Āfrikas iekarotāja dienasgrāmata - II daļa 5

2.februāris 2007 10:35

Kā zināt, pagājušā gada nogalē vairākas latviešu ekipāžas devās garā un grūtā ceļojumā, lai piedalītos pārbraucienā "Plymouth - Banjul Challenge 2007". Piedāvājam Džo Labuckas dienasgrāmatu.

Sākumu lasiet šeit »»

06.01.2007.

Vakar bija gara diena – braucām līdz pus vienpadsmitiem vakarā, līdz sasniedzām Dakhla. Pa ceļam pirmo reizi palikām bez sakariem. Vēl no rīta Laayone sazinājos ar Paulu Timrotu un sarunājām vakarā sazvanīties, bet laikā, kad jāsazvanās, zonas vairs nebija. Dakhla satikām pārējos britus un arī Ievu un Zani. Visi konkrētā pālī. Nolēmām teltis necelt, jo plānojam rīt ap sešiem sākt braukt Mauritānijas virzienā. Noīrējām divas istabas, paēdām un taisījāmies gulēt. Tad, vakara pīpi velkot, satusējām ar mauritāņiem – tuksneša gidiem. Rezultātā mums ir gids par 200 EUR.

Drīz pēc sešiem sākām braukt. Vakar debesīs parādījās pirmie mākoņi, šodien to ir vairāk – gan virs okeāna gan virs tuksneša. Vakarā plānojam būt Mauritānijā.

Ap desmitiem piestājām pēdējā Marokas benzīntankā. Kafija un braucam tālāk. Līdz robežai 80 km. Vēl pēc brīža piestājam tuksnesī – benzīntanka tualete nebija lietojama. Pie horizonta parādās pirmās smilšu kāpas. Līdz mūsu šodienas galamērķim vēl 127 km un kādas piecas stundas. Ap četriem pēcpusdienā esam pāri abām robežām. Izbraukšana no Marokas bija sarežģītāka nekā iebraukšana Mauritānijā, pretēji tam, kas bija rakstīts Road Book. Labi, ka paspējām izbraukt no Marokas, pirms robežsargi devās pusdienās. Uz Marokas robežas satieku arī krievu ekipāžu no PBC 2007. Arī lietuviešus, kuri brauc uz Mali.

Izbraucot no Marokas, beidzas arī asfalts. Tālāk ceļš ved mīnu laukā. Cik labi, ka mums ir gids, kurš zina drošās takas. Mīnu lauks ir apdzīvots, nesakaitamās vietējo apmetnes, bez gida būtu pakaļā – ja nenomaldītos labirintā, apēstu mauri.

Mauritānijas pusē viss iet nedaudz neformālāk un ar nelielām dāvanām process tiek vareni paātrināts. Žandarmi, tad imigrācijas dienests. 20 EUR un Mauritānijas vīza pasē. Normunds ieberžas ar fotografēšanu uz robežas. Sākuma viss velk uz marokāņu spiega nošaušanu uz vietas, tad uz aparatūras konfiskāciju un ieslodzīšanu mauru cietumā, beigas ir banālas - 10 EUR un stingrs norādījums vairāk tā nedarīt. Braucam uz Nouadibou. Visu dienu nepamet sajūta, ka braucam pa milzīgu karjeru. Nouadibou uzpildījām degvielu tuksneša šķērsošanai – visas kannas ir pilnas. Apmetāmies kempingā, pirmo reizi nav jāguļ uz akmeņiem, bet smiltīs. Vakarā uzvārījām zupu no bundžas. Tā bija vienkārši kolosāla. Smiltis ir visur – pat maizi mauri cep ar smilšu piedevu.

07.01.2007.

No rīta pamodos ar gatavu nosaukumu pasākumam – „Saules bērni”, jo visa mūsu dzīve ir pieskaņota saules lēktam un rietam. Ar saullēktu braucam un ar saulrietu stājamies naktsguļai.
Pirms iztraukšanas mums pievienojas arī krievi – viņi ir bez gida. Pierunājam mūsējo par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību paņemt viņus līdz. Ap deviņiem sākam kustēt tuksneša virzienā. Turies Sahāra – mēs nākam!

Jau pusotru stundu braucam pa diezgan labu asfaltu. Visapkārt ir tuksnesis ar kazām un kamieļiem. Mūsu Audi mašīnai – nu tai, kurā es braucu – sāk izbeigties stūres pastiprinātāja pumpis. Apkārt ceļam brīdinājumi par mīnām – atmiņas no 1970.gada robežkara starp Mauritāniju un Rietumsahāru. Tiesa, Rietumsahāru 1975.gadā okupēja Maroka, un marokāņu izpratnē tādas valsts vairs nav, bet mīnas ir palikušas gar visu robežu.

