Līzespasts ir pēdējā puslīdz apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā uz Pleskavas šosejas, pa kuru, vairumā gadījumu, neceļu braucēji dodas iekarot Lādogas purvus.
Bet veiksmīgi tiekot pāri Krievijas robežai, vari uzskatīt, ka esi veicis jau pusceļu līdz Pēterburgai. Līzespastā ir apmēram divi ievērības cienīgi objekti – pirmā pierobežas degvielas uzpildes stacija un ceļa zīme – Trapene 5 km. Savukārt Trapene ir slavens un tradīcijām bagāts neceļu braucēju centrs.Nu drusku vēl pietrūkst Lādogas vēriena, bet jācer, ka tas ir tikai laika jautājums. Tā nu sanāk, ka Trapene ir visās nozīmēs pusceļā uz Lādogu. Slavenajā kāzu datumā 07.07.07 šeit notika Latvijas trofi reidu čempionāta trešais posms. 65 tehnikas vienības centās noklāt sevi ar dubļiem, putekļiem un slavu. Vairāk gan ar putekļiem, jo dubļu visiem nepietika. Bet kādam varbūt gadījās pat par daudz.
Fotogalerija »» |
Bet kas tad bija dubļu gardēžu ēdienkartē? Pasākums sākās ar „lidojošo” orientēšanās zonu (OZ). Pirmie startēja ap vieniem naktī, un viņiem vēl sanāca nedaudz tumsas. Pēdējie, kas startēja ap trijiem, faktiski jau brauca pa mijkrēsli. Bet liekas, ka tomēr vinnēja tie, kas sākumam izvēlējās vieglāko OZ daļu pa meža stigām, un pēc tam jau pa gaismu iebrauca Vīgriežu pļavās, kur organizatori bija atļāvušies dažus kontrolpunktus iekarināt pat upes vidū, lai dalībnieki nečīkstētu, ka trofi reidu OZ var izbraukt bez vinčošanās. Jāvinčojas bija un pat vairākas reizes! Lai cik tas dīvaini nebūtu, visgrūtāk šoreiz klājās Tr2 ekipāžām. Labā feja bija izvēlējusies tieši šo it kā nevainīgo OZ, lai krietni papluinītu dalībnieku rindas šajā klasē. Jau pašā sākumā bija spiesta izstāties viena no favorītiem — Zeizu ģimenes ekipāža, tādējādi apliecinot, ka par panākumiem ārzemēs, jāmaksā nākamajā pašmāju posmā, jo tehnikas nogurums dara savu. Bet arī turpinājumā tieši Tr2 izpildīja dažnedažādus akrobātiskus kūleņus pa grāvjiem un kopumā uzrādīja sliktākus rezultātus par Open klasi, nemaz nerunājot par Tr1, kam viņi vienkārši zaudēja vienos vārtos!
Turpinājumā bija četri vai pieci lineāri ātrumposmi šī vārda vistiešākajā nozīmē. Vienīgā atšķirība no ralijreida, ka bija jāpavinčojas pāri dažiem grāvīšiem. Šaurie meža celiņi un stigas faktiski nedod iespēju apdzīšanai tāpēc visa cīņa risinājās šajos grāvīšos. Ja izdevās veiksmīgāk izvēlēties trajektoriju, vai atrast vietiņu, kur izlekt no grāvja bez vinčošanās, tad līdz nākamajam šķērslim varēji lidot pa priekšu konkurentiem un pirmais izvēlēties vietu, kur līst iekšā kārtējās lamatās. Lai kontrolētu dalībnieku kustību pa trasi, organizatori bija devuši pārdesmit GPS punktus, kurus vajadzēja secīgi caurbraukt un dažos no tiem pēc nejaušības principa bija izlikti slēptie kontrolpunkti (SL), kuros obligāti vajadzēja atzīmēties. Izlaižot kādu SL ekipāža saņēma 0 punktus par šo posmu. Dabā SL bija diezgan labi redzami uzkrāsoti uz koku stumbriem. It kā vienkāršs uzdevums, bet cīņas karstumā tas daudziem izrādījās par sarežģītu, un it īpaši Tr1 klases līderiem. Aizrāvušies savstarpējā cīņā, viņi masveidā lidoja garām SL, radot haosu rezultātu tabulā. Pat tādi daudz pieredzējuši meistari, kā brāļi Mateiko nespēja izvairīties no tik elementāras kļūdas. Šoreiz uzvarēja nevis ātrākais, bet acīgākais.
