Āfrikas iekarotāja dienasgrāmata - III daļa (+ foto) (+ foto) 4

5.februāris 2007 10:46

Kā zināt, pagājušā gada nogalē vairākas latviešu ekipāžas devās garā un grūtā ceļojumā, lai piedalītos pārbraucienā "Plymouth - Banjul Challenge 2007". Piedāvājam Džo Labuckas dienasgrāmatu.

Lielo fotogaleriju varat apskatīt šeit »»
(vairāk par 1000 fotogrāfijām)

Sākumu lasiet šeit »»

11.01.2007.

Puiši aizšāva ar laivām uz St. Louis, es paliku pagulēt un palaiskoties. Vēl viens uzmācīgs tirgonis un manas rokas būtu asinīs. Labāk atpūšos eiropeiskā vidē ar britiem. Kempinga saimnieki Ursula un Martins ir šveicieši. Pa dienu pārpeldēju Senegālas upi, ap vienu jūdzi platu. Turp gāja labi, atpakaļ tiku tikai pateicoties tam, ka okeāna paisums piepilda upes ieteku ar sāļo okeāna ūdeni – var atpūsties uz ūdens virsmas bez piepūles.

Ap sešiem vakarā visi bija atpakaļ no St. Louis un gājām peldēties. Pēcāk aizgāju uz dušu izskalot sālsūdeni no čībām un no dušas iznāca moriete vienā plānā mitrā drēbītē – tik pat kā bez drēbītes. Tas bija tā it kā zibens būtu ķēris mani. Paliku lēmēts un bez elpas uz kādu brīdi. Jā laikam ilgi esmu prom no mājām... Kempingā sākas rosība vakara grill pārtijai – cepšot Petačoku. Kanibāli!

Vakarā atradās Pīts un arī Iva un Zane. Zane gan uz kruķiem – kājas savainojusi Mauritānijas pludmalē, kādai britu automašīnai ietriecoties viņas turētā virvē. Super zaķi! Senegālā iekļuvuša nelegāli, apejot robežkontroli...

Sivēntiņš bija labs, tikai vakars sanāca tāds īss. Veselības vairs nav...

12.01.2007.

Atausa kārtējais paģiru rīts. Kempings izskatās kā Normandijas pludmale dienu pēc D dienas. Visur mētājas pudeles, ķermeņi un drēbes. Liekas, ka pārtija beigusies pirms kādas pusstundas. Es neko nemanīju – gulēju kā beigts. Lēni rosāmies uz braukšanu. Liekas, ka būs grūta diena - ap 550 kilometri konvojā ar britiem, kopā ap 16 mašīnām, neliekas medus maize, bet ko padarīsi.

Dziļā naktī esam Gambijā. Nakšņojam ceļa malā pie policijas posteņa un mošejas. Pārbrauciens cauri Senegālai bija pilnīgs murgs. Šo dienu varēt nosaukt Mesjē Kado, no franču cadeaux – dāvana. Katrā apstāšanās reizē pilsētā konvojs aplīp ar bērnu baru, kuri visai uzstājīgi prasa kaut ko. Stulbie briti sāka dāļāt konfektes, tas situāciju padarīja vēl ļaunāku – bērni nevis atstājās, bet nāca klāt vilnis pēc viļņa kā nebeidzams okeāns. Pati braukšana bija stipri ļaunāka, nekā es iedomājos briesmīgākajos rīta murgos. Briti nav spējīgi braukt kolonnā, jo katrs no viņiem ir personība. Un mašīnā viņi ir divi. Rezultātā pusi laika mēs pavadījām gaidot un meklējot „noklīdušās avis”. Ainava Senegālā ir citādāka – tuksnesi ir nomainījusi savanna. Milzīgas maitu lijas pie katra kritušā „oslo” (ēzeļa). Žēl, nebija iespēju apstāties un sabildēt. Naktī, tuvojoties robežai, redzējām ugunsgrēku savannā. Iespaidīgi un biedējoši. Sausā zāle dega milzīgā platībā. Latvijas kūlas dedzinātāju asociācija varētu janvāra sākumā rīkot izbraukuma nometnes Senegālā – tur var izsvilināties pa īstam - zāle ir ap 2m gara un sausa kā pulveris.

