Trīs nākamās avāriju „multenes” no Oskara Irbīša kolekcijas faktiski turpina risināt pirmajā sarunā iesākto fundamentālo tematu – bremzēt, taisni un vienkārši, vai censties šķērsli apbraukt?
Atis Jansons, „Latvijas Avīzes” žurnālists, no 2004. līdz 2010. gadam „Kurzemes rallija skolas” un „Auto akadēmijas” lektors.
- Tāpat kā Ivars Caune un Didzis Kalnietis drošības pirmajā pozicijā lieku kritisku situāciju redzēšanu, paredzēšanu. Ja nu tomēr tādā gadījies nonākt, mācu sev un citiem aktīvu un precīzu rīcību. Tādēļ, pirmo reizi dzirdot („Stūres kluba” sanāksmē) Oskara stāstus par „atstūrēšanas” manevriem, uztvēru tos visai skeptiski. Pats termins tāds savāds likās, un dalībnieku rīcība piemēros neiedomājami stulba. Taču – laikam ne jau velti skolotājs Irbītis visai spītīgi turpina proponēt šķietami primitīvu taisnvirziena bremzēšanu. Šķiet (un statistika liecina), ka lielai daļai kustības dalībnieku to tiešām būtu jāmācās vispirms, to būtu reālāk iemācīt nekā augstākas pakāpes apbraukšanas manevrus. Tādēļ skatāmies kopīgi divus klipiņus, kuri rāda galēji muļķīgas situācijas, diemžēl dzimušas autovadītāja smadzenēs, šķērslim parādoties ceļa labajā pusē. Skatāmies trešo, kurā tika vienkārši bremzēts. Un uzklausām Oskaru.
Oskars Irbītis, tiesu eksperts.
- Protams, arī šis negadījums ir noticis tajā zemē aiz trejdeviņiem kalniem, kas tikai attāli atgādina mūsu valsti, un jebkura līdzība ar kādu konkrētu negadījumu un negadījuma vietu ir tikai nejauša sakritība. Tur katrs trešais uzbraukums gājējam ir lielākā vai mazākā mērā saistīts ar kustības virziena maiņu automobilim, rodoties bīstamībai. Pirms neregulējamām gājēju pārejām un citās vietās, kur gājēji iesākuši ceļu šķērsot, ir maz bremzēšanas pēdu, kas būtu paralēlas brauktuvei, pārsvarā tās ir slīpas uz vienu vai otru pusi.
Video redzama diezgan tipiska situācija uzbraukumam gājējam uz lielas un platas ielas. Automobiļa vadītājs, ieraugot no labās puses skrienošo gājēju, nevis uzsāk tūlītēju bremzēšanu, bet griež stūri pa kreisi un it kā dzenas pakaļ gājējam. Diez vai apzināti, ar mērķi panākt un notriekt, bet tomēr panāk un notriec.
Vēl viens stāsts par „atstūrēšanu”. Šoreiz iesaistīti ir tikai divi automobiļi. Krustojumā no mazāk svarīga ceļa uz galveno izbrauc automobilis, kas ar šo manevru patraucē citu. Pa galveno ceļu braucošais nevis bremzē taisnvirzienā, bet griež pa kreisi. Sadursme notiek pretējā joslā, brīdī, kad uz galvenā ceļa izbraucošais jau ir paspējis pilnībā atbrīvot pa galveno ceļu braucošā automobiļa kustības joslu.
Protams, šajā brīdī atkal var filozofēt par instinktiem un visu ko tādu, bet vai tad persona, kurai ir transporta līdzekļa vadītāja tiesības, nav speciāli apmācītās tautas daļa, kurai būtu jāspēj adekvāti reaģēt uz kustības bīstamību? Kā redzams no iepriekšējām apskatītajām situācijām un to komentāriem, sanāk, ka vienā situācijā varētu mainīt kustības virzienu un braukt pa pretējo vai kādu citu joslu, citā atkal nevarētu. Kustības bīstamības rašanās brīdī automobiļa vadītājam ir tikai dažas sekundes vai pat tikai sekundes desmitdaļas, lai rīkotos – nav laika izvērtēt, vai šī ir tā vai cita situācija.
Negadījumu analīze liecina, ka šādās situācijās rīcība kas ir vislabākā un drošākā, vai vismaz vismazāk kaitīgā, tomēr ir bremzēšana taisnvirzienā, savas kustības joslas ietvaros. Bremzēšana dzēš transporta līdzekļa enerģiju un tādējādi samazina negadījuma sekas, kā arī dod papildus laiku citiem atstāt bīstamo zonu.
Ir jābūt universālai receptei, ko var lietot jebkurš, nevis tikai trenēti sportisti vai citi super meistari. Šādu rīcību iemācīt ir salīdzinoši viegli. Par to uzskatāmi liecina skandināvu pieredze – katram topošajam auto vadītājam tur nedēļu jāpavada poligonā, kur tiek trenēta rīcība bīstamās situācijās, katrs mācās apspiest instinktu grozīt stūri, mācās bremzēt. Viņiem ir arī rezultāti – ļoti maz negadījumu, kuros vadītājs kritiskā situācijā veic kustības virziena maiņas manevru uz pretējo kustības joslu.
Kad mēs mācīsimies bremzēt?
Animāciju autors – Oskars Irbītis. Diskusija turpinās.
Citas iAuto avāriju analīzes:
AVĀRIJA 1. Iebrauca pretējā joslā un... šeit >>>
Ivara Caunes viedoklis šeit>>>
Didža Kalnieša viedoklis šeit >>>
bremzēt iemācīsies tikai tad, kad autoskolā sāks mācīt domāt kā braukt un ka jārēķinās ar pārējiem satiksmes dalībniekiem, bet ne tikai kā nobraukt pareizi uz eksāmena reizi. un pie viena neaizmirsīs pastāstīt kas ir ABS un kam tas dranķis domāts, jo kā kalfonso jau minēja, bremzēšana ir jāmāk pareizi apvienot ar stūrēšanu.