Pa vidu visai šai jezgai bija atrādīšanās publikai Apes mototrasē. Viens mazs grāvītis un dažas cilpas pa stāviem pakalniem. Lielāko pārsteigumu pats sev un skatītājiem šeit sagādāja Vents Vīdušs ar Tr3 aparātu uzrādot absolūti labāko laiku automobiļiem. Pirmās paaudzes Tr3 monstri tika būvēti apmēram pēc vienas receptes — ņemam jebkādu apvidus auto ar četru vai piecu litru dzinēju un piekarinam tam Unimoga tiltus. Viss tika būvēts ar milzīgām jaudas un izturības rezervēm un rezultātā šie sporta rīki svēra krietni virs divām tonnām, lai neteiktu, ka visas trīs. Tad nu tie arī pārvietojās ar trīstonnīga traktora grāciju un pašcieņu. Daudz vieglākie Tr1 un Tr2, tikuši ārā no dubļiem, pa puslīdz ciešamiem ceļiem lidoja garām Tr3 ar tādu ātrumu, ka ar vieglu skaudību tika iesaukti par „mazajām raķetēm”. Nosacīti otrās paaudzes Tr3 ar dažnedažādu viltību palīdzību tiek būvēti apmēram pusotru tonnu „kaujas” svarā. Krievijā labākie Tr3 trofi monstriņi, pat ir sekmīgi startējuši ralijreidos. Nu arī Latvijā ir uzbūvēts pirmais Tr3, kas vairs negriež ceļu „mazajām raķetēm” arī uz sakarīgākiem ceļiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka trešās paaudzes Tr3, lai iekļautos minimālā 800 kilogramu svara ierobežojumos, nāksies laistīt ar ūdeni sintētiskās vinču troses, vai karināt klāt balastu. Izskatīsies tas verķis pēc ļoti liela, divvietīga krosa kvadrocikla. Interesanti, vai kāds kaut kur klusībā tādu jau būvē?
Ir pienācis laiks ieskatīties rezultātu tabulā. Tr1 klasē uzvaru izcīnija Ints Freibergs, Gints Kalniņš, Aldis Beķeris un Arturs Salderis. Acīm redzot četri acu pāri lieti noderēja SL meklēšanā, jo no līderiem viņi vienīgie bija atraduši tos visus. Ļoti sāpīgu zaudējumu, ja tā var nosaukt otro vietu, piedzīvoja Mareks Mateiko, Vitalijs Mateiko un Juris Pēpulis. Faktiski uzvarēta ātrumposma finišā viņi palidoja garām SL un kopvērtējumā piekāpās Freiberga komandai. Nav jābūt īpašam gaišreģim, lai prognozētu, ka šīs divas ekipāžas savā starpā sadalīs čempionu laurus, jautājums tikai kurš no viņiem. Izmantojot daudzās konkurentu kļūdas trešo vietu izcīnīja kopvērtējuma desmitās pozīcijas īpašnieki Jānis Gagainis, Juris Vende un Atvars Cepulis. Jācer, ka šis panākums viņus iedvesmos jauniem varoņdarbiem.
Tr2 klasei it kā vieglās un ātrās sacīkstes izvērtās par dramatisku cīņu par izdzīvošanu. Sacensību vidū patstāvīgi pārvietoties spēja vairs tikai četras ekipāžas, bet līdz finišam lepnā vientulībā tika vien uzvarētāji Vladislavs Bergmanis, Sergejs Treļudovs un Aļegs Daniļcevs. Trīs uzvaras trīs posmos ir nopietns pieteikums uz čempionu titulu un grūti būs konkurentiem atrast veidu, kā mainīt notikumu gaitu. Iznīcinājuši priekšējo tiltu otrajā vietā palika Vladimirs, Valerijs un Aleksandrs Zvinguļi. Trešie Ints Marcinkevičs, Aigars Marcinkēvičs un Inga Ludborža.
