Pirms nedēļas iAuto redakcija bija ciemos miglainajā Īrijā. Mūsu ciemošanās pamatmērķis gan bija „WRC Ireland”, tomēr nedēļas laikā tas pārvērtās par šīs salas apceļošanas pasākumu...
„WRC Ireland” nelutināja skatītājus un dalībniekus ar jaukiem laika apstākļiem – it sevišķi tajā dienā, kurā mums bija iecerēts to skatīties. Tāpēc tika pieņemts lēmums – izmantot laiku citam mērķim – apskatīt šo interesanto zemi.Fotogalerija »»
Viss sākās ar HERTZ autonomu, kurā jau Latvijā bijām rezervējuši kārtīgu auto, lai nedēļas laikā nebūtu jāsēž kā „siļķēm mucā” – Ford S-MAX. Auto saņemšanas operācija aizņēma ne vairāk kā 10 minūtes: kredītkartes apstrāde, daži paraksti, auto atslēgas un varējām jau doties uz stāvvietu pēc mašīnas. Tā kā jau bija aizdomas, ka šeit ceļi ir šauri un braukt ar stūri labajā pusē nebūs nekāda izklaide, piemaksājām (~130EUR), lai auto uz šo nedēļu tiktu pilnībā apdrošināts. Tagad drīkstam atgriezt numurus un atslēgas :)
Un tā – Ford S-MAX ar stūri labajā pusē. Tas jau arī nebūtu nekas, bet Īrijā, tāpat kā Lielbritānijā (un Ziemeļīrijā), jābrauc pa ceļa kreiso pusi. Pirmajā vakarā ļāvām, lai mūs ar visu auto nogādā līdz naktsmājām Swordā „vietējais” latvietis Imants. Paldies viņam par to, jo pirmajā brīdī (un tumsā) viss likās tik nesaprotams. Jāatzīmē, ka šāds pakalpojums tur skaitās likumpārkāpums, jo katram vadītājam, kurš sēstos pie šī auto stūres būtu jābūt ierakstītam dokumentos un par to būtu atsevišķi jāpiemaksā... Cerējām, ka 10 kilometru laikā nekas tāds nenotiks un tā arī par laimi bija.
Nākošajā dienā sākām iepazīties ar Īriju – nolēmām apbraukt apkārt gandrīz visai salai, ieskaitot arī Ziemeļīriju (GB). Vakarā vēl paspējām „parunāties” ar vietējiem latviešiem, kuri šeit jau gadiem dzīvo un strādā. Mēs tikām brīdināti, ka ceļi, to joslas ir šauras un daudzviet iespējams, ka pretīmbraucošie auto var „nesamainīties” neaizķeroties... Un sekoja arī brīdinājums: ja Īrijā saskrienas īrs un latvietis, vienmēr taisnība izrādoties īram... To arī ņēmām vērā visu nedēļu.
No rīta beidzot pats sēdos pie stūres. Tā kā gandrīz visu nakti biju murgojis par „nepareizo” braukšanu, izrādījās, ka „nakts virtuālais treniņš” bija nācis par labu – jau no paša sākuma sāku braukt, kā īsts īrs. Protams, mulsināja šaurās Īrijas ielas un ceļi, bet tomēr cilvēciskais faktors palīdzēja izbraukt visu bez problēmām. Izrādās, ka Īrijā, tāpat kā, iespējams, visā Eiropā, auto vadītāji ir saprotoši, ja nepieciešams, dod ceļu un īpaši nestreso ne par ko.
Divvirzienu iela :)
Kaut arī Īrijā (ap Dublinu) arī ir sastrēgumi un tādi, kādi Rīgā nemaz nav redzēti, tur viss notiek savādāk – neviens nemēģina to, ko pie mums sauc par agresīvo braukšanu. Savukārt, ja kādam vajag izbraukt uz galvenā ceļa, kur notiek intensīva satiksme – parādi pagriezienu un drīz vien kāds ielaidīs joslā. Jāatzīmē, ka arī Dublinā ir sabiedriskā transporta joslas, kurā nekad neieraudzīsiet neko citu kā autobusus un taksometrus. Citi autovadītāji tur nemaz nemēģina „ielīst”. Jāpiezīmē, ka Īrijā darbojas uzticības tālrunis, pa kuru var ziņot par agresīvajiem braucējiem... Un tas „darbojas”...
Tā kā ceļumā līdz bija paņemts arī kārtīgs navigācijas rīks „TomTom 720”, kuru iegādājāmies www.auto-travel.lv, nebija nekādu problēmu ar ātrākā ceļa atrašanu uz mūsu izvēlētajiem apskates punktiem. Brīžiem gan TomTom piedāvāja variantus, kas izskatījās neticami, tomēr – visur nonācām bez aizķeršanās.
