OCTA likuma grozījumi tiks izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē 4

12.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē tiks izsludināti OCTA likuma grozījumi, kas nozīmē to tālāku virzīšanu izskatīšanai attiecīgajās ministrijās un pēc tam uz Ministru Kabinetu.

OCTA likuma grozījumi izstrādāti pēc apdrošinātāju un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) iniciatīvas, un tie paredz dažādus grozījumus – gan uzlabojumus OCTA sistēmā, gan redakcionālus precizējumus.

Tiešo zaudējumu regulēšana pēc brīvprātības principa

Viens no būtiskākajiem uzlabojumiem ir jauna norma, kas ļauj apdrošinātājiem pēc brīvprātības principa veikt tiešo zaudējumu regulēšanu. Tas nozīmē, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušā transportlīdzekļa īpašnieks varēs pieteikt zaudējumus savam apdrošinātājam, ja tas būs pievienojies tiešo zaudējumu regulēšanas sistēmai.

Baiba Gribuste, LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece: „Tiešo zaudējumu regulēšana nedarbosies kā obligāta prasība visiem OCTA tirgus dalībniekiem, bet gan pēc brīvprātības principa tiem, kas to vēlas. Šobrīd tas būs vairāk servisa pakalpojums klientu lojalitātes veicināšanai, kas nākotnē iespējams kļūs par visu tirgus dalībnieku zaudējumu atlīdzināšanas principu.

Galvenie ieguvēji no šīm izmaiņām būtu ceļu satiksmes negadījumos cietušie, kuri uzticas sava apdrošinātāja piedāvātajam servisam, ir pārliecināti par sava izvēlētā apdrošinātāja pieņemto lēmumu objektivitāti.

Būtiski redakcionāli grozījumi un precizējumi OCTA jomā

B.Gribuste: „Grozījumiem OCTA likumā pamatā ir redakcionāls raksturs ar mērķi pilnveidot un sakārtot OCTA sistēmu, kā arī precīzāk to pielāgot EK direktīvu prasībām. Ieguvēji no šiem grozījumiem būs gan sabiedrība kopumā, gan arī apdrošinātāji.”

Atbilstoši EK direktīvu prasībām, paplašināts transportlīdzekļa jēdziens, iekļaujot arī mopēdus un specializētos tūristu transportlīdzekļus, kuru īpašniekiem pēc grozījumu likumā stāšanās spēkā arī būs nepieciešams obligāti apdrošināt savu civiltiesisko atbildību.

Izstrādātie grozījumi nosaka konkrētākus un precīzākus termiņus dažādu pienākumu izpildei apdrošinātājiem un klientiem. Piemēram, ar saskaņoto paziņojumu fiksēta negadījuma izraisītājam savs saskaņotā paziņojuma eksemplārs būs jāiesniedz 10 dienu laikā, nomainot līdzšinējo formulējumu „tiklīdz tas iespējams”. Precīzs formulējums ļaus novērst pārpratumus un cietušie varēs ātrāk saņemt atlīdzības.

Ietverts skaidrāks regulējums dažādām konkrētām atlīdzību izmaksu situācijām. Noteikts, ka zaudējumu atlīdzības ar PVN tiks aprēķinātas un maksātas tikai tajos gadījumos, kad tiek sniegts pakalpojums. Ja cietušais vēlēsies saņemt atlīdzību par transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem skaidrā naudā, atlīdzība tiks izmaksāta aprēķinātās zaudējumu summas apmērā bez PVN. Šāda prakse tiek izmantota arī citās ES valstīs, un tās mērķis ir veicināt, lai cietušie izvēlētos pēc ceļu satiksmes negadījumiem bojātos transportlīdzekļus remontēt servisos, tādējādi veicinot tehniskā kārtībā esošu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē, kā arī atlīdzību izmaksāt par pakalpojumu konkrētam remonta veicējam, kurš maksā nodokļus.
.
Viens no grozījumu priekšlikumiem paredz, ka turpmāk negadījumos cietušajiem, lai saņemtu atlīdzību, nebūs jāiesniedz izziņas no VID, jo apdrošinātāji tās pieprasīs paši.

Izstrādātie priekšlikumi precizē kārtību apbedīšanas pabalstu izmaksāšanā, ieviešot kompensācijas principu – apbedīšanas pabalsts tiks atlīdzināts valstij un pašvaldībai, kas veic pabalsta izmaksu bojāgājušā tuviniekiem, un tikai starpība tiks kompensēta cietušā tuviniekiem. Tas ļaus izvairīties no pārpratumiem un dubultās izmaksu veikšanas..

Izmaiņas ekspertīzes veikšanā un datu iekļaušanā Kredītu reģistrā

Grozījumi likumā paredz precīzāk definēt kārtību, kas ļauj transportlīdzeklim neveikt tehnisko ekspertīzi, ja apdrošinātājs un transportlīdzekļa īpašnieks vienojas par servisu, kurā tiks veikti remontdarbi. Atrunāts gadījums, kad ekspertīze tomēr ir jāveic obligāti, t.i., ja cietušais atlīdzību par transportlīdzekli vēlēsies saņemt skaidrā naudā.

Precizēta norma arī par transportlīdzekļa remontdarbu ekonomisko pamatotību. Šobrīd ekonomiski nepamatots remonts ir tikai gadījumā, ja remonta izmaksas pārsniedz transportlīdzekļa vērtību pirms negadījuma. Tomēr par ekonomiski nepamatotu būtu jāuzskata remonts, kura izmaksas pārsniedz starpību starp transportlīdzekļa vērtību pirms negadījuma un tā derīgo atlieku vērtību pēc negadījuma.

Izstrādātie priekšlikumi paredz apmaksāt arī izdevumus par ekspertīzi, kas var rasties cietušajai personai, ja apdrošinātājs nav nodrošinājis savlaicīgu mantas apskati 5 dienu laikā.
Saskaņā ar Latvijas Bankas pieņemtajiem jaunajiem Kredītu reģistra noteikumiem turpmāk tajā netiks sniegtas ziņas par regresa prasībām pret neapdrošinātu auto īpašniekiem par izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Līdz ar to no OCTA likuma ir nepieciešams izslēgt informācijas sniegšanu Latvijas Bankas Kredītu reģistrā.