Piespiedu «atpūta» biodīzeļa ražotājiem 10

Neskatoties uz pieredzējušo Latvijas biodegvielas ražotāju un saistīto organizāciju iebildumiem, biodegvielas kvotas 2007. gadam jau ir piešķirtas.

Kvotas šogad saņems pieci biodegvielas ražotāji- SIA JaunpagastsPlus, SIA Delta Rīga, LPKS Latraps, a/s Baltic Holding Company (BHC) un SIA Mežrozīte, taču ne visi tādā apjomā kā prasījuši. Lai saņemtu 2007. gadā pieejamo finansiāli atbalstāmo kvotu, biodegvielas ražotājiem līdz šā gada 1. martam Zemkopības ministrijā (ZM) bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka ražošanai nepieciešamās jaudas ir nodotas ekspluatācijā, saražotā biodegviela atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un biodegvielas ražošanai tiek izmantots rapsis vai graudi. Tāpat ražotājiem ar iesniegumu jāapliecina, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, kā arī uzņēmums nesaņem atbalstu biodegvielas ražošanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Pret jaunpienācējiem

Esošie biodegvielas tirgus dalībnieki un Degvielas tirgotāju un  ražotāju savienība (DTRS) līdz ar Biodegvielu asociāciju (BA) iepriekš norādīja, ka nebūtu korekti kvotas piešķirt Latrapam un a/s BHC, jo tādējādi tiktu sekmēta citu valstu ekonomikas attīstība. "Latrapam Latvijā nav nevienas rūpnīcas, nedz eļļas spiestuves, tādējādi, iedodot viiem kvotas un subsidējot uzņēmumu, Latvija dotētu Dānijas ekonomiku," tā norādīja D. Laugalis. "Kvotu piešķiršanas pamatdoma ir veicināt biodegvielas ražošanas attīstību Latvijā. Mēs nevaram finansēt citu valstu shēmas," tādu viedokli pauda SIA Mamas D valdes loceklis Juris Užulis. "Tas var beigties ar to, ka Latvija pazaudēs visu," tā Delta Rīga prezidents Leonīds Krasnijs.

Pret esošo tirgus dalībnieku teikto iebilda Latraps direktors Edgars Ruža, norādot, ka tiek plānots ražot biodīzeli iznomātā ražotnē Dānijā, kur Latraps pārstrādās Latvijā iepirktu rapsi un saražoto realizēs Latvijas tirgū. Tas būšot lētāk, nekā to pārstrādāt vietējās ražotnēs.

Ar norādījumu, ka kvotu piešķiršana Latrapam un a/s BHC ir prettiesiska, Valsts kancelejā un Valsts kontrolē vērsušās DTRS un BA. Valsts kontrole, atbildot abām organizācijām, norādījusi, ka nevar sniegt atzinumu par normatīvo aktu prettiesiskumu, uz kuru organizācijas norādījušas, jo Valsts kontrole nav veikusi revīzijas par valsts atbalsta piešķiršanu biodegvielas ražošanai, taču norādījusi, ka DTRS un BA sniegtā informācija tiks izvērtēta un ņemta vērā turpmāk, plānojot biodegvielas nozares revīzijas. Valsts kanceleja savukārt DTRS un BA iesniegumu nosūtījusi izskatīšanai Zemkopības ministrijai, uz kuras prettiesisku rīcību, piešķirot kvotas Latrapam un a/s BHC, abas organizācijas norādījušas.

Pieprasījums pieaug

Viens no Latvijas degvielas mazumtirgotājiem SIA Pluss 1 (DUS Totāls), kurš biodīzeļdegvielu tirgo jau divus gadus, biodīzeļa tirdzniecību nepārtrauca arī pagājušajā ziemā. "Ziemā tirgojām ap 200-300 l dienā, šobrīd pārdošanas apjoms ir pieaudzis līdz aptuveni 1000 l dien, taču, laikam kļūstot siltākam, ceram, ka biodīzeļa pārdošanas apjomi pieaugs līdz 4 -5 tūkst. litru dienā," optimistiska ir DUS Totāls grāmatvede Terēze Katkeviča. Taču nebūt ne visi biodīzeļdegvielas mazumtirgotāji ir tik pārliecināti.

"Švaki," tā uz jautājumu, kā veicas ar biodīzeļa tirdzniecību, atbild degvielas mazumtirgotāja Talsos SIA Lateva rīkotājdirektors Andis Āboliņš. "Biodīzeli tirgojām arī ziemā, taču, kā termometra stabiņš noslīdēja zem -10 grādiem, pieprasījuma vairs nebija," viņš stāsta. A. Āboliņš kā galveno argumentu, kādēļ pieprasījums pēc biodīzeļdegvielas ir samērā neliels, min to, ka rūpnīcas automašīnām, kuru garantijas laikā tiek lietota biodīzeļdegviela, garantiju atceļ.

