Aguttes izsoļu nams iekļāvis savā piedāvājumā unikālu automobili – pasaulē vienīgo AC Aceca-Bristol, kas savulaik piederējis kompānijas vadītājam Čārlzam Hārlovam.
AC Cars kompānijas dokumentācijā šis automobilis ierakstīts kā „bijušais Aceca prototips ar platāku šķērsbāzi”, kas ticis izmantots dažādu inženiertehnisko risinājumu testēšanai.
No standarta Aceca-Bristol automobiļiem, kas izlaisti 169 vienībās, šis eksemplārs atšķiras ar nedaudz platāku virsbūvi un riteņu arku uzlikām, kas šeit tika pielietotas agrāk nekā leģendārajai Cobra, savādākas formas vējstiklu un aizmugures stiklu, kā arī motora pārsegā un spārnos iestrādātām ventilācijas atverēm. Automašīnai uzstādīta sarežģītākas konstrukcijas piekare, GKN diferenciālis un modificēta stūres iekārta. Sporta auto motortelpā iebūvēts divlitru Bristol D-Type sešcilindru agregāts ar 125 Zs jaudu, kas kombinēts ar četrpakāpju mehānisko pārnesumkārbu.
AC Cars pazīstamākais modelis ir rodsters Cobra, ko tā ražoja no 1961. līdz 1967.gadam. Pēdējā - trešajā paaudzē – tiem uzstādīja Ford 7,0 litru V8 benzīna motoru, kas attīstīja 410 Zs jaudu un 657 Nm griezes momentu. 100 km/h AC Cobra sasniedza 4,2 sekundēs, bet maksimālais ātrums bija 266 km/h.
Man gan AC Cars asociējas ar šīm invaļidkām:
Jo Cobru uztaisīja Šelbijs, ASV, izmantojot par pamatu AC Ace automašīnu, kurai nekādu panākumu nebija izņemot piedalīšanos Le mānā, zekauskajā 2 litru dzinēju klasē, kurā it kā finišēja kaut kādā augstā vietā ( 2 litru dzinējs tajā laikā skaitījās bomžu dzinējs).
Bet Šelbijs AC motors ražotajā Ace ( kuru pēc tam noņēma no ražošanas) iemontējot Ford motoru, tad pieslīpēja dizainu FORD dizaina laboratorijā ( lai iebāztu lielo motoru), + Forda šasija, elektrika. Un cobrai bija panākumi. Tāpēc AC motors visu laiku pārņem šo slavu sev.