Lielā daļā Īrijas ceļu atļautais braukšnas ātrums ir 100km/h. Uz autostrādēm – 120km/h. Vietējie gan neieteica ierobežojumus pārsniegt vairāk par 10km/h. Tomēr izrādījās, ka uz ceļiem, kur atļautais ātrums ir 100km/h, šādu tempu noturēt nemaz nav tik viegli – ceļi ir ļoti šauri, nepārredzami līkumoti. Šādiem ceļiem parasti nav nomales – tās vietā ir akmens žogs vai krūmi. Ne reizi vien nācās „noslaucīt” auto kreisos sānus ar krūmiem, kad pretīm nāca kāds pamatīgāks transportlīdzeklis. Bet patiesībā īri nemaz nekur nesteidzas – ja kāds brauc pa priekšu ar 80 km/h, tad reti kad un reti kurš īrs to mēģinās apdzīt. Tā vietā viņš turpinās ceļu „astē” līdz apdzīšanas manevrs būs pilnīgi drošs. Viņi nekur neskrien un nesagaidīsiet, lai kāds no viņiem ar tālajiem kādu mēģinātu „stumt”, kā pie mums pieņemts.
Īpaša atšķirība no Latvijas – gandrīz visi ceļi ir ideāli marķēti. Visas joslas ir ar krāsojumu, kas papildināts ar atstarotājiem. Tas palīdz braukt droši par īru sliktajos laika apstākļos (kaut arī viņi neuzskata tos par sliktiem).
Vēl viena īpašība – lielākā daļa ceļazīmju ir „dublētas” vārdiski. Ja redzēsiet ceļazīmi „Pa labi nogriezties aizliegts”, tad noteikti turpat būs uzraksts „No right turn!”. Pat gājējiem uz ceļa ir uzraksti „Look left” vai „Look right”. Kaut arī tik daudz uzrakstu uz ceļa, šķiet, nedaudz traucē, iespējams, tas uzlabo kopējo situāciju.
Īru nacionālā īpatnība (ir sastopama arī citur) – liela daļa krustojumu izveidoti apļa veidā. Jāatgādina – aplis jāveic pretēji ierastajam – pa kreisi. Tomēr ir kāda interesanta lieta – īri no apļa otrās joslas atļaujas droši griezties ārā (pa kreisi). Pagrieziena signāla ieslēgšana tur nozīmē to, ka tu vēlies veikt manevru un vari būt pārliecināts, ka tevi palaidīs. Pie mums – Latvijā – līdz tam vēl ilgi jāaug.
Kopā pa Īriju tika veikti vairāk kā 1500 kilometri. Satiksmes negadījumu šajā laikā redzējām tikai vienu – uz apļa apgāzies kravas auto. Bet par to jau nav jābrīnas – tik šauri apļi, tik liels atļautais braukšanas ātrums apļos (parasti 80-100km/h)...
Visa brauciena laikā nakšņojām „Bed&Breakfast” tipa mājās – tās ir atsevišķas istabas ar visām ērtībām un brokastis no rīta. Mūsu lauku tūrisma attīstītājiem būtu no kā pamācīties. Vidējā cena 30-35EUR no cilvēka. Ja braucat turp, droši varat atteikties no Īru brokastīs ietilpstošajām īru desiņām – tās jums negaršos, bet viss pārējais ir ok.
Secinājumi
Īrijā braukšanas kultūra ir augstā līmenī. Nesastapsiet nevienu „agresīvo”. Ikviens palaidīs. Ikviens pateikts „paldies”. Sabiedriskais transports ir labā līmenī un to respektē citi autovadītāji. Ceļi, kaut arī daudz kur ar ceļa remontiem, ir sakopti, visur ir pietiekami daudz ceļazīmju (ja ne par daudz), visi ceļi marķēti ar atstarotājiem. Visu 1500 kilometru laikā neiebraucām nevienā bedrē – pat braucot pa reģionālajiem ceļiem. Iespējams, to var izskaidrot ar ziemas iztrūkumu šajā zemē, bet tomēr – bedru nav! Arī grants ceļu šajā valstī nav.
Vai bija vērts? Jā, kaut arī tuvākajā gadu desmitā uz turieni atkārtoti doties negatavojamies, bija interesanti – jauka daba, okeāns, jūra, kalni – viss, ko vien var vēlēties no šādu platumu grādu valsts. Cilvēki ir patīkami, arī ne pārāk uzbāzīgi. Vienmēr un visur dzirdēsiet vārdus „T(h)ank You”, jo viņiem ir pieņemts būt pieklājīgiem...
Fotogalerija »»
Īriju apceļoja: iAuto redakcija – Redaktors, Lapsa, Robchiks, Maija un Murgs.
Auto nomas (HERTZ) izmaksas: 2007.gada Ford S-MAX 413Ls (ieskaitot to, ka auto tiek saņemts un nodots lidostā, ieskaitot pilnu auto apdrošināšanu). (Tik daudz šobrīd rezervēts uz VISA.) Mazāki auto maksā stipri lētāk.
Kopīgie izdevumi uz nedēļu (uz pieciem cilvēkiem), iekļaujot ēšanu, nakšņošanu un auto ~300Ls uz cilvēku + lidmašīnas izdevumi ~60Ls.
Un tagad visi paklausīsimies ko par Īriju domā vidējais statistiskais latweets pie sava rumaka stūres :D
Anyway - bezpredels uz ceļiem beidzas ar Polijas rietumu robežas škērsošanu. Es pa vasaru izbraukāju pusi Eiropas un varu tikai teikt - kā esi laukā no poļu zemes, tā braukšana pārvēršas baudā.