Par drošības sistēmām un zādzībām 10

2.septembris 2002 0:02

Pirms 10 gadiem Eiropā tika noteiktas prasības elektroniskajām drošības sistēmām un ierīcēm, kas tiek uzstādītas vieglajos automobiļos. Nākamajos gados policija un apdrošinātāji panāca, ka rūpnīcā, izgatavojot jaunos vieglos automobiļus, tos aprīkoja ar elektronisku drošības iekārtu...

Sākot ar 1996. gadu, visi pazīstamākie vieglo automobiļu modeļi tika aprīkoti ar šīm sistēmām, sākot ar 1997. gadu, ES likumdošanā tika ieviests, ka, izgatavojot vieglos automobiļus, tie obligāti ir jāaprīko ar pretaizbraukšanas drošības sistēmām. Panākumi automobiļu aizsardzībā pret zādzībām bija acīmredzami. Kopš 1993. gada, kad policijai zināmo zādzību skaits Vācijā sasniedza savu augstāko līmeni (144.057), vieglo automobiļu zādzību skaits līdz šai dienai nepārtraukti ir mazinājies. Pagājušajā gadā bija 66.927 zādzību pieteikumi, tātad aptuveni par 54% mazāk nekā 1993. gadā. Bez tam samazinājās arī neatrasto transportlīdzekļu skaits. Izvērtējot apdrošinātājiem pieteiktos ziņojumus par automobiļu zādzībām, ir novērojama līdzīga pieteikumu samazināšanās tendence. Zagļi meklē ceļus, kā iegūt vislielāko peļņu, izmantojot vismazāko pretestību. Tāpēc ap 80% no apdrošinātiem un nozagtiem automobiļiem bija ar izgatavošanas gadu, kad automobiļus vēl neaprīkoja ar elektroniskām pretaizbraukšanas ierīcēm. Šobrīd pieaug jauno automobiļu zādzību skaits. Ja vecāku automobiļu zādzību gadījumi turpināja samazināties, tad jaunāko automobiļu zādzības, kuru zemākais rādītājs 73% pret salīdzināmo gadu tika sasniegts 1999. gadā, 2001. gadā palielinājās par 4%. Šie statistikas dati bija par iemeslu, lai apdrošinātāji veiktu vieglo automobiļu ar elektroniskajām pretaizdzīšanas ierīcēm zādzību analīzi un noteiktu attiecīgus pretpasākumus. Detalizēta, pašrocīgi veicama pieteikto aktu novērtēšana izmaksā dārgi, tādēļ to atkārtot nav izdevīgi. Bet svarīgi ir turpmāk uzmanīgi sekot līdzi notikumu attīstībai, lai jaunu dīvainību gadījumā nekavējoties varētu iejauktos. Apdrošināšanas sabiedrības tehnikas centrā tika izpētītas 841 1996. līdz 2000. izlaides gada automobiļu zādzības gadījumu. Viena gada laikā tās tika pieteiktas kā nozagtas. 17% pieteikumu bija apdrošinātāju krāpšana vai krāpšanas mēģinājumi. Šis tumšais skaitlis, izpētot gadījumus tuvāk, varētu būt arī vēl augstāks. Atsevišķa daļa apdrošināšanas sabiedrības līdz pat šai dienai nevar noteikt, vai apdrošinātājiem nodotās atslēgas ir pilnīgas un vai tās pieder nozagtajam automobilim. Apdrošināšanas sabiedrības tehnikas centrā pētījuma ietvaros katrā otrajā, šķietami pilnīgā rūpnīcas atslēgu komplektā, varēja konstatēt tīšas iejaukšanās pēdas! Tas parāda, cik noderīga var būt automobiļa izgatavotāja atslēgu izpēte. 2% bija neizdevušos zādzību, tātad saskatāmi, bet neizdevušies mēģinājumi ļaundarim iedarbināt un aizbraukt iekāroto automobili. Procentuāli šis skaitlis ir sešas reizes mazāks, nekā izvērtējot datus par 1996. gadu. Uzskaitījums, iespējams, attiecas uz gadījuma zagļiem, kas “aiz pārskatīšanās” uzdrošinājušies ķerties pie tādu automobiļu ļaunprātīgas aizbraukšanas, kas aprīkoti ar elektronisku pretaizbraukšanas sistēmu, un kuriem tas nav izdevies. 44% gadījumu no pieteiktajām zādzībām nozagšana neapšaubāmi notikusi, izmantojot rūpnīcā uzstādīto un pievienotās atslēgas. Šis procents salīdzinot ar 1996. gadu nav mainījies. 37% gadījumu nebija konkrēta norādījuma uz to, ka būtu izmantota rūpnīcas atslēga. Salīdzinājumā ar 1996. gada vērtējumu, zādzību kāpums sasniedz 15%. Ja apskata tikai patiešām notikušās zādzības (tātad bez krāpšanas gadījumiem un izjukušiem mēģinājumiem), tad tās sadalās 54% gadījumu ar un 46% bez rūpnīcas oriģinālās atslēgas izmantošanas. Ja salīdzina dažādus automobiļu izgatavotājus, izrādās, ka to zādzību daļa, kurās izmantota oriģinālā atslēga, ir atšķirīga. Tas nozīmē, ka zagļi šo dažādu automobiļu marku un modeļu zagšanā nav vienādi izmantojuši oriģinālās atslēgas. Tātad jābūt citām iespējām, kā ļaunprātīgi iedarbināt dažādus automobiļu modeļus. Izpētot atsevišķus gadījumus tik tālu, cik tas bija iespējams, it īpaši ar atrastajiem automobiļiem, varēja noteikt, kā tieši automobilis ticis nozagts. Nevienā no gadījumiem automobilī esošā pretaizbraukšanas sistēma nebija sabojāta vai atslēgta ar kādiem elektroniskiem paņēmieniem. Nenotika drošības sistēmas atslēgšana tehniskā izpratnē. Drīzāk tika izmantota šo automobiļu remonta servisu laipnība, lai kaut kādā veidā apmainītu noteiktas drošības sistēmas detaļas pret atnestajām, īpaši sagatavotām detaļām, ar ko var manipulēt. Visbiežāk ļaundari nomainīja pretaizbraukšanas sistēmas elektronisko vadības bloku vai ierīci blokā. Atsevišķos gadījumos tika nomainīta motorelektronika vai atslēgta tās iekšējā vadību. Tā kā nepieciešamās manipulācijas ar rezerves daļām vai lietotām drošības sistēmas sastāvdaļām varēja veikt savā darbnīcā, tad zaglim nozieguma vietā bija tikai jāapmaina kāda no sistēmas sastāvdaļām. Automobiļu izgatavotāji kopā ar elektronikas ražotājiem sērijveida produkcijā ieviesa pretpasākumus. Te skaidri tika atklāts, ka vienkāršota drošības sistēmas uzstādīšana, kas ļauj ātri kontrolēt un nomainīt sistēmas daļas remontservisā, nav savienojama ar automobiļa augstu aizsardzību pret zādzības risku. Nozagt aizbraucot var jebkuru automobili gadījumos, kad visas svarīgās drošības sistēmas sastāvdaļas tiek aizstātas ar īpaši sagatavotām un līdzpaņemtām. Jo vairāk ir šādu svarīgo sastāvdaļu un sarežģītāka ir drošības sistēmas pieslēguma shēma, jo vairāk līdzekļu un laika nepieciešams sistēmas pārbūvei, jo mazāka būs iespēja automobili nozagt. Tāpēc BMW, Mersedes un Porsche markas automobiļus 86 līdz 100% zādzības neapšaubāmi tika izdarītas, izmantojot rūpnīcā izgatavoto atslēgu. Kā zagļi varēja iegūt rūpnīcas aizdedzes atslēgas, var saprast, ja iepazīstas ar automobiļu zādzību apstākļiem. Lielākā daļa no zādzībām viennozīmīgi bija zādzība ar ielaušanos ēkā vai ēkas daļās. 11% tādā gadījumā auto atslēgas drīzāk tika atrastas nejauši un automobilis, kopā ar pārējo guvumu, tika nozagts laupījuma transportēšanai. Automobili drīz vien pēc tam atrada ar tukšu degvielas bāku, reizēm avarējušu vai sadedzinātu pēdu dzēšanai. Ja ielaušanās privātmājā notika ar mērķi, lai iegūtu automobiļa atslēgas, tad aizbraukto automobili bija grūti atrast. Visbiežāk iemītnieku klātbūtne zagļus netraucēja. Ielaušanās privātmājās notika ar nolūku atrast atslēgas. Pārējais tika veikts iebaidīšanai vai uzmanības novēršanai, ka automobili drīz vien varēs atrast. Bieži vairākkārt tika pārmeklētas vasaras atpūtas dzīvokļu guļamistabas, kamēr viesi gulēja un neko nevarēja pamanīt. Ielaušanās vasarnīcās bieži notika dienā, iemītnieku prombūtnes laikā. Otru lielāko automobiļu zādzību daļu sastādīja parastas atslēgu zādzības. Atslēgas tika nozagtas no neaizslēgtiem birojiem, dzīvokļiem un ģērbtuvēm, drēbju skapīšiem, no jaku kabatām, rokassomiņām, restorānos un kafejnīcās, degvielas uzpildes stacijās, tirdzniecības centros un pludmalē. Ļaundari pārmeklē arī apkalpojošo uzņēmumu, restorānu un veikalu palīgtelpas. Biedējoši augsta ir to autovadītāju daļa, kuri automobiļa atslēgas atstāj automobilī, aizdedzes, durvju vai bagāžas telpas vāka slēdzenē vai bagāžas sīkumu nodalījumā. Daudzi automobiļu īpašnieki vēl arvien neapzinās īpašo elektroniskās atslēgas nozīmi automobiļa aizsardzībā pret zagļiem. Neliela ir to automobiļu zādzības daļa, kas laika vai vietas ziņā tieši saistās ar aizdedzes atslēgas pazaudēšana uz ietves vai netālu no automobiļa. Nākamais atslēgu zādzību segments ir pilns ar neskaidriem zādzības apstākļiem attiecībā uz aizdedzes atslēgām. Šie dažādie zādzību izskaidrojošie punkti sastāda ap 10% no visām pieteiktajām zādzībām. Skaidrs šajos gadījumos ir vienīgi tas, ka automobiļa aizbraukšanai, ļoti iespējams, tikusi izmantota rūpnīcas oriģinālā atslēga. Uzrādot automobiļa atslēgas apdrošinātājam zaudējumu pieteikšanas daļā, ir jāievēro pieteikto atslēgu skaits pie automobiļa apdrošināšanas. Iegādājoties automobili, saņemto atslēgu skaits nedrīkstētu būt apstrīdams. Plastmasas servisa slēdzene ir pilnvērtīga automobiļa atslēga ar transpondenta kodu un tā ir piemērota pretaizbraukšanas sistēmas darbināšanai, nekādā gadījumā ne tikai durvju atvēršanai. No otras puses daži autoservisi trūkstošu atslēgu gadījumā pārāk ātri ir gatavi izsniegt apliecinājumu, kas nosaka, ka jau pie izsniegšanas komplektā nebija visu atslēgu skaits. Tikai automobiļa pirkšanas un pārdošanas līgumā, uzrādot nodoto un saņemto atslēgu skaitu, var novērst iespējamās šaubas. Tikai ar vienu procentu nākamais atslēgu zādzību segments gan ir mazs, bet interesants. Tas aptver gadījumus, kuros, pirms automobiļa zādzības Vācijā, Krievijā tika pasūtītas un tur arī saņemtas izgatavotās rezerves atslēgas. Automobilis tika izmantots Vācijā, bet tas nenotika ar īpašnieka ziņu vai iniciatīvi! Vācijā darbojās informētāji, kas nepieciešamo informāciju nosūtīja uz Krieviju. Tā kā automobilis tajā brīdī vēl nebija nozagts, tad izgatavotāja rūpnīcā vēl nebija ienācis aizsardzības pieteikums atslēgas dublikāta izgatavošanai. Kad šo ceļu ražotāji noslēdza, tad zagļi jaunus pasūtījumus un piegādes organizēja ne no darbnīcas Maskavā, bet no kaimiņvalsts Somijas. Nomas un lietošanā izsniegto automobiļu piesavināšanās daļa, kas 1996. gadā vēl sastādīja 12%, ir samazinājusies līdz 1,5%. Tas saistīts ar iznomātāja veiktiem drošības pasākumiem, bet no otras puses statistikā nelikumīgi iegūtie nomas automobiļi tika atpazīti kā nolaupīti. Nākošais segments: zādzība, izmantojot dažādus trikus un laupīšanu. Ar 62% nozieguma pirmā vietā atklātiem laupīšanas vai triku zādzības gadījumiem dominēja Polija. Pārējās austrumu valstīs šis prettiesiskās rīcības veids veidoja izņēmumu. Ja ārvalstīs bija atsevišķi gadījumi ar personu ievainojumiem, tad Vācijā ļaundari, pārsvarā, izmantoja draudus ar varu bez šaujamieroča. Ja zādzības, izmantojot trikus un laupīšanu, galvenokārt notika ārvalstīs, tad apskatot visus pieteiktos automobiļu zādzības gadījumus Eiropā, vairāk kā pusē (58%) pieteikumos par notikuma vietu tika uzrādīta Vācija. Gandrīz puse no tiem attiecās uz Berlīni un tās apgabalu un lielākā atlikusī daļa - uz jaunajām federālām zemēm. (Vismazāk vieglo automobiļu tika nozagtas Bavārijā). Ar aptuveni vienu trešdaļu sekoja austrumu kaimiņvalstis ar Ungāriju un Poliju priekšgalā. Rietumu ārvalstis ar 11% bija pēdējā vietā. Vērtējot katru valsti atsevišķi, lielākā daļu automobiļus nozaga Itālijā. Pieprasītāko automobiļu marku zādzības. Vācijā tika zagtas visas automobiļu markas, arī tās, kas ārvalstīs tikpat kā neinteresēja nevienu zagli. Galvenokārt zaga VW un Audi, tām sekoja Opel markas automobiļi. Austrumu ārvalstīs dominēja Audi un VW zādzības. Rietumu kaimiņvalstīs visvairāk zagtās automobiļu markas bija Mercedes un BMW. Īpaši aktīvi autozagļi bija Eiropas austrumdaļā. Ungārija zaga visvairāk, tai sekoja Polija un Slovākija. Bez tam īpaši piesardzīgiem vadītājiem vajadzēja būt ar TDI tipa Audi vai VW Ungārijā. Arī Čehijā un Slovākijā Audi un VW modeļi tika pretlikumīgi atsavināti. Polijā pastāv laupīšanas risks jauniem Mercedes, AUDI un VW marku automobiļiem. Vadītāju izvilina no automobiļa ar simulētiem, it kā jūsu automobilim esošiem defektiem, ar caurām riepām, tīši izraisot vieglus ceļu satiksmes negadījumus, uzbraucot virsū vai īstu bruņotu laupīšanu. Ar šādu rīcības veidu tiek apdraudēts ne tikai automobilis, pastāv arī augsts personiskās drošības risks pasažieriem un līdzi vestajai bagāžai. Pastiprināta kravas automobiļu laupīšana uz centrālām automaģistrālēm ir sākusies Lietuvā. Pēc BCDE EKSPERTS semināra materiāliem sagatavoja autotehniskais eksperts Ēriks Griģis [email protected]
 
Visi komentāri
 
36410. viesis 2.septembris 2002 10:40
0 0 Atbildēt

Latvijā arī tagad populāri ir kļuvis atslēgas izzagt no privātmājām, bet apdrošinātāji tad izliekas, ka TAS NEVAR BŪT un bijušo auto īpašnieku tur aizdomās!

36423. viesis 2.septembris 2002 10:59
0 0 Atbildēt

Interesants, bet baisi garš raksts.

36728. viesis 3.septembris 2002 18:29
0 0 Atbildēt

Nu baisi garš raksts. Sāku jau beigas žāvāties. Internetā rakstus vajg likt saīsinātā versijā. Akmentiņš raksta autoram.

37056. viesis 5.septembris 2002 12:34
0 0 Atbildēt

raksts ir ljoti labs! Garsh, bet ar lielu jeegas koncentraaciju. Taisniiba par tiem peleekajiem autoservisiem, bet kaa lai to cilveeks zin vai ir bijusi iejaukshanaas vinja autinja sigjenee vai nau!

N*

37078. viesis 5.septembris 2002 13:02
0 0 Atbildēt

Pēc aizdomu uzplaiksnījuma vai servisa apmeklējuma nepieciešams pārbaudīt drošības sistēmas darbību ar otro - rezerves durvju/sistēmas vadības pulti, otro pulti parasti līdzi neved, vismaz servisā nenodod. Ja būs izmainīta sistēmas elektronikas darbība, tad rezerves pults nedarbosies.

37164. viesis 5.septembris 2002 15:49
0 0 Atbildēt

Labaak jau paarprogrameet pultis peec servisa, nav tak sarezgiiti...

Veel labaak ja signalkai ir servisa reziims, diez vai kaads meklees signalku pa salonu un meeginaas atkost (ja auto nav baigi daargais )

37378. viesis 6.septembris 2002 19:00
0 0 Atbildēt

svariigi vai ir pasuutijums uz mashiina vai zog taapat- ja pasuutiijums nozags i ar 10 signaleneem, nevajadzees- nezags ja buus kaut 1, bet protams jeedziiga un markjeejums paliidz!

