Līķu skaitu uz ceļiem samazinās par 70% 23

 
5.aprīlis 2007 0:02

Ministru kabinets (MK) pieņēmis Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.-2013.gadam. Programmas mērķis ir panākt, lai līdz 2013.gadam bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinātos par 70%.

Programma izstrādāta, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam izvirzītos mērķus un politikas rezultātus. Programma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības transporta Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi - līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu.

Šodien apstiprinātā programma paredz, ka, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jāatrisina vairāki uzdevumi, kuri būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību:

1. uzdevums. Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana, lai līdz 2010. gadam samazināt bojā gājušo skaitu no mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku grupas par 50% no 265 (2001. g.) līdz 130 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

2. uzdevums. Bērnu drošības līmeņa paaugstināšana ceļu satiksmē, lai līdz 2010. gadam samazinātu CSNg cietušo bērnu skaitu par 50% no 609 (2001.g.) līdz 300 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

3. uzdevums. Transportlīdzekļu droša braukšanas ātruma ievērošanas nodrošināšana, lai līdz 2010. gadam samazinātu atļautā ātruma neievērošanas dēļ bojā gājušo skaitu par 50% no 175 (2001. g.) līdz 85 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

4. uzdevums. Transportlīdzekļu vadīšanas alkohola reibumā izskaušana, lai līdz 2010. gadam samazinātu alkohola reibumā bojā gājušo transportlīdzekļu vadītāju skaitu par 50% no 103 (2001. g.) līdz 50 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

5. uzdevums. Samazināt transportlīdzekļu vadīšanu nogurumā, lai līdz 2010. panāktu, lai pasažieru un kravas transportlīdzekļu vadītāji nevadītu transportlīdzekli noguruma stāvoklī, tas ir ievērotu braukšanas un atpūtas režīmu;

6. uzdevums. CSNg smaguma pakāpes samazināšana, lai līdz 2010. gadam samazinātu CSNg smaguma pakāpi panākot, lai drošības jostas lietotu visi transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri, lai visi motociklu un mopēdu vadītāji un to līdzbraucēji lietotu aizsargķiveres, lai visi bērni tiktu pārvadāti bērnu krēsliņos.

7. uzdevums. Veicināt sabiedrības iesaistīšanu ceļu satiksmes drošības problēmu risināšanā.

8. uzdevums. Veikt pastāvīgos pasākumus, kas nodrošina normālu ceļu satiksmes funkcionēšanu atbilstoši satiksmes drošības prasībām

Viskritiskākais stāvoklis ceļu satiksmes drošības jomā Latvijā bija 1991. gadā, kad ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 923 cilvēki. Tieši šī traģiskā statistika, kā arī tas, ka sāka strauji attīstīties Latvijas sakari ar Eiropas valstīm, aktualizēja jautājumu par satiksmes drošības garantēšanu uz Latvijas autoceļiem Eiropas līmenī.

1994. gadā Latvijā Transporta attīstības programmas ietvaros, izstrādāja pirmo Ceļu satiksmes drošības programmu. Realizējot tajā minētos pasākumus, jau 1998. gadā, salīdzinot ar 1991.gadu, izdevās samazināt bojā gājušo skaitu 1,47 reizes. 1994.gada Ceļu satiksmes drošības programmā nospraustie mērķi 1999.gada sākumā kopumā bija izpildīti.
 
Visi komentāri
 
231303. viesis 5.aprīlis 2007 0:17
0 0 Atbildēt

"Programma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības transporta Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi - līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu."