T. Katkeviča stāsta, ka aizvien vairāk biodīzeļa patēriņam pievēršas vieglo automašīnu vadītāji. "Galvenais iemesls, kādēļ tiek pirkta biodīzeļdegviela, ir cenu starpība ar fosilo dīzeļdegvielu, šobrīd tā sasniegusi jau desmit santīmu," norāda T. Katkeviča. Viņa atklāj, ka šobrīd notiek pārrunas ar vairākiem autopārvadātājiem, kas apsver iepēju kļūt par biodīzeļdegvielas vairumpircējiem.

Kaimiņvalstu priekšā spiesti kapitulēt

Uzņēmums Logins un Co, kurš darbību sāka pērn augustā, ražoja rapšu eļļu kā degvielu dīzeļdzinējiem, rapšu eļļu biodīzeļdegvielas ražotājiem un rapšu raušus lopbarībai. Pēc uzņēmuma vadītāja Jura Logina teiktā, bioprodukcijas ražošanai uzņēmums pievērsās, lai no Latvijā audzētām rapšu sēkliņām ražotu un tepat Latvijā arī realizētu rapšu eļļu.

Negaidīts pavērsiens

"Tā kā sēkliņu cena Latvijā bija vidēji 175 Ls + PVN un spēkā bija MK noteikumu 712. punkts 6.5, nebija viegli, bet galus kopā savilkt varēja," stāsta J. Logins. Viņš norāda, ka cenas rapšu eļļai ievērojami sāka kristies pērn novembrī. Mēģinot noskaidrot, kāpēc tas tā, ticis atklāts, ka no MK noteikumiem attiecīgais punkts pazudis. "Tas nozīmē, ka biodīzeļdegvielas ražotāji varēja berzēt rokas, robežas vaļā, lētais surogāts - rapšu eļļa no Krievijas un Baltkrievijas iekšā," viņš turpina.

Svītrots, jo prettiesisks

Informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis liecina, ka MK noteikumu punkts ticis svītrots attiecīgo MK noteikumu grozījumos, kuri stājušies spēkā 2006. gada 12. maijā.
Zemkopības ministrijas pārstāve Liene Jansone informēja, ka punkts no MK noteikumiem ticis svītrots tādēļ, ka vietējās izejvielas izmantošanu biodegvielas ražošanā nevar nodrošināt, jo to ierobežo PTO līguma nosacījumi par Subsīdijām un kompensējošiem maksājumiem. Attiecībā uz biodegvielas patēriņa nodrošināšanu Latvijas tirgū, ir jāievēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam atbilstošie nosacījumi par Brīvu preču kustību ES.

Mežrozīte uz laiku pārtrauks ražošanu

Nesaņemot kvotu palielinājumu, Mežrozīte tuvāko divu mēnešu laikā būs spiesta  pārtraukt ražošanu.

"Uzņēmuma Mežrozīte iesniegums tiek noraidīts, jo iepriekšējā gadā uzņēmums saražojis mazāk par 70% no tam piešķirtās finansiāli atbalstāmās kvotas, un līdz ar to saskaņā ar normatīvo aktu tam nevar piešķirt finansiāli atbalstāmās kvotas palielinājumu," norāda ZM pārstāve Liene Zvereva. "Briest garas brīvdienas," tā par nākotnes plāniem pēc ZM kvotu sadalīšanas atbildēja SIA Mežrozīte ražošanas direktors Dainis Laugalis. "Līdz jūlijam saražosim plānotos 4 000 t biodīzeļa un tad sekos dīkstāve uz nenoteiktu laiku, līdz nākamajai kvotu sadalei," tā viņš.

SIA Mežrozīte komercdirektors Andris Līcis atklāja, ka līdz nepieciešamajam saražotās produkcijas daudzumam, lai iegūtu papildus kvotas, traucēja nokļūt iekārtu aprobēšana un ziema, uzņēmumam pietrūcis vien 400 t. Biodīzeļa ražošanai nepieciešamo rapšu eļļu ražotājs iepirka 80 % no Latvijas ražotājiem, 20 % tika iepirkti Baltkrievijā.

D. Laugalis lēš, gaidāmās dīkstāves zaudējumi būs rēķināmi vairākos miljonos latu. "Labi, ka uzņēmumu esam veidojuši pašu spēkiem, bez kredītsaistībām," viņš skaidro. Vietējo resursu izmantošana Mežrozītei ļāva ražotnē ieguldītos līdzekļus samazināt līdz aptuveni 300 tūkst. Ls.

Db.lv