Pēc ilgāka pārtraukuma spraigu dueli varēja vērot Tr3 klasē. Līdz pašam finišam uzvarētājiem Ventam un Indulim Vīdušiem uz lauriem dusēt neļāva Valentins Kokalis, Ilmars Frolovs un Krams CDZC jeb Artūrs Melnis. Ātrumosmu rezultātu starpība brīžiem bija mērāma sekundēs un sajūtas bija kā vecajos labajos laikos, kad Namiņš un Zaķis vēl nebija devušies „pensijā”. Trešajā vietā Imants Kārkliņš un Uldis Komarovskis.
Padzīvošanās uz „vāka” un priekšējā vējstikla zaudēšana netraucēja Edvīnam Vansovičam, Andrim Balodim un Ērikam Krieviņam svinēt pārliecinošu uzvaru Open klasē. Trešā uzvara pēc kārtas faktiski ir atbildējusi uz jautājumu par to, kurš būs čempions, nav zināms vienīgi cik posmi būs vajadzīgi, lai viņi kļūtu konkurentiem neaizsniedzami. Katrā ziņā ir diezgan reālas iespējas, ka tas notiks jau nākamajā posmā. Otro vietu izcīnīja vecmeistars Zozo jeb Modris Bērziņš un viņa daiļā asistente Baiba Orniņa. Ja baumas par to, ka pašreizējais čempions Arnis Pušs sezonas vidū ir pārdevis savu ”kaujas dzelzi”, ir patiesas, tad Zozo kopvērtējumā ir drīzāk otrais nekā trešais. Trešo vietu Trapenē izcīnija Ivo Afanasjevs, Sandis Jankovs un Raivis Afanasjevs.
Arī ATV nopietnas problēmas bija sagādājusi SL meklēšana. Kā kvadraciklisti vispār spēj braucot orientēties, man nav īsti skaidrs, jo viņiem taču ir jāskatās uz ceļu, nevis GPS monitorā, tāpēc saprotams, ka viņiem bija visgrūtāk. Pēc principa - lēnāk brauksi, tālāk tiksi un galvenais savāc visus SL, uzvarēja Dzintars un Olafs Liepiņi. Otrajā vietā Jānis Auziņš, Arnis Blūms un Kaspars Vismanis. Trešie Gatis Gulbis un Raivis Avotiņš.
Atliek cerēt, ka sekmīga „melno kastu” ieviešana ļaus organizatoriem atteikties no SL lietošanas, jo zemu lidojot pa meža ceļiem, ne uz mirkli nevari būt drošs, ka neesi kādam SL patraucies garām un šo ātrumposmu jau zaudējis. Dalībniekiem būs mazāk jābendē nervi, un arī organizatoriem mierīgāk, jo absolūta un nepārtraukta maršruta kontrole atturēs neapzinīgākos, piemēram, no jaunaudžu izbraukāšanas, vai citiem nelabiem darbiem. Lai kā nerūktu globalizācijas pretinieki, mums atliek vienīgi cerēt uz tehnikas progresu!
Gandrīz aizmirsu svarīgu paziņojumu! Nākamais posms 4-5.augustā Rugājos! Atlicis jau mazāk par mēnesi! Jādodas uz garāžu skrūvēt „kaujas dzelzi”!
P.S. Ja kādu tracina daudzās gramatiskās kļūdas manos rakstos, tad TRK galvenā korektora štata vieta ir brīva! Algu gan lielu nesolu
Indulis Vīdušs
www.mazozoli.lv
Vīdušs labākais trophy reidu aprakstītājs - cepuri nost. Iepriekšējie raksti par Ladogu bija vienkārši fantastiski lasītājam uzburot klātbūtnes efektu.