Pārkaltušo ceļu putekļos un attālu meža ugunsgrēku dūmakā 7. un 8. jūlijā Balvu rajona Rugāju apkārtnē norisinājās Latvijas trofi reidu čempionāta 3. posms.
Par laimi, meža ugunsgrēku dēļ nācās atcelt tikai vienu sacensību posmu… 48 automobiļu ekipāžas, 8 ATV un trīs motocikli devās cīņā ar karstumu un konkurentiem. Vāroši motori, verdošs minerālūdens līdzņemtajās pudelēs un karstas emocijas.Neiztika arī bez organizatoru kļūdiņām un dalībnieku protestiem, bet jācer, ka tās bija tikai pārliekās saules radiācijas radītas sekas. Desmit minūtes vērojot sportistu cīņu karjera aizvējā, kur gaisa temperatūra saulē noteikti pārsniedza 50 grādus, es sajutu saules dūriena tuvumu un strauji evakuējos uz vēsāku vietu. Dalībniekiem šādas iespējas nebija…
Rugāji jau iepriekšējos gados apliecināja, ka globālās sasilšanas rezultātā klimats strauji kļūst kontinentālāks un pirmā vieta, kas Latvijā no meža kļūs par stepi un vēlāk par pustuksnesi būs tieši šeit. Meži izdegs, to vietā pamazām radīsies savanna, tad ūdens trūkuma dēļ smiltāji… Bet ja nopietni, tad pāri 30 grādiem ēnā un jums ne tādas vien vīzijas rādīsies. Bet šogad dabūju pabradāt pa vietām, kur vēl pagājušogad bija jauki, melni, šķidri dublīši. Nu jau varēja pāriet sausām kājām. Kas būs nākamgad? Tad nu mēģini šādā situācijā sarīkot dubļu stumdīšanas sacensības!
Tomēr organizatori bija sameklējuši, visas mitrākās vietas, pat ja no dubļiem bija palikušas tikai sakaltušas atmiņas. Saldēdienam bija atstāts tradicionālais Medņu aplis, kur līdz galam izturējušie sportisti varēja atrādīties skatītājiem. Ja ne vairāk, tad vismaz upīte bija jāšķērso tās pašas divas reizes, un bija iespēja vismaz stūrmaņiem atvēsināties tekošā ūdenī. Gan jau kāds pilots arī neizturēja kārdinājumu…
Diemžēl, TR3 veterāni šogad koncentrējas uz „Baltic Cup” startiem, kas vairumā gadījumu notiek aiz Latvijas robežām. Savukārt jaunu „monstru” būve nenotiek tik raiti, kā varētu vēlēties. Tāpēc iespēja pavērot „milžu cīņas” klātienē, jāatliek uz nākamo gadu.
Toties iepriecināja TR2 klase. Ja vairākus gadus valdošajā toijotu triumvirātā pērn spēja ielauzties tikai Zeizu ģimenes ekipāža, tad šogad šajā klasē intrigas netrūkst. Sešas ekipāžas no duča ar līdzīgiem panākumiem dala vietas uz goda pjedestāla! Pirmo reizi savā karjerā pie uzvaras tika Guntars Spaile, Jānis Spaile un Dzintars Zaretoks. Grūti to nosaukt par pārsteigumu, drīzāk tas ir mērķtiecīga darba loģisks rezultāts. Otrā vietā pērnā gada kopvērtējuma uzvarētāji Aigars Rencis un Mareks Pugacevics, turklāt ekipāžas galveno pilotu Andri Kuzņecovu traumas dēļ aizvietoja Dzintars Šmits. Nav joka lieta „ielekt lomā” šādā spēcīgā un labā nozīmē ambiciozā ekipāžā, bet arī Dzintaru par iesācēju neviens nenosauks. Un rezultāti runā paši par sevi. Pēc pirmās dienas viņi bija pirmie, kas otrajā dienā nozīmēja pirmo starta vietu un apšaubāmo priekšrocību pirmajiem atrast visas lamatu bedres un uz savas sūrās pieredzes pamata parādīt tās sekotājiem. Absolūti izkaltušajā mežā, vienīgajā dubļu lāmā, kur mežtehnika bija evakuējusies pati no savām risēm, viņi atstāja cerības uz uzvaru…
Trešie - vienreizēji stabili braucošie Vilnis un Aigars Zeizas. Lai arī trešais braucējs smagos posmos ir liela priekšrocība, tēva un dēla duets paliek nemainīgs. Acīm redzot ir lietas, kas neiekļaujas parastajā 2+2 aritmētikā. Kopvērtējuma līderi Guntars Skudriņš, Ivars Paškovskis un Gvido Prudņikovičs, viņi arī Cēsu puikas, viņi arī Mūļi šoreiz tikai ceturtie. Čempionāts jau pusē, gribētos izdarīt kādus secinājumus, bet kopvērtējuma tabula rāda, ka sīva cīņa šajā klasē turpināsies līdz pēdējā posma pēdējiem metriem!