============================================

Interesanti, ka MK "grandiozā" Ceļu satiksmes drošības programma vispār nav saistīta ar ES ceļu kvalitātes un aprīkojuma standartiem atbilstošu šoseju un ielu uzbūvēšanu Latvijā. :D :D :D

231379. viesis 5.aprīlis 2007 6:51
0 0 Atbildēt

Nu ja,līķus vienkārši ātri novāks lai netraucē un visiem liksies ,ka to naf.bet vispār smieklīgi izklausās m;usu "optimistiskajā"valstiņā.:)))

231384. viesis 5.aprīlis 2007 8:20
0 0 Atbildēt

...nu ka var kko tadu teikt, ja ceļi paliks tada pat stavoklī - līķu skaits palielināsies ģeometriskā progresijā. Braucot šoferis spiests skatīties 4 m pirms auto lai neiekristu kādā āliņģī nevis sekot līdzi gājējiem utt.... Otra lieta is mūsu šosejas ar gājēju pārejām pār 4 joslām....... kamēr auto un gājējs atradīsies vienā plaknē uz ceļa - agrāk vai velāk viņi satiksies, un rezultāts ir zināms.........laika jautājums!!!!

231389. viesis 5.aprīlis 2007 8:53
0 0 Atbildēt

norajaties podā ar savu programmu...

231391. viesis 5.aprīlis 2007 9:09
0 0 Atbildēt

Mūsu valstī jau bija gandrīz identiska programma, tikai laika posmam 1995-2005 (ja es nekļudos detaļās).

Programma ir, darbību nav.

Bet galvenais, ka programma ir.

Tagad vecai programmai termiņš izbeidzās, pārraksta no jauna - un atkal programma ir. A gājēju pārejas kā nevar laicīgi pamanīt dēļ trūkstošo horizontālo ceļa apzīmējumu, tā arī nevar... Bet galvenais, ka programma ir :)

231393. viesis 5.aprīlis 2007 9:41
0 0 Atbildēt

sūds ne programma, droši vien ilgi domājuši ...

231398. viesis 5.aprīlis 2007 10:21
0 0 Atbildēt

ne tikai ilgi domājuši, bet arī lielas prēmijas saņēmuši...

varbūt jāizsludina parakstu vākšana: kas par to lai salabotu mūsu ceļus!!!!!!!!

231405. viesis 5.aprīlis 2007 11:15
0 0 Atbildēt

Ooo, beidzot tos kads novac :D

231410. viesis 5.aprīlis 2007 12:37
0 0 Atbildēt

Domāju,, ka Latvijā, izņēmuma kārtā, būtu nepieciešams ieviest kārtību , ka automašinas ar dzinēja tilpumu virs 1,8 atļauts vadīt sākot no 25 gadu vecuma sasniegšanas. Pieļauju, ka tml. ierobežojums liegtu neaptēstam 18 .gadīgam švabrakam sēsties 540 bembja vai ford mustang stūres un bojāt valsts CSN statistiku un labu automašinu zīmolu slavu. Zinu, ka pasaulē dažās latīnamerikas,āfrikas un arābu valstīs līdzīga kārtība pastāv un sekmīgi darbojas. JEBKURĀ gadījumā, CSN gada parametrus tml.ierobežojumi uzlabotu ievērojami. Ja paskatamies pagājušo gadu populārākos crachus (par kuriem aprakstīts dažādās IT lapās) , redzam ka vairumā gadījumu CSN izraisītāji ir tieši pacani ar jaudīgiem BMW auto. Iepriekšējo dienu traģiskie notikumi apliecina, kā šis tendencas turpinās.

231417. viesis 5.aprīlis 2007 13:39
0 0 Atbildēt

...programma.Kaut vai viens bēdīgs piemērs-gājēju pāreja pāri A6 ceļam Koknesē.Jau vairākus gadus pēc kārtas tur regulāri tiek sabraukti gājēji,kaut gan vietējā pašvaldība skaļi apgalvo,ka esot "darīts pilnīgi viss iespējamais",lai tā nenotiktu.Bet tas izdarītais tā arī ir beidzies vien ar "zebras" ne pārāk regulāro krāsojuma atjaunošanu un viena diezgan neefektīva gaismekļa uzstādīšanu tālu(kādus 15m) no ceļa ass(tikai vienā ceļa pusē-braucot Rīgas virzienā,labajā)-līdz ar to gājēji iznirst negaidīti,kas ļoti intensīvās satiksmes dēļ ir divtik bīstami.Elementāri apgaismot pāreju nav spējīgi šādi "programmu" atgremotāji,nerunājot par nopietnākām lietām.