Nobraukuši 85 km griežam no šosejas iekšā tuksnesī. Nu ir īstā Sahāra. Pēc 25 km piestājam pie baobaba – satiekam britu grupu. Gidi dodas ieturēt lenču. Arī mēs tiekam pie gluži gardiem kamieļa gabaliņiem un saldās tējas.

Ap pl. 16 esam nobraukuši jau ap 65 km pa pludmali – jūras vēl nav!!!
Trīs reizes stūmām mašīnas, STIeņiem atkal nomira žiksis, bet pielejot vēl 20l benzīna, tas brīnumainā kārtā aizgāja. Citādi viss OK. Audim Egils pārvilka skrūves pastiprinātāja pumpim, un eļļa vairs nezūd.

Vēl kādu stundu braucām, tad apstājāmies naktsguļai. Ja var ticēt GPS, esam praktiski uz 20. ziemeļu paralēles krustpunkta ar 16. rietumu meridiānu. Mūsu gids Abu devās pie vērtējiem un atgriezās ar bargu prasību pēc 1000 ogiju par katru cilvēku. Iereibušie tautieši viņu nosauca par laupītāju un draudēja apglabāt tepat. Pārrunas beidzās ar 2000 ogiju samaksāšanu par visiem klātesošajiem.

Izmēģinām Rīgā iegādāto tuksneša dušu. Tas ir kaut kas superīgs!!!.

08.01.2007.

Četrpadsmitā diena ceļā...
Naktī nosalu – desu veikalā pirktais guļammaiss, šķiet, nav domāts šādām izpriecām. Piecēlos ap pieciem, bija auksti un arī vēders ir samaitājies galīgi. Sēdēju uz krēsla un lūkojos zvaigznēs. Ne lidmašīnu, nekā. Tikai krītošas zvaigznes reizi pa reizei pāršķeļ debess jumu. Viss kā pirms 2000 gadiem. Tās pašas zvaigznes laista aukstu gaismu pār tām pašām smiltīm.
Drīz pēc saules lēkta sākam braukt. Vēl pēc pāris stundām otram Audim atdalās jumta bagāžnieks. Kamēr pārējie ņemas ap Audi apmēram kādu kilometru atpakaļ, pieskatu mašīnas. Te arī satieku skorpionu. Sajūtas nav visai patīkamas. Vēl pēc brīža šķiet, ka tie rāpo visur.
Audi bagāžnieku pametam tuksnesī. Daļu mantu piesienam pie jumta pa taisno, daļu pārvietojam uz citām mašīnām.
Pavēsi šodien.

Drīz pēc divpadsmitiem beidzot izbraucam pie ūdens. Tā neko sev pludmale - 24 stundas ar mašīnu jābrauc cauri. Ūdens izrādās sekls līcis ar zvejas laivām. Romantiski.
Apmēram divas stundas braucam pa līča krastu, līdz sasniedzam nacionālā parka kantori. Samaksājam katrs pa 15 EUR un aplūkojam iespaidīgu vaļa skeletu.
Pa to laiku ap mums ir saradies melnu bērneļu bars, kuri rausta aiz rokām un drēbēm – no sērijas „dai čto ņibudj”!

Izbraucām no ciema un Abu sāka lauzties, ka jāpaliek kempingā – tipa brauksim rīt, tagad ir paisums. Kempis nav pārāk tālu no ciema un, atceroties to bērneļu baru, rodas viena doma – jārauj fraka, jo tālāk, jo labāk.

Tāpēc dodamies pie jau tuksnesī manītajiem vāciešiem ar Mercedes mašīnām. Viņi saka, ka ap pl. 16 būs zemākais bēgums un tad varēs sāk braukt. Nolemjam, ka brauksim arī mēs. Rēķinu uz priekšu un pakaļu, bet man sanāk, ka varam braukt tikai kādas 3-4 stundas diennaktī, kamēr ir zemais ūdens līmenis. Otrs bēgums ir ap četriem naktī, kad ir tumšs. Līdz Nuakšotai 175 km.
Nobraucam pa pludmali pusotru stundu un veicam vairāk kā 50 km. Sākas paisums. Esam atraduši kolosālu vietu pie barhāniem. Blakus mums ir apmetušies augšminētie vācieši – viņi domā te palikt trīs četras dienas, otrā pusē mūsu nometnei apmetušies īri ar Landrover Discovey. Klusi ceru, ka mašīnas ir pietiekami augstu uzbrauktas, lai paisums tās neaizskalotu.