Izbraukšana no Senegālas bija viegla, iebraukšana Gambijā arī. Uz robežas mūs sagaidīja pārstāvis no PBC kontroles komisijas, kurš palīdzēja ar formalitātēm.

Apstājoties pie policijas posteņa, briti atkal sāka nemierus – kur ūdens, kur kempings utt. Policisti viņiem piedāvāja kopā ar automātistu doties uz Barru un apskatīties pašiem. Drīz viņi bija atpakaļ.

Tikai stipri klusāki, sāka bez vārda runas celt teltis. Mēs pa to laiku jau bijā iekārtojuši nometni un uzvārījuši zupu. Zupa bija vienkārši fantastiska! Paēdām un devāmies pie miera. Mēs ar Normundu, slinkuma mākti, nolēmām telti necelt un tās pāris stundas pasēdēt pie galda. Pārrunājam nedaudz par politiku, līdz mūzikai nemaz netikām, kad jau bija jāsāk vārīt ūdens brokastu kafijai. Mans 20 Ls krēsls arī sāka iet uz galu. Un tad jau bija jāceļ pārējie. Savācām naudu biļetēm un Kriss ar Tomu devās tām pakaļ gida pavadībā. Pārējie briti pacēla paniku un mēģināja izlauzties uz Barru, labi, ka nekas neizdevās.

13.01.2007.

Nakts sarunās ar policistiem biju uzzinājis, ka rinda Barrā ir uz trim dienām, tāpēc ir vajadzīgs labi izplānots pasākums, ja gribam šo rindu apiet un šodien nonākt Bandžulā. Ap astoņiem atveda biļetes un mēs, latvieši apdāvinājām vietējo policistu ar manu izjukt sākušo krēslu un Normunda benzīna plītiņu, apdāvinātais savukārt sazinājās ar kolēģiem Barrā un mūsu konvojs devā uz Barru.

Diezgan viegli ar vietējo policistu palīdzību tikām garām rindai un izvērsāmies trijās rindās pretim ostas galvenajiem vārtiem. Te nomira Āra un Imanta žiksis. Āris kā japāņu lode šāvās pēc benzīna, mēs sējām pie žikša striķi – lai varētu ar Audi to ievilkt aiz ostas vārtiem. Vārti atvērās un viss konvojs trijās rindās gāzās iekšā. Žiksi pievilkām pie Audi un vilkām iekšā, pēdējā brīdī pieskrēja Āris un ar kannu paguva uzlekt uz žikša.

Esam iekšpus vārtiem!!! Izdevās!!! Iekšpusē visādu tirgoņu ir apmēram desmit reizes mazāk. Bet tie ir uzmācīgi kā afrikāņu mušas. „Bensonu sporta kluba” flīsa jaku un savas vecās „Pumas” čības samainu pret 12 aliem. Kad sākam braukt uz kuģa, nolūztu – vienkārši atslēdzos. Pamostos tikai braucot ārā no ostas pie vārtiem ar uzrakstu „Welcome to The Gambija” . Dodamies meklēt „Safari Garden” viesnīcu Fajarā – apmēram 15 km uz okeāna krasta pusi. Tas, izrādās, nav sarežģīti un pēc stundas ceturkšņa esam klāt. Kamēr grozāmies un piereģistrējam savu ierašanos, nolemju aizlavīties līdz bāram iešaut kādu sulu. Domāts – darīts, bet bārs sagrauj manas ilūzijas – tur no ledusskapja uz mani lūkojas Cido apelsīnu sulas paka!!! Nu tas ir pi...ec! No Safari Garden mūs nosūta pie John Croc - Krokodilu Jāņa, tā sacīt. Krokodils izrādās izbijis britu militārists, kurš Gambijā vada savas vecumdienas. Tas ir kaut kas vidējs starp viesnīcu un kempingu. Ir labākas istabiņas ar virtuvi un dušu, ir kaut kas pa vidam un ir istabiņas, kur var tikai gulēt un lietot kopējo dušu. Otrajā stāvā ir bārs un TV kaste, kas rāda tikai futbolu. Lai arī ir sestdiena, nolemju pamēģināt laimi atpakaļceļa biļešu meklējumos. Vienīgais ko atrodu ir SN Brussels birojs, kurš ir vaļā. Biļetes tiek piedāvātas uz ceturtdienu, 18.janvāri. Norezervēju ar nosacījumu, ka pirmdien tās jāizpērk.