231419. viesis 5.aprīlis 2007 13:57
0 0 Atbildēt

Viņi vienkārši cer, ka degvielu spēs nopirkt tikai 30% no pašreizējo vadītāju skaita.

231435. viesis 5.aprīlis 2007 21:11
0 0 Atbildēt

Cik šitā proga izmaksāja , jau , kāda padsmitā...

231443. viesis 6.aprīlis 2007 9:59
0 0 Atbildēt

Tikmēr, kamēr CP veiks tikai stihiskas akcijas uz ceļiem - nekas nemainīsies. Tad, kad CP beidzot apgūs CSN un APK grāmatiņas un pielietos iegūtās zināšanas IKDIENAS darbā uz ielām un ceļiem, tad arī samazināsies bardaks un līķu skaits.

Atkal "modes kliedziens" ir pļerkstēt pa mobļu pie stūres. Pagriezienu rādīšanu vispār neviens nekad nav kontrolējis. Par apzinātu satiksmes bremzēšanu CP inspektori vispār nau dzirdējuši.

Agresīvo vadītāju akcija beigusies, gājēju analfabetisma apkarošanas akcija beigusies, mobļu apkarošana beigusies, bērnu sēdeklīšu akcija šķiet ka bija neinteresanta.... Tagad akcija ir uz drošības jostām. Nu un ikdienas "darbs" ar stalkeri un formālu papīru pārbaudīšanu. Šķiet ka ir skaidrs kādēļ joprojām nedarbojas videoradari - tad CP ekipāžām nebūtu ko darīt, jo neko citu viņi neredz/nemāk. 8)

231444. viesis 6.aprīlis 2007 10:02
0 0 Atbildēt

P.S. - Zinu labu veidu kā efektīvi cīnīties ar līķu skaitu uz ceļiem - noformēt līķus nevis kā CSN cietušo, bet kautkā savādāk... Nu ķipa nevis "cns rezultātā bojā gāja autovadītājs", bet "miris autovadītājs izraisa csn". Un uzreiz statistika būs rožaina. ;)

231445. viesis 6.aprīlis 2007 10:48
0 0 Atbildēt

ir nevis sabraukti gajeji bet zem masinas pakluvusi gajeji, tas statistiku par sabrauktajiem maina momentaali, nu paliks dazi bet tas vairs nav tik butiski...

Par atruma ieverosanas programas dalu ir ielu neremontesana, tadejadi samazinot soferu velmi atrak braukt, tacu gajeji nezin ka soferi uz viniem neskatas, bet skatas uz bedrem un tadel drosi dodas zem masinu ritenim/uz kapotiem....

uz sosejam uc vietam kur var braukt bezmas 1.5 reizes atrak nekaa csn pielauj, gajejiem ir problemas ar paklusanu zem izveletas automasinas, tacu vini meiksmigi ar to cinas skriedami pari kur un kad ienak prata....

nu kka taa 5dienas ritaa....

gachoman

231448. viesis 6.aprīlis 2007 11:21
0 0 Atbildēt

Kamēr nebūs sakārtoti ceļi, tikmēr CP pat var "neraustīties" - nekas nemainīsies! Izbraucot ārpus Latvijas sevi bieži esmu "pieķēris", ka vairs nemeklēju bedres uz ceļa (neko citu neredzot), bet sāku vairāk skatīties apkārt, kas notiek uz ceļa un ap to!

231449. viesis 6.aprīlis 2007 12:02
0 0 Atbildēt

Vakar atgriezos no Austrijas, nedeelju ar ireetu mashiinu braukaajaam pa visu valsti, t.sk. Viini, un neredzeejaam NEVIENU avaariju!!! Laikam jau janotiek tam dabiskaas atlases procesam LV...veel kaadu gadu 30 garumaa, liidz homo sovjetikus kljuus par normaaliem cilveekiem:(

231467. viesis 9.aprīlis 2007 0:39
0 0 Atbildēt

Ceļu satiksmes drošības programmas (2007.-2013.) kopsavilkums

Ceļu satiksmes drošības programma 2007.-2013.gadam (turpmāk – Programma) izstrādāta, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam izvirzītos mērķus un politikas rezultātus. Programma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības transporta Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi– līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu.