Tradicionāli kuplākais dalībnieku pulks – 27 bija TR1 klasē. Tas arī ir saprotams, jo tehniskie noteikumi nepieļauj būtiskas pārbūves. Rezultātā šīs klases auto ir vistuvākie no konveijera nākušiem un it kā (es uzsveru it kā) ar vismazākajām izmaksām dod iespēju cīnīties par uzvaru. Arī šeit sāk izkristalizēties līderu grupa un kopvērtējuma pirmās divas vietas tikai nostiprināja savas pozīcijas. Pie otrās uzvaras šogad tika Aigars Logins, Mārcis Meslis, Aivars Žukovs un Aigars Skudriņš un līdz ar to viņi izvirza nopietnas pretenzijas uz čempiona titulu. Savukārt otrās vietas ieguvēji Ints Freibergs, Gints Kalniņš, Aldis Beķeris un Lāsma Kalniņa nav bieži viesi trofi reidu sacensībās un viņu rezultāts drīzāk uzskatāms par pārsteigumu. Trešie gan posmā gan kopvērtējumā – pērnā gada uzvarētāji Jānis Podiņš, Māris Kopko un Mārtiņš Dumpis. Mārtiņa Spēka, Ģirta, Kalnozola un Raita Onužāna ceturtā vieta ļāva viņiem nostiprināties kopvērtējumā otrajā. Tomēr neviena pārsvars nav tik liels lai atlikušajos trijos posmos pietrūktu intrigas…
Šī gada jaunieguvums ir Open klase. Pēc izskata līdzīgi TR1, šie auto tomēr slēpj sevī būtiskas pārbūves, bet ne tik dramatiskas kā TR3. Vieta kur brīvi apkopot labāko, ko sniedz vieglo apvidus auto būves industrija, bet uz kurieni ceļš slēgts visam tam, kas izskatās pēc smagās tehnikas. Šeit nu pilnīgi valda trīs vadošās ekipāžas. Trijos posmos tikai vienu reizīti uz goda pjedestāla paša apakšējā pakāpiena ir izdevies iespraukties vēl kādam. Brauc visi desmit bet uzvar tikai trīs! Šoreiz uzvarēja Edvīns Vansovičs un Kaspars Kojalovičs, otrajā vietā Andris Užulis un Artūrs Melnis, viņš arī Krams, trešie Arnis Pušs un Jānis Mažoriņš. Arī kopvērtējumā Vansovičam un Pušam ir pilnīgi vienādi rezultāti, nedaudz atpaliek Užulis.
Pamazām arī Latvijā ATV jeb „kvadriks” no bagātu ļaužu rotaļlietas kļūst par nopietnu sporta rīku. Tuvajās ārzemēs apvidus auto „mazākais brālītis” trofi reidu sacensībās ir jau pierasta lieta. Pie mums astoņi dalībnieki un labākais no viņiem Māris Kanderāns! Otrajā vietā ralijreida čempions Jānis Auziņš. Tikai nolikuma nelasīšana neļāva Jānim iepriecināt līdzjutējus pašmāju trasē. Bet tas sola tikai interesantākas cīņas nākamajā posmā, jo čempions tāpēc ir čempions, ka nemīl būt otrais… Trešajā vietā šoreiz Raivis Ansviesulis.
Ar nepacietību gaidīsim mūsējo startus starptautiskā arēnā, lai beidzot varētu pārliecināties, ka mūsējie it visur ir vislabākie!
Nākamais posms 19.-20. augustā. Tiksimies Trapenē!
Indulis Vīdušs
Es jau tā domāju ka raksta stils nesās uz Induļa pusi un pašas beigas to arī apliecina. Tā tik turēt pildspalvu :)