Paisuma viļņi nāk aizvien tuvāk mūsu nometnei un saule taisās pazust Meksikas pusē.
Vieta gluži ekskluzīva – barhāni pienāk pie paša okeāna un ir gana augsti. Puiši – Āris un Normunds dodas sandot – t.i. braukt ar sandboardu.

Vakarā gatavojam no zvejniekiem dabūtās zivis. Mani tas neinteresē – vēders ir sasniedzis to kondīciju, kad nav jēgas neko ēst. Nu neēdu ar.

09.01.2007.

Šī nakts bija vēsīga – vējš no tuksneša pūš saltu vēju. Naktī paisums bija uzkāpis 20 cm no mašīnas. Tagad no rīta pludmale ir plata kā autobānis. Taisāmies ceļā pirms saule vēl nav izžāvējusi smiltis – būs labāka braukšana. Vēl kādi 20 kilometri pa pludmali un tad uz šoseju – dienā jau būsim Nuakšotā, Mauritānijas galvaspilsētā. Caureja, kas mocīja mani aizvakar un vakar, šķiet, ir pierimusi. Ceru...

Gids Abu steidzina sākt braukt – tūlīt sāksies paisums. Pēc kādiem 10 kilometriem pludmali šķērso klints – to var apbraukt vai nu gar okeānu, bet šeit jābūt ļoti uzmanīgam, lai netrāpītu viļņos, bet starp tiem, vai arī pa augšu pa irdenajām smiltīm. Egīls izvēlas ceļu gar okeānu un viņam tas izdodas, lai gan vienu brīdi māca šaubas. Egīls ir super! Tad Audi Quattro pārbrauc pa mīkstajām smiltīm augšā, iezīmējot ceļu pārējiem. Un pārējie to paveic ar mežonīgu ieskrējienu.

Vēl pēc brītiņa šķērsojam pludmali, lai uzbrauktu uz cieta ceļa. Sapumpējam gaisu atpakaļ riepās, atstājam vietējiem vienu no ūdens kannām un traucamies uz Nuakšotu.

Ap divpadsmitiem ierodamies Nuakšotā. Ar piedzīvojumiem. STIeņiem saplīsa priekšējā bremžu šļauka, rezerves nav. Noslēdzām izeju no galvenā cilindra, neko citu izdarīt nevaram – viņiem ir palikušas bremzes tikai vienam priekšējam ritenim.

Audiki arī ir saguruši: Egīla mašīna ar pilnu pedāli neiet vairāk par 110km/h, Arnolda mašīnai tek pārnesumkārba. Nevaram pieliet eļļu, jo neizdodas atskrūvēt ieliešanas atveri.
Mēs iekātojamies viesnīcā, STIeņiem par dārgu – viņi dodas uz kempingu. Lēti nav -ap 100 EUR par divvietīgu numuriņu, bet pēc tuksneša gribas dušu, kondicionieri, noskūties un pazvanīt uz mājām. Mobilajam zonas nav joprojām.

Cilvēki Mauritānijā ir tumšāki nekā Marokā, ar āfrikāniskākiem vaibstiem, taču jaušamas viņos arī arābu asinis. Sievietes seju neaizsedz kā Marokā, viņām ir tetovētas plaukstas un kāju pēdas. Izskatās, ka tieši no šejienes ir nākuši tie, kuri atstājuši pēdas portugāļu vaibstos. Vēl nezinām vai braucam rīt, jau šobrīd izskatās, ka šeit uzkavēties vēl vienu dienu būtu lieki.

10.01.2007.

Vakar iekritu kā circenis karstos pelnos. Divas glāzītes sīvā mani noved pilnīgā komā, kā nekā trīs dienas nebija nekas ēsts. No rīta pamodos nosalis. Atkal. Tikai šoreiz izslēdzu kondicionieri un palika silti. Šodien braucam tālāk uz Senegālu. Ārā līst rets lietus!!! Ārprāts! Ap pusdesmitiem sākam beidzot braukt. Izkuļamies no Nuakšotas satiksmes haosa un uzņemam kursu uz Roso. Road Book stāsta, ka labvēlīgas apstākļu sakritības ceļu līdz St. Louis var paveikt 16 līdz 24 stundās. Viss atkarīgs no robežas.

Drīz pēc Nuakšotas mūs aptur viens no neskaitāmajiem policijas posteņiem un ņemas pārbaudīt dokumentus gan mums, gan mašīnām. Rezultātā seko paziņojums, ka Ārnijam jābrauc atpakaļ uz Nouadibou un jāpieraksta viena frāze papīrā. Nu Ārnijs nebija labi nošpikojis un šo vietiņu izlaidis. 30 EUR ir tas, kas liek policistam atmaigt un viņš visu žēlīgi atļauj mums trūkstošo pierakstīt klāt.