Programmā ietvertie pasākumi pamatoti ar ceļu satiksmes negadījumu statistikas datu analīzi un novērtējumu.

Ceļu satiksmes drošības programma (2007.-2013.g.) turpina iepriekšējo satiksmes drošības programmu uzsākto darbu autoceļu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanā un savā darbībā sasaistās ar vairākiem valdības un Satiksmes ministrijas dokumentiem.

Programmas pasākumu un to realizācijas mērķis ir orientēts uz sistēmas „ceļš – apkārtējā vide – transportlīdzeklis – satiksmes dalībnieks” drošības līmeņa paaugstināšanu, uzsvaru liekot uz satiksmes dalībnieku drošību.

Programmā nav iekļauti pasākumi, kas apskatīti politikas plānošanas dokumentos, kas nosaka autoceļu infrastruktūras attīstību, tomēr jāatzīmē, ka ceļu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanā infrastruktūras loma ir ļoti svarīga, tādēļ autoceļu sakārtošanas un attīstības programmu īstenošana ir būtiska.

Ceļu satiksmes drošības programmas mērķis ir panākt, lai līdz 2013.gadam bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinātos par 70%. Starpmērķis ir līdz 2010. gadam panākt bojā gājušo skaita samazināšanos par 50%, atbilstoši Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jāatrisina vairāki uzdevumi, kuri būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību:

1. uzdevums. Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana, lai līdz 2010. gadam samazināt bojā gājušo skaitu no mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku grupas par 50% no 265 (2001. g.) līdz 130 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

2. uzdevums. Bērnu drošības līmeņa paaugstināšana ceļu satiksmē, lai līdz 2010. gadam samazinātu CSNg cietušo bērnu skaitu par 50% no 609 (2001.g.) līdz 300 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

3. uzdevums. Transportlīdzekļu droša braukšanas ātruma ievērošanas nodrošināšana, lai līdz 2010. gadam samazinātu atļautā ātruma neievērošanas dēļ bojā gājušo skaitu par 50% no 175 (2001. g.) līdz 85 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

4. uzdevums. Transportlīdzekļu vadīšanas alkohola reibumā izskaušana, lai līdz 2010. gadam samazinātu alkohola reibumā bojā gājušo transportlīdzekļu vadītāju skaitu par 50% no 103 (2001. g.) līdz 50 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

5. uzdevums. Samazināt transportlīdzekļu vadīšanu nogurumā, lai līdz 2010. panāktu, lai pasažieru un kravas transportlīdzekļu vadītāji nevadītu transportlīdzekli noguruma stāvoklī, tas ir ievērotu braukšanas un atpūtas režīmu;

6. uzdevums. CSNg smaguma pakāpes samazināšana, lai līdz 2010. gadam samazinātu CSNg smaguma pakāpi panākot, lai drošības jostas lietotu visi transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri, lai visi motociklu un mopēdu vadītāji un to līdzbraucēji lietotu aizsargķiveres, lai visi bērni tiktu pārvadāti bērnu krēsliņos.

7. uzdevums. Veicināt sabiedrības iesaistīšanu ceļu satiksmes drošības problēmu risināšanā.

8. uzdevums. Veikt pastāvīgos pasākumus, kas nodrošina normālu ceļu satiksmes funkcionēšanu atbilstoši satiksmes drošības prasībām

Programmas realizācijas rezultatīvie rādītāji pa gadiem doti 1. - 4.tabulā.

1.tabula.

Mērķis un uzdevumi 2001 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Bojā gājušo skaits kopā, t.sk. 558 373 342 311 280 240 200 160

Mazaizsargāto bojā gājušo skaits kopā 265 175 160 145 130 114 98 80

Citu bojā gājušo skaits 293 198 182 166 150 126 102 80

2.tabula.

