Video: kāpēc nepieciešamas drošības jostas? (+ video) 86

 
20.marts 2007 10:27

Drošības jostas ir jālieto vienmēr, kad pārvietojieties ar automobili. Un ne tikai tāpēc, ka par to nelietošau paredzēts sods... Noskatieties kārtējo video un padomājiet...



www.latvija.tv
 
Visi komentāri
 
229514. viesis 20.marts 2007 11:00
0 0 Atbildēt

jā jā :)

229516. viesis 20.marts 2007 11:01
1 0 Atbildēt

riktiigs oldskuuls :D

229527. viesis 20.marts 2007 11:21
0 0 Atbildēt

kads vispar tos video par droshibas jostam vel skataas? cik reizhu te jau tie bijushi un jegas nekadas - kas spradzeja, spradzesies; kas nespradzejas, nespradzesies. Basta!

229528. viesis 20.marts 2007 11:23
0 0 Atbildēt

diemzheel jaapiekriit viesim :(

229531. viesis 20.marts 2007 11:35
0 0 Atbildēt

Nu kaut reizi... Paradiet kadu avariju ka formulai. Piegriezies skatities tikai frontalas sadursmes video. Tad vismaz varetu redzet biki briesmigakus skatus, jo ielas masinai nav (un nedrikst but) drosibas karkasa vai monokoka, kas pasargas cilveka piespradzeto kermeni virsbuves deformacijas gadijuma.

Varbut kads drosibas milotajs varetu uzsakt cinu par to, lai ielas masinas tiktu aprikotas ar drosibas karkasu un 5 punktu drosibas jostam, ka ari visiem liktu lietot kiveres ari braucot ar auto. Tad varetu kaut ko runat par pasivo aizsardzibu. Pagaidam neko vairak par smadzenu skalosanu neredzu, jo vienigi volvo ir atlavusies uztaisit sanu sadursmes simulatoru. Un ar to pasu nekadus ipasus rezultatus nav ieguvusi, jo diemzel simulet realu sadursmi ir parak dargi un sarezgiti. Savukart aprikot auto ar "modernam" (un galvenais dargam) drosibas jostam, gaisa spilveniem u.c. ekstram, kas obligati ietilpst bazes komplektacija, ir gana izdevigi.

229533. viesis 20.marts 2007 11:38
0 0 Atbildēt

Da pie kajas man visi šiti jūsu v-i-d-e-o!

Kā nesprādzējos, tā nesprādzēšos, izņemot, kad atvelku pa trasi uz 150!

229537. viesis 20.marts 2007 11:45
0 0 Atbildēt

It kā jau ir "kārtējais video", tomēr, ja kaut viens cilvēks, to apskatoties sāks intensīvāk sprādzēties, tas var izglābt viņa dzīvību. Un tad šādiem video un to "kārtējai publicēšanai" noteikti ir jēga.

Noteikti ir un būs cilvēki, kas nesprādzējas. Tomēr man nav tik pesimistiska pārliecība kā viesim augstāk.

229541. viesis 20.marts 2007 11:54
0 0 Atbildēt

Kā redzams,citās zemēs jau 70-tajos gados saprata,ko nozīmē jostas un to (ne)lietošana.Mums vēl tāls ceļš ejams šajā jomā.Un vajag rādīt šādus klipus dārgākajos ētera laikos TV,valstij tas atmaksātos.

P.S.Seene,pameklē attiecīgos klipus(kuros auto visādi kūleņo un tiek sisti dažādos leņķos),pie Volvo Drošības Centra.

229542. viesis 20.marts 2007 12:07
0 0 Atbildēt

229533. viesi!

Pie 150 jau vari vairs nesprādzēties, nav jēgas!

Manuprāt tur nav ko domāt - ir jāsprādzējas un viss! Izturēsimies ar cieņu vismaz paši pret sevi!

229544. viesis 20.marts 2007 12:15
0 0 Atbildēt

hmmm, interesanti, kur augstāk minētajām 5 punktu drošības jostām tiek stiprināts 5. punkts....

Līdz šim zināju 3 un 4.... ;)

p.s. vienmēr "sprādzējos", savādāk sajūta tāda vaļīga :))

229548. viesis 20.marts 2007 12:43
0 0 Atbildēt

229544. viesim:

palasi kaut ko kadreiz, varbut uzzinasi, ka neko nezini. 5 punkts tiek stiprinats kajstarpe un 4-punktu jostas (jeb Criss-cross) vispar ir tikai eksperimentals risinajums.

en.wikipedia.org/wiki/Safety_b..._of_seat_belts

229549. viesis 20.marts 2007 12:50
0 0 Atbildēt

To Seene!

Sorry, nebiju pamanījis, ka šiem kaut kas ir arī starp kājām... ;)

...bet tas 5 punkts droši, ka ir sāpīgs....

229553. viesis 20.marts 2007 13:02
0 0 Atbildēt

Mjāā, laikam tiešām katram, kas nesprādzējas, vajadzētu ielikt uz 50 km/h kokā vai stāvošā mašīnā un ar savu stulbo galvu izdauzīt priekšējo stiklu - možka smadzenes sāks strādāt. Skumji, ka tik dumjiem cilvēkiem tiesības tiek dotas. :(

229555. viesis 20.marts 2007 13:08
0 0 Atbildēt

Pie >150 toč sprādžeties vairs nav jēgas...

Bet laikam tiem, kas nesprādzēās tas 5. punkta apdraudētais rīks pagarinās no nesprādzēšanās... :D

229557. viesis 20.marts 2007 13:23
0 0 Atbildēt

229553. viesim - ir tada paveca anekdote - "Kadel buldogiem ir plakani purni? Tadel ka vini ir tik stulbi, ka skrien pakal stavosam masinam"

Vajag iemacities masinu vadit un situaciju uz cela prognozet. Man ir bijusas daudz iespejas noklut avarija, ja brauktu pec principa "man ir taisniba un drosibas josta". Bet vienigaja avarija, kura esmu nokluvis (neesot pie stures) izdzivoju tadel, ka nebiju piespradzejies.

229558. viesis 20.marts 2007 13:29
0 0 Atbildēt

Seene...vienvārdsakot seene :D

229564. viesis 20.marts 2007 13:51
0 0 Atbildēt

Seene, ja Tu vienreiz "laimēji loterijā", domā ka tā būs vienmēr?

229565. viesis 20.marts 2007 13:57
0 0 Atbildēt

vispaar jau ir daudz lietas kas IR JĀDARA un viss.

Ir lāuzlabo tas un šitas un vēl kautkas, braukšanas kultūra, iemaņas, noteikumu zināšanas, attieksme pret drošību utt...

Bet visi šie augstāk minētie uzskaitījumi ir nekonkrēti, līdzīgi kā valdības inflacijas apkarošanas plāns :)

Savukārt sprādzēšanās ir viena konkrēta un visiem saprotama lieta lielajā PLĀNĀ (lasi - izdzīvošanas plānā)

229566. viesis 20.marts 2007 14:07
0 0 Atbildēt

Statistika rāda, ka iespēja iekļūt un ciest sānu sadursmē ir daudz, daudz mazāka nekā frontālā.

229573. viesis 20.marts 2007 14:18
0 0 Atbildēt

Anonimiki - tada statistika ir likumsakariga cilveku izskalotajam smadzenem. Lielaka dala cilveku ir parliecinati, ka frontala sadursme ir neizbegama, un pateicoties drosibas jostam, nav bistama. Ir divi bustiski punkti no risku kompensacijas viedokla, kas nekad netiek piemineti. Pirmkart, drosibas jostas lietosana samazina traumu risku avarijas gadijuma, savukart NElietosana samazina risku ieklut avarija. Otrkart, drosibas jostu lietosana parnes traumas uz mazak aizsargatajiem satiksmes dalibniekiem. Bet par so satistiku jau neviens neatceras. No tas nekada pelna autorazotajiem nesanak.

229582. viesis 20.marts 2007 14:34
0 0 Atbildēt

Sēne = ķirbis ...

Kā tu vari zināt, ka tev smuki braucot uz 50 km/h pa pilseetu, pēkšni viens no mazas sānieliņas neizbāzīs purnu un neapstaasies priekšā ?

Šitā man 1 pazīstamam gadījās - vnk izbrauc priekšā vecena ar mersi ...

Labi, ka bij sasprādzējies savādāk būtu saknābājis stūri un stiklu ...

jo damage bij labs - pat uz jumta krokas un pr. panelis saplīsis !

229584. viesis 20.marts 2007 14:36
0 0 Atbildēt

bet video - reaals oldskuul :D

es tik nesapratu - vai eiropaa jami speciaali testeeja ar dziiviem cilveekiem ?

Nu tip viģikā tika pasniegts, ka Eiropieši ir tik atsaldēti, ka pat ar dzīviem cilveekiem meegina testēt jostas :D

Kaut gan izskatījās baigi reāli :)

229592. viesis 20.marts 2007 14:50
0 0 Atbildēt

gribu būt dzīvais testeris - strādāt par drošības jostu izmēģinātāju :) esmu pabeidzis 9 klases, ir tiesības, savs 82 gada bmw. patīk atrasties kameru priekšā. esmu izturīgs, bezbailīgs, patīk skatīties briesmām acīs, tētis - policists, mamma - medmāsa.....

varu atsutīt savu CV

229593. viesis 20.marts 2007 14:52
0 0 Atbildēt

Seene - diez kaa parastaas jostas palielina iespeeju iekljuut avaarijaa? Tevis slaveetaas 5.jostas to tieshaam palielina, es pats kaadu briidi ar taadaam paarvietojos pa celjiem un tas, ka taas ir fikseetas, dazhreiz traucee redzamiibai uz saaniem/aizmuguri. Ar inerces jostaam taadu probzu nav. Spraadzeeshanos valsts atbalsta (un soda citaadi domaajoshos) deelj taa, ka spraadzeejoties iespeejas izdziivot peec statistikas ir lielaakas, bet cilveekaa ir ieguldiita nauda skolojot, aarsteejot un no vinja pienaakas nodoklji.

229626. viesis 20.marts 2007 17:27
0 0 Atbildēt

Seene,es arī NEsapratu šo "NEsprādzēšanās samazina risku iekļūt avārijā"".Ja vari ,izskaidro savu teoriju!

229629. viesis 20.marts 2007 17:57
0 0 Atbildēt

subaru - nevaru zinat, tiesi tadel uzmanos no sadam sanielinam. Un atskiriba no tava pazistama, kurs taja vienigaja reize nespeja izvairities no avarijas, esmu vairakkart paspejis nobremzet. Un ne tikai no 50 km/h - ir gadijies izglabt ari damu, kas uzskatija, ka izbraucot uz cetru joslu cela (atlauts 70 km/h) pietiek paskatities, ka pa labo joslu braucosais busins taisas nogriezties.

UUSA un citi, kam interse risku kompensacijas teorija (kas nebut nav mana) var sakt ar en.wikipedia.org/wiki/Risk_compensation

Principa jau ideja ir loti vienkarsa - katram dzivniekam (tai skaita cilvekam) ir genos iekodeta sava bailu jeb riska robeza. Visi faktori, kas palielina drosibu attiecigi nobida individa uzvedibu ta, lai kompensetu situaciju un atjaunotu pienemamo riska limeni. Attieciba uz auto vadisanu - drosibas jostas, ABS, ESP un visi citi tehnologijas sasniegumi patiesiba nepalielina brauksanas drosibu, bet gan lauj palielinat brauksanas atrumu un samazinat intervalu/distanci un uzmanibu.

Attiecigi pilna statistika parada pavisam citu ainu. Skatoties tiri satiksmes negadijumus un tajos cietusos, drosibas jostas ir loti noderigas. Savukart ja paskatas visu kopumu, satiksmes negadijumu skaits attieciba pret nobrauktajiem kilometriem ir palielinajies un tiesi tapat ir palielinajusies cietuso proporcija neaizsargato satiksmes dalibnieku (gajeju, velosipedistu) vidu. Un to vistiesakaja veida ietekme vaditaju parlieciba, ka ar viniem nekas nenotiks, jo vinus sargas tehnologijas.

229632. viesis 20.marts 2007 18:28
0 0 Atbildēt

Seene, nu diezvai ir jega ar Tevi diskuteet, ja Tu uzskati, ka vienmer var nobremzeet... :) Redzi, var but taa, ka tu brauc, iela pilnigi tuksha, mashinu nav... Tachu peekshni kaads no savas kaartigi nozhogotaas seetas metas araa uz ielas... Un neticas, ka Tu paspeesi kaut ko izdariit, ja attalums buus kadi 10-20 metri... Tas tik viens piemers.

Ja Tev vienu reizi ir paveicies, tas absoluuti nenozimee, ka Tev paveiksies veel vienu. :) Ka jau ir mineets, tie, kurus jostu neesamiiba pazudinaaja, tie jau nerunaa... Skalji runaa tie saliidzinoshi mazie procenti, kuriem taa paveicas...

229633. viesis 20.marts 2007 18:37
0 0 Atbildēt

Jā,Seene,Esmu šādu teoriju dzirdējis,un tā ir pareiza,bet mūsu(autobraucēju) gadījumā,strādā tikai daļēji,jo mēs neesam roboti.Es,piemēram,nedomāju,vai esmu piesprādzējies,vai nē-es vienkārši braucu,vadoties no situācijas uz ceļa.Un vairums cilvēku nemaz nenojauš,kādas mūsdienu drošības sistēmas ir viņu auto,līdz ar to brauc kā parasti.

229634. viesis 20.marts 2007 18:44
0 0 Atbildēt

Tur jau ta lieta, ka ir metusies. Un lidz sim ari ir izdevies nobremzet. Var jau but, ka kadreiz neizdosies pavisam, bet atskiriba no pasparliecinata galvena cela brauceja, es meginasu bremzet un attiecigi sadursme notiks ar mazaku atrumu. Normalu auto pie 50 km/h var bez problemam apturet 20m gabala. Cita lieta ir ta, ka taja bridi nedrikst vispirms apdomat, vai no palodzes nenokritis tur uzlikta torte.

229635. viesis 20.marts 2007 18:50
0 0 Atbildēt

UUSA - protams, ka tu (mees) nedomajam par to apzinati. Savukart tiesi ta brauksana "ka parasti", rodas pec loti subjektivam izjutam, as lidz apzinai nemaz nenonak. Tiesi ta liela dala musdienu autobrauceju pazudot stures vai bremzu pastiprinatajam jau uzskata, ka auto vispar vairs nav ne bremzejams ne sturejams. Esmu braucis ziema ar pirmo ziguli un plikam vasaras riepam, un braucu tagad ar pilniba aprikotu modernu auto. Avarija nenokluvu ne toreiz ne tagad, bet vai tiesam tev liekas, ka es tagad (zinot vai nezinot par sistemu darbibu) pa to pasu apledojuso lauku celu braucu ar tadu pasu atrumu ka toreiz, kad biju pie stures zigulim?

229636. viesis 20.marts 2007 19:01
0 0 Atbildēt

Kādreiz jau gan tas Seene nokļūs slimnīcā ar savu dižo braukšanas māku. Katram savs laiks.

Vai uzreiz morgā uz plauktiņa.

229638. viesis 20.marts 2007 19:09
0 0 Atbildēt

Bet tas,vai ir plikas riepas vai jaunas ziemenes,jau ir objektīvs apstāklis,nevis "subjektīvas izjūtas".

P.S.Esmu piedalījies vienā nopietnā avārijā,kad tiešām pilnīgi neko vairs nevarēja ne nobremzēt,ne izstūrēt,kaut gan esmu ļoti pieredzējis braucējs.Lūk,to es Tev nenovēlu-nekad!Kaut gan varbūt pat tāds gadījums nespētu sašķobīt Tavu pārliecību par to,ka 99% gadījumu varēsi nobremzēt.

229640. viesis 20.marts 2007 19:13
0 0 Atbildēt

Es pat aizmugurē sēdošajiem prasu obligāti sprādzēties, jo tad kad strauji bremzēšu, lai neiekļūtu avārijā dabūšu tos aizmugurē sēdošos sev mugurā...

229641. viesis 20.marts 2007 19:21
0 0 Atbildēt

229636. viesi - ja nu tu kadreiz izbrauksi man 10m prieksa un es busu uz galvena cela un kaut vai nepiespradzejies, tad lai tev pasam veicas ar autina sanu izturibu.

UUSA - vienmer ir bridis, kad vairs neko nevar nobremzet vai izsturet. Tikai padoma vai taja avarija nebija kaut kas, ko vareja noverst jau pirms tam, kad jau bija par velu.

229642. viesis 20.marts 2007 19:24
0 0 Atbildēt

Bija.Dāma,kas ielidoja pretējā joslā,bija ar 2,4promilēm...

229645. viesis 20.marts 2007 19:52
0 0 Atbildēt

Ir labs teiciens: piesprādzējas, kas izdzīvo.

229649. viesis 20.marts 2007 20:32
0 0 Atbildēt

Sēne, ja nu viesis 229636 izbrauc tev 10m priekšā nevis ar sānu, bet purns purnā? Kuram būs lielākas izredzes izdzīvot, palikt veselam? Un vai tev palīdzēs risku kompensācijas teorija, ja viesis tev izlidos pretī vietā, kur tu nu nekādi to nevarēji gaidīt, lai vai cik uzmanīgs tu būtu?

Vispār šī ir vnk laika tērēšana - mēģināt pārliecināt kādu par drošības jostu lietošanas lietderību. Es vēl saprotu cilvēkus, kas nesprādzējas, jo kaut kas spiež, traucē. Es pats kādreiz jutos neērti piesprādzējies. Tagad nepiesprādzējies nevaru pabraukt. Bet nu nekādi nesaprotu tādus, kā viens zināms idiots - nesprādzējas, jo kūleņojot izlidoja pa mašīnas logu un palika dzīvs. A, ja mašīna būtu uzkūleņojusi pašam virsū, viņš nez tagad piesprāzētos???

229651. viesis 20.marts 2007 21:01
0 0 Atbildēt

Xs6 - mazliet fiziku iemacies un pec tam pamegini kadam izbraukt prieksa purns purna 10m attaluma. Pie 5km/h varbut tev tas izdosies... Normalai masinai pagrieziena radiuss ir ~5m, lidz ar to, lai iegutu ~2,5m parvietojumu un iztaisnotu gaitu (kas butu vajadzigs, lai nonaktu tiesa sadursme) butu vajadzigi tiesi tie pasi 10 metri, atrums, pie kura auto nemaz nesaslid un vel kaut kada nesaprotami zibeniga speja grozit sturi. Ja pienemam to variantu, ko tu drosi vien domaji - t.i. stures paravienu uz pretejo joslu, auto atradisies preteja josla slipi un pagriezot sturi preti, es atradisos preteja slipuma, tadejadi panakot slidosu sadursmi ar saniem...

229652. viesis 20.marts 2007 21:13
0 0 Atbildēt

2 Seene - vienmeer kaads var izbaukt priekšā vēl tuvāk nekā tu domā.

Un ja tas viesis tev izbrauks priekšā kaut vai ar savu KAMAZU, tad kamaza sānu izturība būs ļoti laba ...

es personīgi braucot nedomāju par drošības jostu - tobiš nekādā veidā nepaļaujos uz viņu...

Es arī esmu braucis ziemā pa ledu ar žiguli ar vasaras riepām (tiesa gan 6 žiguli) - protams, ka tad brauc daudz uzmanīgāk un piesardzīgāk - fiziku neapmānīsi - neapstāsies tik ātri kā kaut vai ar ziemenēm.

Ja tu ar savu moderno mašīnu (ar abs, esp, asc, drošības jostas, airbags utt) brauksi tikpat piesardzīgi kā ar žiguli, tad ir mazaaka iespeeja iekļūt kaut kaados meeslos :)

Protams, es ar zinu gadiijumu, ka 1 cilveeks palika dziivs tikai tapee ka nepiespraadzeejaas - koks pa šofera puses stoiku un rezultaataa dzheks mashiinas labajaa pusee atradaas ... buut piespraadzeejies, tad buutu sliktaak :)

vot situaacija - brauksi tu pa šoseju uz 90 km/h

Ieturēsi 50 m distanci.

Priekšā braucošajam iebraucot preteejaa joslaa purnaa ieskries 1 kode ...

R''ekinam, ka priekšā braucošā mašīna sadursmes rezultaataa momentaani apstaajas pari tavai joslai.

Tev reakcijas laiks = 1 sekunde = nobraukti 25m

Vēl 25m bremzēšanai ... un tu ar 60 km/h ietes stāvošā auto ...

jostas te ir vajadziigas ...

varbuut tu ar savaam teerauda rokaam pie stuures notuureesies, bet tava draudzene blakus gan nee :)

un vispaar - jautaajums - tu braucot kaa pasažieris, sprādzējies ???

229653. viesis 20.marts 2007 21:15
0 0 Atbildēt

stuuri paraujot uz preteejo joslu, var noķert kādu ātrumpārkāpēju ar 120 km/h purnā :) (arī pilsētā)

229657. viesis 20.marts 2007 21:39
0 0 Atbildēt

subaru - labs jautajums :)

spradzejos atkariba no vaditaja brauksanas stila, bet pirmkart - censos nebut pasazieris. avarija, esot pasazierim, ir atstajusi savas sekas. Gan velmi nepiespradzeties, gan velmi pasam kontrolet situaciju. Ja vel toreiz es butu spejis kaut ko sajegt, iespejams vispar nespetu sedet masina, bet sobrid ta isti labi jutos masina tikai pats esot pie stures.

Un LIELA kluda tava situacijas piedavajuma. Sekunde ir vajadziga pardmatai reakcijai, bet ir bijusas situacijas, kad es tikai pec apsasanas saprotu, kadel esmu bremzejis. Vel tajos laikos, kad braucu ar nojatu kadetu, plikam riepam un nebiju izbaudijis ekstremas izjutas, pats tikai pec notikusa sapratu, kada veida esmu izvairijies no avarijas. Pa prieksu braucosais mersis ar ABS uz slapjam rudens lapam negaidot apstajas. Es atrados vinam blakus ar vienu riteni uz apmales precizi starp vinu un koku. Bet biju apstajies un neko neaizskaris. Ka es to izdariju, es nevaru paskaidrot un izklastit precizu darbibu secibu. Bet izdarit to vareju drosi vien tadel, ka patstavigi braucu ar auto no 12 gadu vecuma un nekad neesmu "pieklajigi" braucis situacijas, kad esmu masina un tuvako kilometru apkartne viens. Zinu, ko dara masina uz ledus, sniega u.c. ekstremos apstaklos. Zinu kada ir sajuta, kad masina sasveras uz diviem riteniem un daudz ko citu...

Bet noteikti atbalstu, ka drosibas jostu lietosana ir obligata, ja esi vaditajs, kura izglitiba ir Vanaga autoskola 25 gadu vecuma un parlieciba, ka 2cm sniega karta uz asfalta ir ekstremi brauksanas apstakli.

229659. viesis 20.marts 2007 22:26
0 0 Atbildēt

vienvaardsakot - seene (padomaat tik, kas par niku), ir visvarens, visu laikus paredzoshais Nostradamuss ar Shumahera brauktprasmi kvadraataa...

Lai nu taa buutu...

un stingri paarliecinaatais, ka jostaam nav noziimes saanu sadursmees...

nu, ko - kaarteejais Latvietis, kas pasaulee dodas ar plashi aizveertaam aciim. Noveeleesim vinjam veiksmi!

229661. viesis 20.marts 2007 23:21
0 0 Atbildēt

Nu tu Seene gan dod! Visu tu zini , visu proti. Nu otrs Globuss. Tas otrs visu zin par sievietēm. Tikai pašam neveicas.

Vai nav bijis tev dzīvē , kad tu jo vairāk uzzini, jo saproti cik daudz vēl jāmācās. Arī dzīves sakarības jāmācās.

Un vajag priecāties par to, ka tev ļauj laicīgi saprast šīs sakarības. Nevis visus secinājumus balstīt uz izņēmumiem.

Un vēl.. Ne jau tu nosaki, kas , un cik strauji tev var izbraukt pretī. Nevajag bišk pa daudz no sevis iedomāties.

Padomā pac, kam jānotiek, lai tu apdomātos???

229662. viesis 20.marts 2007 23:30
0 0 Atbildēt

vo vo - kādreiz jau sagaidīsi savu šķērsli ...

Seene wrote: "spradzejos atkariba no vaditaja brauksanas stila"

Kā pie velna tu vari zinaat kaa brauc vadiitaajs un kaa vinjsh noreagjees konkreetaa situaacijaa ?

Karoč - es spraadzeejos VIENMĒR (nu dabraukt no maajas liidz graazhai - tad nespraadzeejos) un tas man galiigi netraucee, ne dziivot, ne braukt, ne briivi justies !!!

229664. viesis 21.marts 2007 0:35
0 0 Atbildēt

Klau, Sēne, mēs, atšķirībā no tevis, braukājam pa ielu un ar mašīnām, nevis ar krēslā pie klaviatūras.

Tāpēc paturi savas biroja krēsla gudrības pie sevis, ok?

229667. viesis 21.marts 2007 8:10
0 0 Atbildēt

sēnne es ar auto braucu jau no 7.g vecuma esmu piedalijies dažādās sacenēs un ieguvis vairākas 1 trinieka vietas esmu iekļuvis vismaz 15 avārijās sacensību laikā! un no tām 3 auto vairs nav bijuši ceļami:)

nu tava pārliecība ka tu esi kings uz ceļa un vari izvairīties no jebkuras sadursmes ir vienkārši fenomenāla:)

es ar vēl nēsmu izraisijis un vienmēr esmu spējis izvairīties no avārijas situācijām uz ceļa-bet tāda pārliecība man toč nav ka es nekad neiekļūšu avārijā:)

starpcitu pat Shumahers sablieza savu ielas ferrari pret kautkādu smago:)))

229673. viesis 21.marts 2007 9:33
0 0 Atbildēt

Sēnem ar tādām fenomenālām braukšans spējām 0 reakcijas laiku un 0.0001sek pieņemto nekļūdīgi vienīgo pareizo lēmumu sen vajadzēja plūkt laurus kādā presižā autosacensību seriālā. Problēma gan drīzāk ar šāda tipa kadriem ir nevis objektīva spriešana un argumentēšana, kaut vai tas pieņēmums, ka izkrītot no mašīnas ir lielāka iespēja izdzīvot ir muļķīgs, kaut vai tā iemesla dēļ, ka tavs ķermenis turpina pārvietoties (lidot) ar tādu pašu ātrumu kā auto un ietesties ar savu neaizsargāto ķermeni kādā citā auto, stabā, kokā vai vienkārši nolauzt sprandu ir daudz lielāka iespēja nekā gludi piezemēties zaļā pļavā... Grūtākais jau ir pieņemt un atzīt, ka daudzus gadus esi kļūdījies un rīkojies muļķīgi, tādēļ jāpastāv uz savu taisnību līdz pēdējam. Arī man kādreiz likās, ka sprādzēties aizmugurē tas ir muļķīgi... laiki mainās, tagad pat iekāpjot autobusā automātiski pēc pieraduma meklēju drošības jostu, jūtos kaut kā ne tā bez tās.

229676. viesis 21.marts 2007 10:22
0 0 Atbildēt

Pedejiem diviem viesiem tik var piekrist... Arii braucu no 8 gadu vecuma, tacu man nav ne mazakaas iluzijas, ka visu dziivi varetu nobraukt bez crashiem, dziivee neko nevar paredzeet. Un butu dumi dabut galu tikai tapec, ka neesi uzlicis jostu...

Seene, tas nav launs noveeleejums, bet dziive agrak vai veelaak visus izmaca. Diemzhel. :(

229694. viesis 21.marts 2007 14:03
0 0 Atbildēt

SEENE - TIPISKS LETINJU BAALELINSH :DDD

jaa arii es zinu gadiijumus kad cilveeki palikushi dziivi tikai deelj taa ka nav bijushi spraadzeejushies..bet shaadi gadiijumi ir sasodiiti mazs %...