37449. viesis 9.septembris 2002 0:53
0 0 Atbildēt

Par to marķējumu - čomam nozaga autiņu bija signalizācija BOSCH, imobilaizers un Autonama marķējums. Un no garāžas, tā arī tagad vēl nekas nav atrsts.

Tā lūk ar to marķējumu.

38990. viesis 17.septembris 2002 14:06
0 0 Atbildēt

Var jau lasītāji mani nosaukt par stagnātu, bet es tomēr vairāk aizstāvu mehāniskās aizsargierīces. Slēptais multi-locks priekš automātiem , šķiet ir viens no labākajiem. Reti kurš no šodienas "banģugām" šodien ir bruņojies ar slāpekļa iekārtām. Ar *******si modernajām šodienas ierīcēm, pat prastajiem stūres bloķētājiem ,neko zaglis neizdarīs.

Bez tam, reti kura superfirma,kura uzstāda signalizāciju, nomaina degvielas sūkņa"zaļo" vadu līdz pašam sūknim. Kad man pagājušogad nospēra bembi (atrast izdevās paša spēkiem), zagļi perfekti bija apgājuši signalizāciju,to bloķējuši+ pa taisno pieslēgušies (zem pakaļējā sēdekļa, kur BMW ir komutācijas kaste) "zaļa vada" turpinājumam, kurš ved "strāvu" degvielas sūknim. Vienkārši. Tāpēc, raksta "disertācijai" es īpaši neticu.

Jo prastāk un vienkāršāk - jo vairāk izredžu, ka bandītam ar savu elektronisko koferīti un trosi būs jātinas uz krūmiņiem d...!

kādreiz no autozagļiem jau cietušais - /ikdienas viesis/

39046. viesis 17.septembris 2002 17:11
0 0 Atbildēt

Slēptais mehāniskais bloķētājs (multi-lock) tiešām ir palīdzējis gadījumos, kad zaglis to nav zinājis un tam gatavojies. Pēc pieredzes: ja tas neizdodas dēļ bloķētāja, tad ļaundaris atgriežas nozieguma vietā, lai noteikti tiktu ar to galā (meistarības apliecinājums, pierāda savu drosmi, iedzen bailes, norāda, ka visas drošības sistēmas ir priekš kaķiem).

Mācoties atvērt vai izņemt bloķētāju bez nitrātiem, apmācību semināros mums ir izdevies tos "atkost" 5-10 sekunžu laikā, kas bez sagatavošanās sākumā prasīja laiku ap minūti.

Bez tam ne tikai zagļi, bet autoevakuācijas gadījumā, servisa speciālisti un tehniskās instrukcijas lasītpratēji ar to arī sāk iedarbināt automobili, ka "savieno pa taisno".

Aiztiks vai neaiztiks galveno strāvas padevi - tas ir viens no nosacījumiem, kas klientam ir jānoskaidro servisa izvēlē, lai savam autiņam sistēmu uzstādītu droši.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Latvijā jau no rītdienas 12 jaunie pārvietojamie fotoradari (+ KARTE) 2

No rītdienas, 21.novembra, papildus stacionārajiem fotoradariem, tiks uzsākta ceļu satiksmes uzraudzība ar Valsts policijas 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem. Lasīt vairāk

 

Plāno mainīt Ceļu policijas darba organizāciju; Rīgā trūkst 30% darbinieku 6

Ceļu policijas ikdienas darbam ir jāmainās, kas nozīmē, ka satiksmes kontrole pamazām mainās, tiek ieviesti stacionārie fotoradari, tiem klāt nāk pārvietojamie fotoradari, netrafaretās policijas automašīnas. Lasīt vairāk

 

Eiropā strauji pieaug "Lada" automobiļu noiets 15

Šogad strauji pieaudzis "Lada" automobiļu noiets Eiropas Savienības valstu tirgos, pagājušā gada rādītājus pārsniedzot par 29 procentiem. Lasīt vairāk

 

Autovadītājs neievēro luksofora aizliedzošo signālu un uz gājēju pārejas notriec bērnu

Novembra sākumā Garkalnes novadā kāds autovadītājs, neievērojot luksofora aizliedzošo signālu, uz regulējamas gājēju pārejas uzbrauca sešus gadus vecam bērnam. Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti