Par grozījumiem Imigrācijas likumā 1

Latvijai gatavojoties kļūt par Šengenas līguma dalībvalsti, izstrādāti un vakar, 4.decembrī, Ministru kabinetā pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kas sekmēs pilnīgu Šengenas acquis prasību izpildi.

Viena no būtiskākām likumā iestrādātām novitātēm ir tas, ka pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līguma zonai, trešo valstu pilsoņi varēs saņemt vīzu ieceļošanai Latvijā ne tikai Latvijas vēstniecībās, bet arī dažu citu Šengenas valstu konsulārajās un diplomātiskajās pārstāvniecībās, ar kurām par to būs panākta vienošanās. Tas būtiski atvieglos vīzas saņemšanas procesu tām personām, kuru atrašanās valstīs nav Latvijas Republikas pārstāvniecības. Ārlietu ministrija informē, ka par abpusēju sadarbību vīzu izsniegšanā Latvija jau ir vienojusies ar Ungāriju un Franciju, un tuvākajā laikā plāno vienoties arī ar Vāciju. Iespējams, nākotnē šo valstu skaits pieaugs.

Normatīvajā aktā ir paredzēti arī citi jauninājumi. Piemēram, noteikti vīzu veidi un to izsniegšanas kārtība pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam. Noteikts, ka ielūgums ir nevis galvenais dokuments vīzas pieprasīšanai, bet viena no iespējām, kādā persona var pierādīt savas ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un uzturēšanās vietu Latvijas Republikā. Bez tam, ir paredzēta iespēja personai ieceļot Latvijā ar ceļošanas dokumentu, kurā nav uzturēšanās atļaujas ielīmes, ja persona ir saņēmusi jaunu pasi un, šķērsojot robežu, var uzrādīt iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju tajā.

Līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā, darba atļauja nebūs nepieciešama tām personām, kuras ir Latvijā reģistrēta kuģa, kas veic starptautiskos pārvadājumus, apkalpes locekļi vai uzturas Latvijā sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu. Savukārt komersantiem netiks anulētas vairākkārtējai ieceļošanai izsniegtās vīzas, ja viņi pieprasījuši uzturēšanās atļauju.

Grozījumus vēl jāpieņem Saeimā.