Reti kurš zina, ko nozīmē trofireidi, ja vien paši ar to neaizraujas. Šis sporta veids pagaidām nav īpaši populārs. Tomēr tā pārstāvji, Vilnis Zeiza ar dēlu Aigaru, jau guvuši ievērojamus panākumus.
Kas ir trofireidsTrofireids jeb ralijreids ir apvidus auto sacensības, kas notiek pa koplietošanas, lauku un meža ceļiem, slēgtām trasēm, kā arī pa grūti izbraucamiem ceļu posmiem un vispār bez ceļa (dziļas rises, dubļi, brasli, purvi). Sportisti vienā dienā mēro 50 līdz 150 km distanci. Tā grūtības pakāpe ir atkarīga no tajā startējošo automašīnu sagatavotības pakāpes. Sacensībās var piedalīties apvidus automašīnas, kuru pašmasa nepārsniedz 3500 kg un kuras iedala šādās kategorijās: TR1, TR2, TR3 un "OPEN". Visām automašīnām jābūt derīgai ikgadēji tehniskai apskatei. Šīs sacensības Latvijā notiek saskaņā ar LR Ceļu satiksmes noteikumiem. Latvijas čempionātā var piedalīties no 16 gadu vecuma, ja ir sportista licence. Katram ekipāžas dalībniekam jābūt apdrošinātam pret nelaimes gadījumiem autosporta pasākumos.
Atvadas motosportam
Trofireidos Vilnis Zeiza piedalās jau ceturto sezonu. Pirms tam viņam iekrāta liela pieredze motosportā. Vilnis saka, ka motosportā var aktīvi piedalīties līdz 40 gadu vecumam, tāpēc tagad izvēlējies nosacīti mierīgāku sporta veidu – auto "dubļu vannas".
Savulaik Vilnis pabeidzis Višķu tehnikumu kā automehāniķis. No 1982. gada sāka sportot. Lielākie panākumi bijuši 1983. gadā, kad motosacīkstēs viņš pārstāvēja Krāslavas DOSAAF un izcīnīja Latvijas čempiona titulu. Pēc tam Vilnis pārstāvēja tehnikuma motosporta komandu, taču tur nebijis normāla tehniskā nodrošinājuma. Veicies, ja vispār izdevies finišēt. Detaļas nācās pirkt par savu naudu, kuras studentam nebija. Tāpēc uz vairākiem gadiem iznāca pārtraukums. Pēc tam Vilnis sācis jaunu motosporta karjeras posmu, kad arī guvis daudz panākumu, bijis daudzās valstīs un daudzviet Latvijā. Pēc tehnikuma absolvēšanas viņš strādājis kolhozā Asūnē. Pats pelnījis, tāpēc varējis arī sevi parādīt. Vilni pamanīja motoklubi, piedāvāja tehniku. Lieli panākumi bija 1989. gadā, kad viņš ieguva Latgales kausu. Pēc atgriešanās motosportā 1997. gada labākais sasniegums bija OPEN klasē līdz 500 kubikcentimetriem iegūtā 2. vieta Latvijas kausa sacensībās.
Labākā atpūta – līdz padusēm dubļos
"Lai piedalītos trofireidu sacensībās, jāmīl dubļi," smejas Vilnis. Tieši tur esot tā sāls – izbraukt ar savu auto šķietami neizbraucamas vietas, kurās normāls cilvēks kāju nesperot. Autosports prasa krietnus ieguldījumus. To Vilnis var atļauties, tikai pateicoties savai uzņēmējdarbībai kokapstrādē.
Vilnis brauc TR2 kategorijā, kurā piedalās sērijveida auto, kas var būt pārveidots un līdzināties nelielam "monstram". Viņam ir 1992. gada Nissan Patrol, kas esot "nenokaujams auto", "dziļumā var brīvi iebraukt līdz pusotram metram". Vilnis saka, ka mūsdienās ar mašīnām esot lielas problēmas, jo jaunākie ražojumi esot tik slikti, ka pat bail pieskarties, lai neizjuktu. Vislabākās apvidus mašīnas esot ražotas līdz 1997. gadam, vieglās – līdz 1988. gadam, uzskata Vilnis. Viņaprāt, auto jābūt tādam, kas izrauj robu kokā un paliek bez skrambas, nevis atstāj bamperu kupenā, tikko tai pieskāries. Tāpēc Viļņa mašīnā elektronikas nav un tā pielāgota spēcīgiem triecieniem.
Ikdienā Patrol nobraukt neesot iespējams, bet sports ir sports. Neviena detaļa neesot salauzta tāpēc, ka tā neizturēja, bet gan tāpēc, ka sportists kaut ko nepareizi izdarījis. Vilnis pērk lietotas, bet labas rezerves daļas, kas dārgi nemaksā. Viņš domā, ka netiktu līderos, ja pats nebūtu automehāniķis.
Uz nākamajām sacensībām Vilnim krietni vien jāpielabo savs Patrol, ko pēdējās sacensības pamatīgi "iznīcinājušas", jo bijusi smaga trase un no 14 ekipāžām līdz galam tikušas tikai divas. Igauņi pat 5 autiņus "nolikuši uz jumta", par ko pat dabūjuši speciālu balvu.
Sacensību auto jāiziet sporta tehniskā apskate pirms katrām sacensībām, kas ir daudz rūpīgāka nekā parastā apskate CSDD. Šim auto ir valsts numura zīmes, taču ierobežots pārvietošanās ātrums, to galvenokārt pārved ar treileri. Sacensībās vidējais ātrums esot no 6 līdz 10 km stundā.
Ģimeniska aizraušanās
Kopā ar Vilni sacensībās piedalās viņa dēls Aigars, kas startē jau kopš 14 gadu vecuma. Aigaram uzticēti stūrmaņa pienākumi.
Tā kā dalībnieki trasi iepriekš nepārzina, viņi orientējas pēc GPS koordinātēm. Vilnis izmanto vecu armijas portatīvo datoru, uz kura redzama tikai apvidus karte, bet bultiņa uz tās norāda virzību uz priekšu, pārējais notiek pēc GPS datu pārraides. Grāvju dziļumu nevar paredzēt, to pārbauda Aigars, iebrienot ūdenī. Ja ūdens nesniedzas pāri galvai, var doties tālāk ar mašīnu.
Šogad notiks Latvijas kausa seši posmi un Baltijas kausa četri posmi. Viens no tiem jau notika Lietuvā, un tur Zeizas ieguva 3. vietu. Tēvs ar dēlu jau bijuši sacensībās Lietuvā, Igaunijā, Somijā. 2005. gadā viņi ieguva 3. vietu Latvijas kausā un 4. vietu Baltijas kausā. 2006. gadā iegūta 2. vieta Latvijas kausa sacensībās. Pērn Baltijas kausa posmā Somijā tikuši netaisnīgi diskvalificēti un noslīdējuši uz 4. vietu, bet pēdējā posmā Krievijā 52 stundu sacensībās izcīnīja 2. vietu un kopvērtējumā pacēlās uz 3. vietu. Vilnis cenšas piedalīties visos čempionāta posmos, jo tikai tā varot kļūt par līderi. Tomēr ralijreids esot neprognozējamas sacensības, jo nekad nevar zināt, vai vispār tiksi līdz finišam.
viss jau ir forši,bet man kā šī s izklaides veida fanam nav ;isti skaidrs,kā trofi var likt kopā ar rallijreidu.Itkā 4x4 piedziņa,bet sagatavošana un trases atšķiras,nedomāju ,ka piem. OSC varētu tā riktīgi pa purvu vilkt,tomēr divas diezgan atšķirīgas lietas.:)))