Atbraucam atpakaļ uz Kroka vietu (Croc’s place). Apsēžos un saprotu, ka esam to paveikuši – pāri Marokas kalniem, cauri Mauritānijas tuksnesim, caur Senegālas savannu!!! Sajūta kā jaunam Olimpa dievam. Tikai spēku tā pamaz. Likos gulēt un nogulēju līdz nākamajam rītam. Kas guļ, tas negrēko...

14.01.2007.

Naktī pamodos un nevarēju saprast, kas es esmu un kur es esmu – sajūta kā Džeralda Darela grāmatā – čīkstoši ventilatori pie griestiem un nejēdzīgs karstums naktī.

Rīts atnāca agrs un laisks. Laikam pirmais piecēlos, nomazgājos un uzvārīju sev kafiju. Ar visu krūzi devos ārā no istabas iekšpagalmā. Saule vēl nebija uzlekusi, bet bija gana gaišs, lai sāktu rosīties putni. Iekšpagalma vidū atrodas improvizēta strūklaka, uz kuru tie lido padzerties. Kolosāli putneļi un tik dažādas krāsās! Pamazām sāk parādīties arī pārējie. Kad esam jau trīs, nolemjam uzspēlēt zoli – pirmo reizi pa visu braucienu. Tā, spēlējot zoli un gaidot pārējos pieceļamies, pie mūsu kājām nokrīt plastmasas kārba ar ūdeni, radot pilnīgu neizpratni. Pēc neilga brīža pirmajai seko otrā un te arī parādās vaininieks – Džons Kroks maskā. Pa savu stereositēmu viņš teic rīta uzrunu saviem viesiem un tad ļauj skanēt mūzikai.

Ap vienpadsmitiem esam salasījušies pilnā sastāvā un nolemjam doties uz okeānu. Pēc nelielas maldīšanās caur kādu moru pagalmu, beidzot tiekam līdz okeāna krastam. Ūdens ir vienkārši fantastisks un viļņi dievīgi. Dzīvojamies pa jūras malu līdz kādiem pl. 14. Mājās ejot, iegriežamies Paradise Beach bārā iedzert ko atspirdzinošu, jo citādi visa pasaule garšo pēc okeāna sāls. Šeit Rolands pēc pamatīgas kaulēšanās iegādā kādu vietējo koka dieviņu. Sākuma cena bija 150 EUR, nopirka par 50 EUR. Ārnijs izdomā, ka vēlas tādu pašu, pārdevējs skrien pakaļ, pirms tam nozvērinot mūs klusēt par darījuma cenu, jo vakar viņš, lūk, tai kundzītei tādu pašu pārdevis par 300 EUR. Vēlāk ieklīstam vietējā amatnieku tirdziņā, lietas smukas, īpaši kokgriezumu, bet vienveidīgas un pārdevēji ir stipri uzbāzīgi. Laikam jau nervi vairs netur....

Vakarā notiek pārtija Sfari Garden. Ir ieradies Pīts un arī Zane un ieva. Super meitenes! Viņas arī to paveica. Zanes kājas nav palikušas labākas. Pārtijs ir foršs – laba ēdmaņa, dzeramais mums pašiem vēl turas. Atnākot uz pārtiju, pirmais, kas iekrīt acīs, ir baseins. Atcerieties – ja lugā pirmajā cēlienā pie sienas ir bise, tad trešajā tai ir jāšauj. Latvieši izceļas ar salūtu – sataupījām Alda Zārberga dotos izstrādājumus arī noslēguma pasākumam. Trīs litri līdzpaņemtā dzēriena ir cauri un pošamies atpakaļ uz gulēšanu pie Krokodila. Bet še tev bija - Rolands paceļ Pītu, gluži kā pirmajā viņu tikšanās reizē Gibraltārā, un pēc īsa brītiņa Pīts ir baseinā. Viņam seko Rolands, tad vēl kāds no britiem.