Rolands ir šokā – policists paņēma naudu no policista! Pirms Roso nogriežamies uz izkaltušu dubļu ceļu uz Diamu. Pirms pl. 17 visi esam pārklājušies ar smalku putekļu kārtu un beidzot noķeram britu konvoju, kurš izbrauca no Nuakšotas ap septiņiem no rīta. Viņi labo Ford Fiesta, kas neveiksmīgi uzlekusi tramplīnā. Mūs barā viņi negrib pieņemt, tāpēc dodamies tālāk uz robežu. 10 EUR no mašīnas un 10 EUR par katru pasi, izņemot Rolanda – policijas solidaritātei nav robežu, un dodamies pa dambi un tiltu uz Senegālu. Par tilta šķērsošanu vēl 10 EUR no mašīnas un esam pie Senegālas vārtiem. Senegālu robežsargs ir nedaudz neattapīgs, bet to viņš kompensē ar uzcītību. Mūsu vīzas viņam ne visai patīk, bet 10 EUR par katru pasi, atkal izņemot Rolandu, tās padara gluži labas. Vēl 35 EUR no katra braucamrīka par muitas konvoju cauri Senegālai un 25 EUR par auto apdrošināšanu un esam cauri. Tikai jāgaida dezorganizētie briti, kuri ne kādīgi nevar tikt galā ar trim vienkāršiem uzdevumiem: imigrācija, muita un apdrošināšana. Beidzot viss ir galā un muitnieka pavadībā dodamies uz Zebrabar pie St. Louis. Nepaiet ne divas stundas kā esam galā! Heisā, hopsā mēs to paveicām 10 stundās!

Zebrabar ir reāla oāze, lai arī te ir „Africa for real” ar moskītiem un citiem labumiem. Diennakts temperatūra būtiski nemainās. Pirmajā naktī rūpīgi sasedzos un no rīta nevaru saprast vai gulta ir piečurāta vai arī esmu riktīgi svīdis. Te ir pods uz kā apsēsties! Te ir ziepes, ar kurām nomazgāt rokas. Te beidzot, par prieku alus dzērājiem, ir alus.


Turpinājumu lasiet šeit »»

 
Visi komentāri
 
224787. viesis 2.februāris 2007 9:55
0 0 Atbildēt

Kādas aknas gan var izturēt šo košanu :D

224794. viesis 2.februāris 2007 10:19
0 0 Atbildēt

Labs!

Kas ir tuksneša duša un kur tādu var nopirkt???

224810. viesis 2.februāris 2007 11:27
0 0 Atbildēt

Aftarr zhoot

Super raxts - malachi

224830. viesis 2.februāris 2007 14:05
0 0 Atbildēt

tiešām - puiši malači ! Līst tur iekšā un riskēt nokļūt moriem par barību - liela drosme nepieciešama. Bet zemes virsū jau maz tādu vietu, kuras latvju zēni nebūtu provējuši apgūt.

VĒLREIZ - MALAČI !!!

224845. viesis 2.februāris 2007 17:09
0 0 Atbildēt

baigi labs pasākums

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Pirmais Volvo bez dīzeļdzinēja – prezentēts jaunais S60 sedans (+ foto) 2

Zviedrijas autobūves kompānija Volvo prezentējusi jaunās paaudzes S60 sedanu, kas kļūs par markas pirmo modeli bez dīzeļdzinējiem. Lasīt vairāk

 

Par braukšanu ar 174 kilometriem stundā auto īpašniekam piemēros 360 eiro sodu 8

Valsts policijas (VP) pārvietojamais fotoradars pagājušā svētdienā konstatējis automašīnu, kas traukusies ar 174 kilometru stundā lielu ātrumu, aģentūru LETA informēja VP. Lasīt vairāk

 

Ceļa remontdarbus kavē būvuzraugu trūkums (+ VIDEO) 1

Vispirms -- par, jāteic, pēdējā laika skaļāko kriminālprocesu, kas skar Valsts ieņēmuma dienesta spici. Šobrīd ir aizdomas, ka VID amatpersonas apmaiņā pret kukuļiem gadiem ilgi palīdzējušas uzņēmējiem apzagt valsts budžetu. Lasīt vairāk

 

Hyundai Kona Elektro – korejiešu otrais “elektriķis” startē no 34 000 eiro (+ FOTO) 2

Dienvidkorejas autoražotājs Hyundai atklājis sava otrā elektriskās piedziņas modeļa – krosovera Kona Elektro cenu. Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti