Rīgas Motormuzejs izdevis jau otro grāmatu par tehnikas vēsturi. 2006. gadā Rīga Retro laikā prezentējām katalogu „Senie spēkrati Rīgas Motormuzejā”, nupat klajā nācis inženiera un vēsturnieka Edvīna Liepiņa pētījums „Rīgas auto. Nezināmās automobiļu vēstures lappuses”.
Vidējā un vecākā gadagājuma tehnikas interesenti noteikti atcerēsies tāda paša nosaukuma grāmatu, kas iznāca 1997.gadā. Tā guva ievērību Latvijā un ārpus tās, ātri vien kļūdama par bibliogrāfisku retumu. Šis ir papildināts un pārstrādāts izdevums, bagātināts ar pirmoreiz publicētu faktu un ilustratīvo materiālu.Grāmatas vispārējs raksturojums
Grāmata „Rīgas auto. Nezināmās automobiļu vēstures lappuses” iepazīstina ar Rīgu kā ievērojamu industriālu pilsētu. 1886. gadā Vācijā notiek pirmais brauciens ar auto, bet jau pēc trim gadiem - 1889. gadā - automobiļus sāk izgatavot Latvijā. Grāmatā stāstīts par šiem pirmajiem mēģinājumiem ražot automobiļus 19. /20.gs. mijā Aleksandra Leitnera velosipēdu fabrikā, kā arī vēlāko autorūpniecības attīstību. Krievu – Baltijas vagonu fabrika, no kuras produkcijas līdz mūsdienām saglabājušās tikai divas automašīna – Rīgas Motormuzejā apskatāmais Russo Balt ugunsdzēsēju auto no 1912. gada un Maskavā esošais vieglais automobilis no 1911. gada… Latvieša Augusta Krastiņa darbība ASV, kur viņš uzsāka auto ražošanu vēl pirms Henrija Forda…30. gados populārie Rīgas vagonu fabrikas Vairogs vieglie un kravas automobiļi Ford Vairogs …Padomju laika leģendārie dažādu modeļu RAF mikroautobusi… 20.gs. 90. gadu vēlmes un iespējas ražot auto. Dakāras rallijreida mašīnas – slavenie OSCar…Grāmatas novitātes
„Rīgas auto” ir vienīgais plašais un visaptverošākais apkopojums par Latvijas autobūves vēsturi. Pēdējo gadu laikā radušies jaunumi gan Latvijas autobūvē, gan sadarbībā ar ārvalstu speciālistiem un Latvijas autorūpniecībā strādājušu inženieru radiniekiem un draugiem iegūti daudzi jauni vēsturiski dokumenti, fotomateriāls un nezināmi fakti. Tie sagatavoti publicēšanai un ir īsts baudījums tehnikas vēstures interesentiem.Īpaši unikāli ir grāmatā ievietotie materiāli par Krievu – Baltijas vagonu fabrika, inženieri Žiljēnu Poterā. Viņa arhīva dokumentu un fotogrāfiju atradums bija un ir pārsteigums vēsturniekiem ne vien Latvijā, bet visā pasaulē.
Ž. Poterā dzimis Šveicē 1882. gadā, izglītojies un kā auto konstruktors pirmos darba gadus aizvadījis Beļģijā. No 1908. līdz 1912. gadam viņš vadīja automobiļu nodaļu Krievu-Baltijas vagonu fabrikā Rīgā, kur ieviesa daudzus tehnoloģiskus un organizatoriskus jauninājumus, kādus nepielietoja nekur citur Eiropā. Daudzus Ž. Poterā konstruktīvos risinājumus vēl šodien apvij leģendas. „Viņš pirmais Krievijā (tai laikā Latvija bija cariskās Krievijas sastāvā, Z.B.) nodibinājis automobiļu rūpniecību”, konstatēja laikabiedri, kad Ž. Poterā 1912. gadā aizbrauca no Rīgas uz Odesu, vēlāk Lozannu, vēl vēlāk – uz Parīzi. Mūža nogali viņš pavadīja Francijā un 1962. gadā gāja bojā auto avārijā. Ž. Poterā arhīvu līdz mūsdienām saglabājis franču inženieris Edmunds Bielickis, kas ar izcilo šveicieti jaunībā vairākkārt ticies Parīzē. Ar Latvijas vēstniecības Francijā, personīgi Sandras Kalnietes un Didža Šmita palīdzību, šis arhīvs kļuva pieejams tieši Latvijā. Grāmatā ir daudzi pirmpublicējumi no tā, par kuriem ieinteresējušies arī franciski runājošie tehnikas vēsturnieki, jo arī viņiem tā ir novitāte.
Jauni materiāli publicēti arī par tā saucamo neseno vēsturi. Līdz šim nav analizēta situācija Latvijas autobūvē 20.gs. nogalē: RAF modernizācijas projekti 80. gados, Baltijas džipu ražošana 90. gados. Savukārt pavisam nesena pagātne – pēc Eiropas vicečempiona autokrosā un inženiera Andra Dambja iniciatīvas Ogrē uzbūvētie OSCar, kas piedalās Dakāras rallijreidos jau vairākus gadus…
Grāmatas autors
Grāmatas autors ir inženieris un vēsturnieks Edvīns Liepiņš - ilggadējs Latvijas AAK kluba biedrs, Rīgas Motormuzeja direktors no 1992. līdz 2001. gadam.Viņa 1983. gadā iznākusī grāmata „Automobiļa vēstures lappuses” pirmoreiz latviešu valodā iepazīstināja ar auto rašanos un attīstību pasaulē. Jau gadus trīsdesmit E. Liepiņa uzmanības lokā ir Latvijas autobūves vēsture. 1997. gadā iznākusī grāmata „Rīgas auto. Nezināmās autobūves vēstures lappuses” pozicionēja E. Liepiņu kā ievērojamāko Latvijas autobūves vēstures speciālistu, un darbs rezultatīvi turpināts.
Bez tam. E. Liepiņš ir viens no Latvijas industriālā mantojuma fonda dibinātājiem un pirmais tā priekšsēdētājs.
Grāmatas izdevēji
Grāmatas dizainu veidojusi Ingrīda Zābere - māksliniece, kuras grāmatas ir vairākkārtējas Latvijas „Gada balvas grāmatniecībā” laureātes un ar kuru muzejam jau izveidojusies laba sadarbība, sagatavojot izdošanai katalogu „Senie spēkrati Rīgas Motormuzejā” (1996). „Rīgas auto” iespiesta Jelgavas tipogrāfijā.Grāmatas izdošanu atbalstīja Rīgas Dome, Latvijas pilnvaroto auto tirgotāju asociācija, Latvijas antīko automobiļu klubs un vairākas privātpersonas.
Tā ir bagātīgi ilustrēta, paralēli latviešu un angļu valodās.
Grāmata nopērkama Rīgas Motormuzejā un galerijā Garāža sākot ar 12 aprīli.