15.01.2007.

No agra rīta viena grupa metas biļešu meklējumos un otra dodas iztirgot instrumentus, virves u.c. lietas, ko nevedīsim mājās. Teltis un segas noziedojām bērnu namam. Biļešu meklējumi vainagojas ar panākumiem un dabūjam biļetes uz to pašu vakaru uz Amsterdamu. Tā kā pl. 17 jābūt lidostā, atsākamies no dalības svinīgajā parādē un nododam automašīnas. Krokodils sarunā busiņu, kurš aizvizina mūs uz lidostu. Lidostā gluži ātri iečekojamies, pacīnāmies ar security par somu saturu, beidzot izejam imigrācijas dienestu un esam lidmašīnā!

16.01.2007.

Pēc vairāk kā sešu stundu lidojuma esam Amsterdamā, ir 4 no rīta kad izkļūstam no iebraukšanas sadaļas, dodamies uz izbraukšanas daļu. Biļešu kases atveras 5:30 sēžam pie tām un gaidām. Kases atveras laikā un izrādās, ka biļetes uz Rīgu ar rīta lidmašīnu ir!! Super!

12:30 esam Rīgā!!
Home sweet home.
Lielo fotogaleriju varat apskatīt šeit »»
(vairāk par 1000 fotogrāfijām)
 
Visi komentāri
 
224918. viesis 5.februāris 2007 12:18
0 0 Atbildēt

Buutu labaak nofocheejushi to tanti, kas no dushas naaca. :)

224982. viesis 5.februāris 2007 22:54
0 0 Atbildēt

Man interesē jautājums cik tas brauciens izmaksāja vienam auto. Kādas ir degvielas cenas, cik daudz aiziet pārtikā u.t.t.

225003. viesis 6.februāris 2007 11:13
0 0 Atbildēt

Ar katru daļu stāst aplika arvien labāks! Tagad iederētos to divu meiteņu dienasgrāmatas, šķiet viņu ceļojums ir bijis ekstrēmāks!

225136. viesis 7.februāris 2007 16:26
0 0 Atbildēt

ee, a kur tranziita numuri mashiinaam? :)

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Sieviete sadauza 570 000 eiro vērtu Ferrari pirmajā braucienā (+ VIDEO)

Tikai dažas minūtes pēc tam, kad iznomātais Ferrari 458 Italia izbrauc no dīleru centra, sievietes vadītais spēkrats piedzīvo smagu avāriju, ietriecoties barjerā un saduroties ar pretimbraucošo transportu. Lasīt vairāk

 

Volkswagen pārspēj Andra Dambja Pikes Peak rekordu pasaules augstākajās sacīkstēs (+ VIDEO) 1

Ar pirmo pilnībā elektrisko Volkswagen sacīkšu automašīnu I.D. R Pikes Peak starptautiskajās Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās (Pikes Peak International Hill Climb) sasniegts vēsturisks rekords Lasīt vairāk

 

Līgo dienā un Jāņu naktī pieķerti 10 dzērājšoferi un četri autovadītāji narkotiku iespaidā 1

Līgo dienā un Jāņu naktī policija aizturējusi desmit autovadītājus, kuri pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, kā arī četrus šoferus narkotiku iespaidā, aģentūru LETA informēja Valsts policijā. Lasīt vairāk

 

Latvijā iecienītākie auto ir Volkswagen, Toyota un Audi 11

Saskaņā ar nesen Kantar Emor un Kantar TNS veikto aptauju "Auto zīmolu veselības indekss", cilvēki Latvijā, Igaunijā un Lietuvā automašīnu markas vērtē diezgan līdzīgi un zīmolu topā dominē tādas markas kā Volkswagen, Toyota un Audi. Izvēloties nākamo auto, iedzīvotāji visbiežāk svārstās starp divu zīmolu automašīnām. Pēdējos gados ievērojami pieaugusi pircēju uzticība konkrētam auto zīmolam – divas trešdaļas respondentu kā nākamo apsver izvēlēties tādas pašas markas auto, kāds viņiem ir patlaban. 44% Latvijas iedzīvotāju un 31% lietuviešu dod priekšroku dīzeļdzinējam. Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti