Ar katru gadu pieaugot ūdenstransporta līdzekļu skaitam vidēji par 1000 vienībām, strauji pieaug arī ar tiem izraisīto negadījumu skaits. Diemžēl nesakārtotās likumdošanas dēļ sodīt ūdens satiksmes pārkāpējus šobrīd Latvijā nav iespējams.
Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības „BTA Insurance Company” SE apkopoto informāciju, visneapdomīgāk Latvijas teritorijas ūdeņos uzvedas mazo ūdens transportlīdzekļu vadītāji. Visvairāk negadījumus uz ūdens izraisa pārgalvīgi ūdens motociklu vadītāji, kam seko neuzmanīgi kuteru un motorlaivu vadītāji.
Saskaņā ar CSDD datiem katru gadu pieaug reģistrēto mazo ūdens transportlīdzekļu skaits vidēji par 1000 vienībām. 2013. gada maijā ir reģistrēti 19 090 mazie ūdens transportlīdzekļi. Pakāpeniski pieaug arī reģistrēto mazo ūdens transportlīdzekļu vadītāju apliecību skaits. Līdz ar to ar katru gadu satiksme Latvijas ūdeņos kļūst arvien intensīvāka. Neskatoties ūdens satiksmes intensitātes pieaugumu, vadītāji turpina pārkāpt satiksmes noteikumus, kas, vadot automašīnas, tiek sodīti visbargāk – transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, atļautā ātruma pārsniegšana un transportlīdzekļa vadīšana bez attiecīgās vadītāja apliecības.
Andris Kraulis, Jūrmalas Pašvaldības policijas Glābšanas dienesta vadītājs: „
Būtiskākā problēma ir attieksmes un uztveres jautājums par ūdens transportlīdzekļa vadīšanu . Cilvēki neaizdomājas, kādas sekas var rasties neapdomīgas un pārgalvīgas ūdens transportlīdzekļa vadīšanas rezultātā. Aicinām visa veida ūdens transportlīdzekļu un, it īpaši – motorizēto, vadītājus cienīt citus, lēnākus un mazāk aizsargātus.”
Iepriekšējos gados neuzmanīgas ūdens transportlīdzekļa vadīšanas rezultātā notikuši negadījumi, kuri ir ar letālu iznākumu vai radīti bojājumi citiem ūdens transportlīdzekļiem vairāku tūkstošu latu apmērā. Viens no šādiem gadījumiem notika pērn, kad tumšajā diennakts laikā peldētājam pārbrauca pāri motorlaiva, kā rezultātā cilvēks mira. Motorlaivas vadītājs no notikuma vietas aizbēga.
Mārcis Elnionis, laivu piestātnes „Laivu Centrs” tirdzniecības menedžeris: „ Vairākus gadus strādājot ar mazo ūdens transportlīdzekļu īpašniekiem un vadītājiem, diemžēl nākas secināt, ka ne vienmēr tiek ievēroti paši vienkāršākie drošības un kuģošanas principi. Piemēram, nepieļaujama rīcība laivu piestātnes tuvumā ir viļņu radīšana ar ūdens motocikliem. Viļņi sašūpo piestātnē esošās laivas, kā rezultātā tām tiek radīti borta bojājumi, ietriecoties piestātnes laipā vai blakus esošajā laivā. Tāpat neapdomīgi ir rīcība, kad ūdens motocikla vadītājs tīšuprāt nomet pasažieri no motocikla. Pasažieris var aizrīties ar ūdeni vai viņam var pārbraukt pāri motorlaiva, jo cilvēku ūdenī ir bijis grūti savlaicīgi pamanīt.
Mazo ūdens transportlīdzekļu īpašnieki nelabprāt apdrošina savus transporta līdzekļus, līdz ar to bojājumus par trešās puses radītājiem zaudējumiem nākas segt pašam. Kompensāciju par radītājiem bojājumiem nav no kā piedzīt, jo vainīgais nereti aizbēg no negadījuma vietas. ”
Ūdens transportlīdzekļu negadījumā cietušajai personai zaudējumus jāsedz pašai
Kompensācijas saņemšanas sistēma cietušajai personai sauszemes transportlīdzekļu negadījumā tiek nodrošināta ar OCTA palīdzību. Ūdens transportlīdzekļiem atlīdzības sniegšanas process nav atrunāts un likumiski sakārtots. Līdz ar to cietušajai personai nodarītos bojājumus nākas segt pašai.
Ilva Priedniece, „BTA Insurance Company” SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore: „ Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas jomā atlīdzību izmaksāšanas sistēma ir sakārtota – ja negadījumā esi cietušais, tad bojājumi tiks segti no OCTA polises. Ja negadījumu esi izraisījis pats un tavam transportlīdzeklim ir radīti bojājumi – finansiālās izmaksas tiks segtas no KASKO polises. Ar obligātās transportlīdzekļu apdrošināšanas sistēmu ir nodrošināta zaudējumu segšana cietušajam. Savukārt ūdens transportlīdzekļiem ir tikai brīvprātīgā KASKO apdrošināšana, ko mazo transportlīdzekļu īpašnieki nelabprāt iegādājas. Līdz ar to, ja ar šo ūdens transportlīdzekli tiek izraisīts negadījums, cietušajai pusei saņemt atlīdzību par radītajiem bojājumiem ir praktiski neiespējami, ja vien savā starpā cietušais un vainīgais par to atsevišķi nevienojas. Rodas situācija, ka vainīgais par notikumu atbildību nenes, bet cietušais iedzīvojas papildus zaudējumos. No transportlīdzekļu bojājuma un nelaimes gadījuma riska ūdens satiksmes dalībnieki netiek pasargāti. Šāda situācija ir absurda, jo arī uz ūdens var notikt tādi paši bīstamības negadījumi kā uz sauszemes – uzbraukt virsū ūdenī esošam cilvēkam, saskrāpēt citu transportlīdzekli, radīt transportlīdzekļa korpusa bojājumus, saskarsmē ar citiem objektiem.
Tā kā valstiskā līmenī ūdens transportlīdzekļu obligātās apdrošināšanas prasība nav ieviesta, BTA aicina ūdens transportlīdzekļu vadītājiem būt uzmanīgiem un atbildīgiem pret apkārtējiem ūdens satiksmes dalībniekiem un peldētājiem, kā arī ievērot ūdens satiksmes noteikumus, lai pēc iespējas mazinātu risku iekļūt negadījumā uz ūdens.”
BTA 2012.gadā parakstīto prēmiju apjoms kuģu apdrošināšana bija 256 386 LVL, savukārt atlīdzībās tika izmaksāti 88 999 LVL. Pēc BTA datiem visvairāk no mazajiem ūdens transportlīdzekļiem tiek apdrošināti kuteri (21%) un motorlaivas (17%). Kuģu apdrošināšana ir noteikts kā brīvprātīgs apdrošināšanas veids.
Ar katru gadu pieaugot ūdenstransporta līdzekļu skaitam vidēji par 1000 vienībām, strauji pieaug arī ar tiem izraisīto negadījumu skaits. Diemžēl nesakārtotās likumdošanas dēļ sodīt ūdens satiksmes pārkāpējus šobrīd Latvijā nav iespējams.
ne jau nav iespējams, bet līdz šai vasarai lielākā daļa grēcinieku bija gana situēti un ar dažādu kontaktu palīdzību grēki tiek noslāpēti un nobēdzināti.
šobrīd valsts dienesti ir apzinājuši savas nepieciešamās sadarbības iespējas un pat sākuši sadarboties, lai sāktu izskaust un sodīt braukšanu dzērumā. cerams ka tik drīz viņus neaplauzīs.