Mērķis un uzdevumi 2001 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Mazaizsargāto bojā gājušo skaits kopā, t.sk. 265 175 160 145 130 114 98 80

Bojā gājušo gājēju skaits 201 135 124 112 100 90 80 70

Citu mazaizsargāto bojā gājušo skaits 64 40 36 33 30 24 18 10

3.tabula.

Mērķis un uzdevumi 2001 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Bojā gājušo gājēju skaits kopā, t.sk. 201 135 124 112 100 90 80 70

Uz autoceļiem bojā gājušo gājēju skaits 119 81 74 67 60 52 44 36

Apdzīvotajās vietās bojā gājušo gājēju skaita samazināšana 82 56 51 46 41 36 31 26

4.tabula.

Mērķis un uzdevumi 2001 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Cietušo bērnu skaita samazināšana 609 405 370 335 300 260 220 180

Nepareiza braukšanas ātruma izvēles dēļ bojā gājušo skaita samazināšana 175 115 105 95 85 75 65 55

Alkohola reibumā bojā gājušo vadītāju skaita samazināšana 103 68 62 56 50 43 36 30

Ja Latvijā tiks realizēts izvirzītais mērķis un uzdevumi, tad līdz 2010. gadam tiks izglābtas 500 cilvēku dzīvības, līdz 2013. gadam - 1226. Sabiedrībai nodarītie zaudējumi samazināsies par apmēram 158,15 miljoniem latu līdz 2010. gadam un par apmēram 271,96 miljoniem latu līdz 2013. gadam (sk.5.tabulu).

5. tabula.

Gads Bojā gājušo skaits Izglābtās dzīvības, skaits Viena bojā gājušā izmaksas, Ls Valstij nodarīto zaudējumu samazinājums, miljoni Ls

2005 442 264591,01

2006 404 38 277820,56 10,56

2007 373 69 291711,59 20,13

2008 342 100 306297,17 30,63

2009 311 131 321612,03 42,13

2010 280 162 337692,63 54,71

Kopā līdz 2010.g. 500 158,15

2011 240 202 354577,26 71,62

2012 200 242 372306,13 90,10

2013 160 282 390921,43 110,24

Pavisam kopā 1226 271,96

Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā paredzēto pasākumu izpilde ir cieši saistīta ar piešķirtā finansējuma apjomu un to nepietiekamības gadījumā var tikt apdraudēta noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšana. 5.nodaļā aprakstīto pasākumu izmaksu kopsavilkums apkopots 6. tabulā.

6.tabula

Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas pasākumu bloks Finanses, tūkstoši Ls

Normatīvo aktu pilnveidošana 0.00

Ceļu satiksmes dalībnieku kontrole 18688.50

Ceļu satiksmes dalībnieku apziņas veidošana 2499

Ceļa tīkla inženiertehniskie pasākumi 45240.03

Ceļu satiksmes dalībnieku izglītošana un apmācība 1179.00

Glābšanas dienests un neatliekamā medicīniskā palīdzība 74287.08

Ceļu satiksmes drošības pētījumi 385.00

Kopā septiņos gados 142278.61

Vidēji gadā 20325.52

Ceļu satiksmes drošības programmas realizācijas gaitu pārrauga Ceļu satiksmes drošības padome.

Programmas realizācijā iesaistītas vairākas ministrijas, kuru pārstāvji aktīvi piedalījās Ceļu satiksmes drošības programmas izstrādē. Tās ir

• Iekšlietu ministrija;

• Izglītības un zinātnes ministrija;

• Labklājības ministrija;

• Satiksmes ministrija;

• Veselības ministrija;

• Bērnu un ģimenes lietu ministrija;

• Rīgas Dome.

Ministrijas un pašvaldības katru gadu sagatavo informatīvo ziņojumu par programmas pasākumu realizācijas gaitu un iesniedz tos Ceļu satiksmes drošības padomei, kas veic ikgadēju programmas realizācijas analīzi un aktualizāciju, koordinē tās īstenošanu. Programmas realizācijas pēdējā – 2013.gadā jāuzsāk darbs pie nākošās programmas izstrādes.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Satiksmes ministrs Valsts sekretārs Juridiskā departamenta direktore Par politikas plānošanu un koordināciju atbildīgā amatpersona Par kontroli atbildīgā amatpersona Atbildīgā amatpersona

A.Šlesers J.Maršāns L.Priedīte-Kancēviča I.Rozenšteine Ī.Kalniņa J.Kancēvičs

07/03/07 12:25

995

Jānis Kancēvičs

7025749

Janis.Kancevics@csdd.gov.lv

231470. viesis 9.aprīlis 2007 11:34
0 0 Atbildēt

Galvenais jau lai būtu programma! Pārējais taču nokārtosies pats no sevis - vai ne.Galvenais ir optimistiska pieeja problēmai!?!?

231471. viesis 9.aprīlis 2007 12:27
0 0 Atbildēt

Vai tik nevajadzētu vispirms uzlabot ceļu kvalitāti un līnijas savilkt, kā arī atstarotājus uz sadalošās joslas salīmēt, kā tas ir Igaunijā, jo dažreiz vēlās vakara stundās un it sevišķi lietainā laikā, ja vēl nāk pretī mašīna, vispār jāmeklē kur atrodas ceļš. Nav jau brīnums, ka kāds nejauši iebrauc pretējā joslā. Kā arī vajadzētu izrēķināt attiecību, starp auto skaita plielināšanos un bojā gājušo skaitu. Pēc loģikas, palielinoties automobīļu skaitam teorētiski paielinās iespēja, ka palielināsies avārijas. Cilvēkiem pašiem jāsaprot, kādu ātrumu izvēlēties attiecīgajos laika apstākļos un attiecīgā ceļa posmā, ar varu nevienu nepiespiedīsi, jo vairāk piespiež kaut ko darīt, jo rodas lielāka spītība.

231534. viesis 9.aprīlis 2007 15:39
0 0 Atbildēt

pirms lamaat celjus, CSN izlasiet... Jabrauc ir atbilstoshi celju apstaakliem, nevis janesas pa galvu pa kaklu neskatoties ne uz ko... Shodien braucu no latgales, jau tagad bija kaut kads murgs, lielakaa dalja brauc ap tiem 100 km/h. Tacu nee, ir vesels bars, kuri nemitigi "leekaa" un apdzen, kaut gan nekur talu tikt nevar, jo talak atkal ir vairuma plusmas atrums... Peec pajolinjiem tadi izskatas, nevis pec brauceejiem... Tak brauciet vienaa plusmaa un miers...

231535. viesis 9.aprīlis 2007 16:51
0 0 Atbildēt

a ceiem nav nekds standarts, kuram tam jatbilst

212.93.97.132

Nokia6233/2.0 (04.52) Profile/MIDP-2.0 Configuration/CLDC-1.1

231660. viesis 10.aprīlis 2007 20:56
0 0 Atbildēt

Salabojiet vispirms ielas un tad te praatojat kaa samazinaat liikkus, kaa lai es pie velna koncentreejos uz gaajeeju, ja man jaaizvairaas no 379 bedreem vienaa kilometraa ? ko ?

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Geparda – 110 km/h ātrs un jau no 16 gadiem (+ FOTO) 2

Ar pārbūvēto Volkswagen Up Vācijā drīkst braukt A1 kategorijas vadītāju tiesību īpašnieki, kas pie tādām var tikt jau no 16 gadu vecuma. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 1

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

KEM plāno paplašināt atbalsta programmu elektroauto un hibrīdauto iegādei 17

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno paplašināt atbalsta programmu iedzīvotājiem elektroauto un hibrīdauto iegādei, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji. Lasīt vairāk

 

Nepilni 18 000 eiro - jaunais Dacia Duster arī Latvijā 24

Piedāvājumā pilnais hibrīds HYBRID 140, jaunais benzīna dzinējs TCe 130 Mild Hybrid, pilnpiedziņas versijas, benzīna/LPG divdegvielu dzinējs ECO-G 100 un klientu iecienītās augstākā līmeņa Extreme un Journey aprīkojuma versijas, kas papildina viena otru. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti