garantijas fonda, ko atbilstoši OCTA likumam izmaksā LTAB. Turpretī, ja šis OCTA darbības laikā veiktais uzkrājums fondā nebūtu tik liels, kā arī noteikumi likumdošanā neparedzētu tik lielu vienreizējo iemaksu garantijas fondā, maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības vietā vai jebkuras citas būtiskas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas nāktos segt no visu pārējo OCTA tirgū esošo apdrošināšanas sabiedrību līdzekļiem, atbilstoši tirgus sadalījumam. Šāds neparedzēts maksājums viennozīmīgi būtu iemesls polišu cenu paaugstinājumam.

Informāciju sniedza:
Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs

Informāciju sagatavoja:
LTAB sabiedrisko attiecību konsultante
Inese Ozoliņa