..un tieshaam tas ir stulbii domaat ka vienmeer speesi izvairiities..da kaut vai tu piedzimtu ar stuuri rokaas..

229711. viesis 21.marts 2007 17:08
0 0 Atbildēt

Mazliet par drošības jostām, iz dzīves:

www.anekdotov.net/rutube/movie....movie_id=24039

229713. viesis 21.marts 2007 18:19
0 0 Atbildēt

iepriekšējam viesim-da laikam tas bij seene redz viņam pofig ja pārbrauc pāri autiņš:)))

229714. viesis 21.marts 2007 18:29
0 0 Atbildēt

Jap - tiesi ta. Pareizi sapratat. Galvenais ir piespradzeties un tad drikstes braukt ta, ka redzamaja video...

229716. viesis 21.marts 2007 18:49
0 0 Atbildēt

Seene, pofig par to, kaa brauca, Tu ko, neredzi kas notiekas ja nav jostas? Tada situacijaa var iekluut arii ja vnk riepa pliist, piemeram... nu pilnigi neatkariigi no tavas brauktprasmes var smuki aizlidot...

229718. viesis 21.marts 2007 19:15
0 0 Atbildēt

tas pats kas viesis 229667 iepriekšējam nu pa riepu gan tev nepiekrītu labs braucējs autiņu var savaldīt paliekot savā joslā pat ja riepa(jebkura no 4)nolūzt vispār nost!

229720. viesis 21.marts 2007 19:43
0 0 Atbildēt

Nuja. Pofig kaa brauca. Tiesi tas jau ari visiem ir pofig. Tas nekas, ka visi parejie, kas nebudami vainigi iekluva sadursme, palika uz vietas un nemeta kulenus. Bet galvenais jostas. Par brauksanu pofig.

229723. viesis 21.marts 2007 20:18
0 0 Atbildēt

Sēne - neviens te neteica ka jābrauc slikti.

Var braukt gan labi, gan slikti -sprādzēšanās par ļaunu nenāk nevienā n o gadījumiem. Pie kam daudzās situācijās tieši jostas palīdz labāk vadīt auto - struajā, pēkšņi situācijas dēļ nepieciešamā menevrā labāk es balstos ar augumu pret jostām, nevis turos pie stūres.

Tev laikam ir bērnības trauma, ka ja domā, ka sprādzējoties visi sāk braukt riskantāk. Nevienam (izņemot īpašus gadījumus) nev vēlmes nedz bojāt savu auto, nedz sajust kā ir iekārties jostās un pagaršot airbagu.

Te vēl kāds kaut ko čiepstēja par to, ka lūztot ritenim (neatkarīgi no ātruma un plīstošās riepas vai nolauztā riteņa) auto ir vācams 100%. Ja jau tā būtu, tad auto sacensībās būtu ~8 reizes mazāk avāriju...

Pie 70 km/h sprāgstot priekšejam ritenim tikai labvēlīgu apstākļu sakritība spēj glābt no nopietna CSN, nevis sēnes pašpārliecinātība un/vai šumahera prasme....

229724. viesis 21.marts 2007 20:53
0 0 Atbildēt

Palaidniex - Nu vot te jau tu iebrauci auzas. Par to jau es ari besos, ka neviens nesatraucas par to, cik musu autovaditaji ir sagatavoti nestandarta situacijam. Neviens nesatraucas, ka visi CSDD "absolventi" nesajedz neko no ta, ko nozime sniegs/ledus/puteksni/lapas u.c. citas cela "ekstras", kas patiesiba ir normala paradiba. Bet principa ir atradusi divus galvenos universalos vainigos pie visiem negadijumiem - atruma parsniegsana un jostu nelietosana.

Tas jau nekas, ka nevienam nevajag atskirt, ka 110 uz taisna labi parredzama cela (aizliegts un loti piekatits) ir mazak bistams atrums, neka 70 uz saura lauku grunts cela, kur redzamiba aiz krumu stura nav vispar (atlauts!!!). Tas jau nekas, ka nekad neesmu redzejis jebkadu CSDD aktivitati, kas ietektu izvairities no sadursmes. Ta vieta visiem tiek teikts, lai (%$*^$* drosi, strikis paglabs. Tas nekas, ka es, esot starp tiem, kas regulari parkapj atrumu uz latvijas celiem, juotieties drosi un parliecinati, nebut vairs nejutos omuligi, kad ir jaieklaujas ATLAUTAJA plusmas atruma par kadu sauru austrijas vai francijas kalnu celu. Tur, ieraugot bridinajuma vai atruma ierobezojuma zimi, es zinu, ka tas esamibai ir iemesls. Bet pir mums viss bus kartiba. Galvenais, piespradzejieties.

229725. viesis 21.marts 2007 21:09
0 0 Atbildēt

Sēne - šeit neiet runa par brauktprasmi un stilu, sagatavotību vai pieredzi.

Atceries: 72 km/h braucot - reakcijas pussekunde ir 10 metri, sākam spiest bremzi, vēl 3-5 metri, un tikai tad sāk reāli strādāt bremzes, plus bremzēšanas ceļš no 70 km/h...

Tātad ja izlec priekšā 25 metru attālumā šķērslis, kuru apbraukt nav iespējams - pa labi trotuārs ar cilvēkiem, pa kreisi pretējā josla - sadursme ir garantēta!!!

Iet runa par to, ka nesprādzēties vari pārstāt pie ātrumiem, kas tālu pārsniedz atļauto. Pie 200 km/h tikai sargenģēļa prasme var nodrošināt izdzīvošanu, nelielas traumas - labi trenēts sargenģelis, bez skrambas - ģeiniāls un trennēc sargeņģelis.

Lielākā daļa avāriju ar traumām notiek pie sadursmes ātruma, kas ir < 50 km/h. Vedot sīkos uz/no dārziņa/skolas, braucot uz tuvējo bodi, pļurkstot pa telefonu un tamdēļ neveltot pienācīgu uzmanību ceļam... Ātrumi nav lieli

Ja gribi pārbaudīt kā tas ir - sadursme 30-34 km/h - Piestiprini krūšu augstumā stūri ar mašīnas paneli - ieskrienies cik jaudas un iebliez tajā konstrukcijā... Kas tad tur - tikai 36 km/h - robeža, ko var izturēt cilvēks, jo māte daba mūs ir uzprojektējusi tā, lai mēs izdzīvotu pēc triecieniem (tas negarantē veselus kaulus un veselu ādu), kas nepārsniedz pašu spēkiem attīstāmu ātrumu... Tiesa māte daba nezina tādus materiālus kā stikls un metāls...

Skaidrs, ka cilvēku kvalifikācija ir dažāda. Tad vēl pasaki, ka vidusmēra blondīnei ABS arī vajag atņemt... Tas ir vienīgais, kas nepieredzējušam cilvēkam dod iespēju manevrēt ar auto, uz kura bremzes pedāli tas spiež ar abām kājām, lai arī ABS bieži nodrošina garāku bremzēšanas ceļu - toties vadāmu.

Un pats galvenais - Ekstrēmālo situāciju braukšanas kursos - pirmais, ko iemāca ir tieši pareizi sēdēt pie stūres un kā PAREIZI PIESPRĀDZĒTIES, lai tas netraucētu, bet pat palīdzētu, kā arī, lai avārijas gadījumā nepareizi piesprādzēta josta nenovestu pie papildus traumām.

229727. viesis 21.marts 2007 21:46
0 0 Atbildēt

Palaidniex - jo dzilak meza, jo resnaki partizani. Nu jau tu loti aktivi sac pieradit savu nekompetenci.

1) Par tavu pirmo piemeru - paradi man, kur ir atlauts braukt ar 72 km/h, ja labaja puse ir trotuars un kreisaja - preteja josla?

2) Pie 200 km/h nevajg sargengeli, bet gan atbilstosu drosibas kostrukciju. Vel nesen paris F1 ielimejas betona siena ar ~300km/h. Vai kads nositas? Un vai sadas konstrukcijas ir atlautas ielas masinam?

3) Nu ka var notik avarija zem 50 km/h plurkstot pa telefonu, ja LIETOT TELEFONU IR AIZLIEGTS???

4) Vidusmera blondinei vajadzetu nevis ABS atnemt, bet tiesibas. Un likt kartot adekvatu eksamenu.

5) Forsi, ka ekstremalo situaciju brauksanas kursos maca piespradzeties... Varbut vajadzetu ari parastajos? Vai varbut vismaz pastastit, ka nepareiza piespradzesanas var but launaka par nepiespradzesanos? Pietiekami esmu saticis blondines, kas vairak doma, ka to jostu starp krutim pareizi ietilpinat, nevis par tas darbibas principiem.

229728. viesis 21.marts 2007 22:10
0 0 Atbildēt

Sēne - tu esi neglābjams...

1) Satiksme mums bieži ir 72 km/h atļauto 50 km/h vietā un atlikt tiršanu, par to, ka skrupulozi ievēro vienmēr tos 50...

2) Ielas mašīnām drošības karkass, cik zinu ir aizliegts, pieļaujams tikai sporta masīnām, kuras satriksmē var piedalīties īslaicīgi, noteiktos gadījumos. 200 km/h bija piemērs, kad parastā ielas mašīnā sprādzēsanās jau paliek par nebūtisku.

3) Arī tiršot pa hands-free sistēmu, kas ir atļauts uzmanība bieži tiek novērsta, laikam tu esi tipiska sieviete blondīne, kas var 15 lietas darīt vienlaikus. Parasts vīrietis dara 15 lietas secīgi vienu pēc otras, nevis vienlaicīgi (aizej uz Alu cilvēku)

4) Ez zinu dažas blondīnes, kuru brauktprasme būs lielāka par tavējo n-reizes, un viņas drošības jostu lietderīgumu neapšauba...

5) Nepareizi piesprādzēta josta, tavai zināšanai var novest pie nopietnas iekšējās asiņošanas, ja josta nav pāri gurniem, bet pāri vēderam, trieciena gadījumā tiek ievērojami bojāti iekšējie orgāni. Liesa, aknas un nieres nav ie izturīgākie orgāni. Nieres biku izturigākas, bet aknas un liesa līdzinās tomātam... Nepareizi plecu joslā novietota drošības josta var novest pie pleca mežģījumiem, atslēgas kaula lūzuma. Vaļīga josta krūšu rajonā var novest pie ribu lūzuma. Tā nav fantāzija, bet tie ir fakti.

Ko māca parastas autoskolas? Visādu fufeli. Nevajag brukt virsū cilvēkiem, kas iegūst tiesības, bet banot nepareizi mācošas skolas. Par sēdēšanu pie stūres viskauko var atskatīties...

Tākā atceries - mēs te runājam par sprādzēšanos, nevis par brauktprasmi vai autoskolām. Tas ir apmēram tas pats, kas piedalīties kaujas operācijā bez bruņuvestes. Iespējams, ka tās pielietojums nebūs nepieciešams, bet to neuzvilkt ir gana vieglprātīgi...

Piemērus, kad jostu nelietošana ir glābusi dzīvību - ir maz, toties par brīnumiem cilvēki mīl runāt. Gadījumi, kad jostu lietošana ir dzēsusi dzīvības - arī ir maz, bet par tiem runā. Par gadījumiem, kad jostas glābj - nerunā, jo tas ir pašsaprotami, bet tādu gadījumu ir gana daudz.

Ir avārijas, kas ir novēršamas, ir avārijas , no kurām nedz pilnībā, nedz daļēji nevar izvairīties. Tas gan nenozīmē, ka jostas nevajag lietot...

Tev viņas krānu nospiež? Jostu lietošana apdraud tavu auglību un potenci, ka tik karstasinīgi aizstāvi jostu nelietošanu?

P.S. Zibens vienā vietā divreiz nesper.

229729. viesis 21.marts 2007 22:46
0 0 Atbildēt

Pats esi neglabjams.

1) Sakuma tu mineju MANU atrumu,, nevis satiksmi, tadel nenovirzies no temas. Un ne - es skrupulozi neieveroju atlautos 50 - ja vajadzes brauksu ari ar 10. Diemzel tadi, ka tu, uzskata, ka max atlautais ari ir vienigais un drosais atrums konkretaja cela posma.

2) Tiesi ta - ielas masinam ir aizliegts drosibas karkass. Un vai zini kadel? Tiesi tadel, ka tas, tiesi tapat ka drosibas josta aizsarga neapzinigu vaditaju, parnesot risku uz neaizsargatakiem satiksmes dalibniekiem. Kadel svitra ir novilta tiesi aiz 3 punktu drosibas jostas? Nezinu, bet mans minejums ir ekonomiski izdevigakais punkts razotajiem.

3) Esi vel viens musdienu tehnologiju vergs? Nepielauj iespeju, ka mobilo var nelietot vispar? Ka agrak cilveki iztika? Es ari uzskatu ka handsfree esamiba nesamazina risku, bet kadel tomer tas ir atlauts? Vai tik ne tadel, lai cilveki pirktu handsfree. Aizliedzot vispar vai atlaujot bez, atkal samazinatos razotaju ienakumi.

4) es nerunaju par "dazam blondinem", bet tevis pasa piemineto autovaditaju tipu, ko nosauci par "vidusmera blondinem" - kadel atkal gribo novirzities no temas? Tas ka dazas brauc labi, nebut neglabj kopejo situaciju - autoskolas un CSDD ir oreintetas uz naudas iekasesanu, nevis satiksemes drosibu un vaditaju realu apmacibu.

5) Un kadel tu man stasti, ko var nodarit nepareizi lietota drosibas josta, ja es jau pirms tam meginaju pateikt, ka to vajadzetu pastastit cilvekiem, kas to nezin. Visas kampanas maca tikai to, ka busi drosiba, ja tavam auto vairs nedegs bridinajuma kontrollampina.

Un es nebut neaizstavu tiesi drosibas jostu nelietosanu, bet gan katra cilveka tiesibas brivi izveleties. Un par valsts ieguldijumu manis izaudzesana nav verts gudri muldet, jo taja pat laika drosibas karkasu un citus advancetus drosibas risinajumus lietot man aizliedz. Esmu parliecinats, ka statistika brauksanu ar motociklu noteikti pierada, ka bistamaku, neka brauksanu ar auto nepiespradzetam. Bet par to neviens sodu nedoma uzlikt - kur te vienlidziba?

229730. viesis 21.marts 2007 22:49
0 0 Atbildēt

Tu prezervatīvus arī nelieto?

229731. viesis 21.marts 2007 22:50
0 0 Atbildēt

Nu ta jau nav tava darisana - un par so temu pagaidam nesatraucos, jo neviens par to lietosanu vai nelietosanu man sodu uzlikt nedoma.

229732. viesis 21.marts 2007 22:54
0 0 Atbildēt

Jautajumu vairāk nav... :D

Kātur bija, par tēmu, ka kuprīti tikai...

Tikai piebildīšu: Valsts uzliek sodu arī par krustojumu ķērsošanu pie sarkanās gaismas, tuvo gaismu nelietošanu, un atstarotāju nelietošanu...

229733. viesis 21.marts 2007 23:01
0 0 Atbildēt

Tevis minetajas situacijas sods ir paredzets par to, ka riciba (vai bezdarbiba) vistiesakaja veida apdraud citu satismes dalibnieku drosibu. Bet ir pilnigs murgs apgalvot, ka drosiba josta laus vaditajam nezaudet kontroli - jebkurs vidusmera vaditajs parstas vadit masinu no bailem vien, jau pirms vinu drosibas josta saks turet vieta. Tad kur ir sameriba? Kadel es nedrikstu pats izveleties savu salidzinosi nelielo risku, ja kads cits drikst nesodits vizinaties apkart ar motociklu? Ja riski liekas samerigi, tad kadel neviena lizinga kompanija neaizdod naudu mocu iegadei?

229734. viesis 21.marts 2007 23:04
0 0 Atbildēt

Es jau teicu - kuprīti tikai...

Atstarotāju nelietošana jau arī nosacīti neapdraud citus...

Karoč- pārstāj lietot arī prezervatīvus.

229735. viesis 21.marts 2007 23:10
0 0 Atbildēt

Ietrieksanas bojagajeja uz slidena cela ar atlauto (90) brauksanas atrumu bez ipasam problemam iemetis masinu preteja brauksanas josla. Mana nepiespradzesanas var ietekmet mani pasu vai ari manus lidzbraucejus, kuriem ir iespeja to zinat, klatiene izteikt savus iebildumus un attiecigi rikoties.

229736. viesis 21.marts 2007 23:14
0 0 Atbildēt

Izlidojot no auto uz šosejas ar ātrumu 90 km/h caur priekšējo stiklu tu apdraudi tos, kas var būt tava fenomenālā stulbuma radītā lidojuma ceļā...

Darvina balva vēl nav atcelta, tākā, ja nav par vēlu sāc lietot prezervatīvus... :D

229737. viesis 21.marts 2007 23:20
0 0 Atbildēt

Kautka neraisas mums ta diskusija - pie jebkura argumenta tu nomaini temu. Ta ka vai nu izbeidzam, vai intereses pec paskaidro tikai vienu no visiem - kadel motocikli nav aizliegti par spiti to bistamibai?

229738. viesis 21.marts 2007 23:24
0 0 Atbildēt

Džipi arī nav aizliegti, neskatoties uz to, ka ar drošības rāmi aprikots vieglais auto daudz mazāk apdraud pārējos nekā modes lieta - nepadomju bobiks...

sprādzēšanos nav izdomājuši idioti un auto konstrukcija paredz pasažieru izdzīvošanu, ja tiek ņemtas vērā un lietotas VISAS mašīnā uzstādītas drošības sistēmas, tajā skaitā arī jostas.

Kā jau es teicu - kuprainīti tikai ...

229739. viesis 21.marts 2007 23:28
0 0 Atbildēt

Nevis pasaki, KAS vel nav aizliegts, bet gan KADEL nav aizliegts? ja izdomasi atbildi uz so jautajumu, daudzas lietas dzive izskatisies savadakas.

229740. viesis 21.marts 2007 23:31
0 0 Atbildēt

Kadēļ?

Tevī valsts ir ieguldījusi līdzekļus (skolojot, ārstejot bērnu slimības), kurus cer nodokļos atgūt, nevis atkal ieguldīt tevi ārstējot pēc traumatiska krāša, maksājot invaliditātes pabalstu vai zaudējot, kad tu aizej bojā...

229741. viesis 21.marts 2007 23:34
0 0 Atbildēt

Tev ir pilniga taisniba. Musu valsts par visiem rupejas, visos iegulda nenormali lielus lidzeklu u.t.t. Bet vai tu spej saprast vienkarsu jautajumu?

Dazas lietas aizliedz, bet citas, kas ir vel bistamakas, tomer neaizliedz. KADEL?

229742. viesis 21.marts 2007 23:40
0 0 Atbildēt

No džipiem var ievākt nodokļus, no ar naudas trūkumu sirgstošā autosporta - nē.

Cilvēki piedāvāja - nosakiet lielāku atbildību CSN gadījumos automobīļiem, kas aprīkoti ar drošības karkasu - negribēja. No sportistiem lielu naudu nenoplēsīsi.

Un vēl - kamēr šajā valstī latra 5. a/m ir apvidus auto vai parketnieks - daudzkas notiks kā notiek.

Uz krustojumiem uzstādīt kameras pārkāpējiem var, bet ātruma kameras nevar... Kāpēc?

Par līdzekļiem - parēķini, cik izmaksā nodrošināt bezmaksas izglītību un tik lētu medicīnas aprūpi - nav jābūt matemātiķim, lai saprastu, ka tas nav maz (atceries šajā ciparā iekļaut pedagogu um ārstu un citu iesaistīto cilvēku izglītības izmaksas, ko sedz valsts)... Sarkasms te ir nevietā. Iespējams, ka tie līdzekļi salīdzinoši ar Šveici ir niecīgi, tikai tur cilvēki arī daudz godīgāk nomaksā nodoklīšus...

229743. viesis 21.marts 2007 23:42
0 0 Atbildēt

P.S.

Bet nesprādzēties tikai tāpēc, ka par to valsts ir uzlikusi tavuprāt nepamatotu naudassodu, manuprāt liecina tikai par Darvina prēmijas cienīgu rīcību...

229744. viesis 21.marts 2007 23:58
0 0 Atbildēt

Jaa... Gribetu gan redzet to bezmaksas izglitibu. Un bezmaksas medicinas pakalpojumus ar kaut ka nav sanacis izmantot. Bet pamata jautajumu esi atbildejis pareizi - visa pamata ir nauda. Un ne jau valsts vai sabiedribas, bet gan pietiekami ietekmigu personu intereses. Vai tev ir kads prieksstats, cik sanak pelna no drosibas karkasa un 5punktu jostam, salidzinajuma ar 6 moderniem airbagiem, 5 trispunktu inercialajam jostam ar pirotehniskajiem spriegotajiem un vel virknes "drosibas" pasakumu? Un cik ir katra efektivitate?

229745. viesis 22.marts 2007 0:06
0 0 Atbildēt

Gribu redzēt, kā tu piespiedīsi sievieti minīsvārkos piesprādžeties ar 5punktu jotu.

Gribu redzēt to ērtību, kuru rada 5punktu jostas stiprinājua stienis aizmugurējā beņķī, gribu redzēt to ērtumu lietot ķiveri automašīnā, gribu redzēt tos cilvēkus, kas pareizi savelk 5-punktu jostas spriegojumu, lai josta sviņus turētu pareizi...

tum maz apjēdz, ko raksti????

sacīkšu trasē ir vieta 5punktu jostām un drošības karkasam

Vācijā arī iestāsti policim, ka likt sprādzēties ir cilvēktiesību pārkāpums...

Par izdevumiem? Salīdzini cik izmaksās no TAVAS kabatas mācīties kopš bērnudārz privātās mācību iestādēa un izmācīties šādi, piemēram par ķirurgu traumatologo un cik tas izmaksās no TAVAS kabatas darot to par valsts līdzekļiem.

Tici man rezultāts par lielāku TAVU naudu nebūs garantēti labāk, prestižāks - varbūt, labāks - nav zvanīc.

Karoč - atceries par Darvina prēmiju, jošķiet gadījums tev bērnībā ir bijis bezcerīgs.

Novēlu nekad neizlidot pa priekšējo logu pēkšņi tavā joslā iebraukušā pretimbraucošā fūrā...

229746. viesis 22.marts 2007 0:15
0 0 Atbildēt

Hmm, un kadel tavuprat sievietei minisvarkos ertibas ir svarigas, bet man nav? Pie tam ke reiz minisvarkos tas ir gana labi izdarams un vel palidz piesegt. Pamegini labak to gara kleita izdarit.

Un interesanti no ka kabatas tad ta valsts dod naudinu. Atnem vecakiem nodoklu veida un pec tam pasniedz ka bezmaksas izglitibu! Un vai tev berni ir? Pamegini atrast kadu vietu bernudarza bez maksas, lai vai cik centigi esi maksajis nodoklus. Pamegini tikt uz bezmkasas planveida operaciju.

Un tev novelu nekad nepanemt sava piespradzetaja klepi kadu zemu lidojosu motociklistu, kam razotaju pelnas varda ir atlauts apdraudet sabiedribu pec labakas sirdsapzinas.

229749. viesis 22.marts 2007 6:23
0 0 Atbildēt

Seene,ar kādu auto pats filosofē apkārt?Lai tauta zin,ko izvēlas ģeniāli šoferi un ņem piemēru!

229750. viesis 22.marts 2007 8:47
0 0 Atbildēt

Ja automašīnā ielido motociklists - nepiesprādzēšanās lietas būtību nemainīs...

Bet, piemēram, es laikus piesakoties rindā vienā dārziņā, ļoti vienkārši tiku pie bērna vietas tajā, nevis 15 dārziņos maksājot kukuļus un veidojot mākslīgu rindu.

Pie kam tagad bērnudārzam jādod priekšroka tā paša rajona iemītniekiem.

P.S.

Sēnem ieteiktu mainīt nick uz - cirvis! :D

229751. viesis 22.marts 2007 8:54
0 0 Atbildēt

Palaidniex, tak Sēne noteikti no lidmašīnas lektu bez izpletņa, jo ir taču gadījumi, kad cilvēks izdzīvo, kad izpletnis neatverās :D

229754. viesis 22.marts 2007 9:13
0 0 Atbildēt

Seene, 3 punktu jostas razho un lieto ne jau tapec, ka vinas ir vislabaakaas! Bet tapec, ka vinas ir vissertaak lietot, savaa zinaa tads kaa kompromiss. Protams, no droshiibas viedokla 5 punktniece ir labaaka, jo no 3 punktnieces pastaav iespeja arii izshluukt araa kulenojot. Bet nu pamata pietiekas.

229761. viesis 22.marts 2007 9:52
0 0 Atbildēt

To Sēne!

Neklausi Palaidniexam. Vienmēr lieto prežus. Tādi nedrīxt vairoties. Darvina prēmija tikai viena!

Visprecīzākais salīdzinājums ir ar izpletni. Ha.

229777. viesis 22.marts 2007 10:47
0 0 Atbildēt

drošibas jostas lieto tikai loxi.

229874. viesis 23.marts 2007 2:20
0 0 Atbildēt

Prezervatīvus un izpletņus arī lieto tikai loxi. Ķiveres arī. Laikam tāpēc, ka grib ilgāk dzīvot. Daži blondie to nedara. Varbūt arī tas uz labu..

230011. viesis 25.marts 2007 11:55
0 0 Atbildēt

to Seene

liekas, ka tu veel jo projaam ar savu kadetu un plikajaam riepaam brauc, ja teeree tik daudz laika pamatodams savu sviestu/spamu. var diskuteet par karkasiem, 5.punktu jostaam, ziemas riepaam utt., bet jostas lietoshanas jeegas noliegsana noraada uz diagnozi. pilniiprincipiaali rupjiibas netaa nelietoju, bet piekriitu 229750. viesa peedeejai rindkopai.

p.s. un par tiem krashiem un izbrauksanaam no saanielaam - vienam paveicas, ka var izvairiities, citam ne, bet tas viss ir liidz reizei. viens pazinja shoferis - pedants ar staazu apm.30 gadi dien dienaa ar lielaakiem un mazaakiem autinjiem brauca un 0 avaarijas, liidz reizei, kad viens samodurs ielika vinja vadiitajam privaatajam caram pakaljaaa. taa kaa jebkuram var gadiities avaarijas. pats braucu jau padsmit gadus un ir 0 avaarijas. spraadzeejos vienmeer, tai skaitaa aizmuguree seezot, kad sieva mani maajaas transportee.

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Pa ceļam uz Marbelja 95 benzīns 1.799 un dīzelis 1.649 EUR. Paskaties iAuto iepriekšējo video no LV (+ VIDEO) 4

Attēlos un video var redzēt, kādas šobrīd ir degvielas cenas Spānijā, Latvijā un Lietuvā. Lasīt vairāk

 

Arī kā sedans - Volkswagen Passat Ķīnai 7

Jaunākais Volkswagen Passat Eiropā ir pieejams tikai universāla modifikācijā, taču Ķīnā to var nopirkt ar sedana virsbūvi. Lasīt vairāk

 

ADAC: Ķīnas autobūve ir nopietni konkurenti 8

Vācijas automobiļu kluba ADAC eksperti nonākuši pie secinājuma, ka Ķīnas autobūves produkcija pēdējos gados ir stingri pielikusi un min Eiropas ražotājiem uz papēžiem. Lasīt vairāk

 

2,8 sekundes līdz simtam - Mercedes-AMG prezentē 816 Zs jaudīgu kupeju (+ FOTO) 7

Vācijas Mercedes-AMG Šanhajā, Formula-1 sacensību pasākuma laikā nodemonstrējis savu GT saimes flagmani, kupeju Mercedes - AMG GT 63 S E-Performance, kas nodrošināta ar 816 Zs jaudīgu hibrīdiekārtu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti