Kad vērtējam Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti, periodiski mēdzam pārdomāt, ko dod dalībvalsts statuss, kuras iespējas un izaicinājumus mākam izmantot.
Šis izvērtējums ir īpaši svarīgs laikā, kad ar līdzekļiem ir kā ir, un ES finansējums bieži ir vienīgā iespēja svarīgu projektu īstenošanai, kas cita starpā saistīti ar satiksmes infrastruktūru un drošību.
Neskatoties uz to, ka nākotnes Latvijas ceļu karti bieži vien savās domās asociējam ar „labi uzartu kartupeļu lauku”, velns tomēr nav tik melns kā viņu mālē. Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmā „Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” abās projektu iesniegšanas kārtās bijusi liela Latvijas pašvaldību aktivitāte un pēc izvērtēšanas apstiprināti vairāk nekā astoņdesmit pašvaldību projekti visā Latvijā. Gan lielākās pilsētās, gan mazajās pašvaldībās tiks īstenoti satiksmes infrastruktūras projekti, sākot ar autobusu pieturu un gājēju ietvju rekonstrukciju, veloceliņu izbūvi un turpinot ar jauniem ceļiem un krustojumiem. Atceroties valdības solījumus par 250 miljoniem palielināt finansējumu autoceļiem un rūpīgāk sekot ceļu izbūves kvalitātei, jācer, ka līdz „Vislatvijas kartupeļu laukam” nenonāksim. Tikai grūti sagaidīt, kad beidzot dzirdētie un izlasītie jaunumi un solījumi iegūs reālu apveidu.
ES ir izveidots īpašs Eiropas Ceļu drošības atlass, kurā jau vairāk kā 10 valstis ir ievietojušas savas liela, vidēja un zema riska ceļu kartes http://www.eurorap.org/news_item?search=y&ID=280 . Nesen ar savu karti pievienojās Polija. Arī Latvijai būtu svarīgi izstrādāt un kopējam atlasam pievienot šādu karti, kas savlaicīgi brīdinātu autovadītājus, kā arī pašmāju un ārvalstu autotūristiem ļautu izvēlēties piemērotākos maršrutus.
Par Latviju kā ES valsti satiksmes drošības jomā liecina ne tikai finansējuma iespējas infrastruktūrai un kopējas ceļu vai bezceļu kartes. Arvien vairāk ES normatīvo aktu būs jāattiecina uz Latvijas likumdošanu. Nesen atbilstoši ES direktīvai valdība atbalstīja grozījumus „Ceļu satiksmes noteikumos”, kas attiecās uz vadītāju kategoriju saskaņošanu un aktīvāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. No nākamā gada obligāti būs riepu spiediena mērītāji jaunajās automašīnās, tiek gatavota eZvana ieviešana ES valstīs, bet no 2014. gada elektroniskā braukšanas stabilizācijas sistēma.
Vēl kāds satiksmes drošības instruments, kas sevi pierādījis visā pasaulē ir fotoradars, par kura pielietošanas noteikumiem diskusija vēl nav beigusies. Latvijas Automoto biedrība (LAMB) jau vairakkārt ir pievērsusi uzmanību, ka nav taisnīga formāla automašīnas īpašnieka sodīšana, nenoskaidrojot patieso vaininieku. To par kļūdainu uzskatīja arī Tiesībsargs un nesen savā pētījumā apstrīdēja Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieki.
Vairāk nekā 60 miljonus autovadītāju vieno Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA), kurā ir arī LAMB. Autoklubi visā ES telpā un arī ārpus tās nodrošina palīdzību katram grūtībās nonākušam autovadītājam, piemēram, izvelkot no grāvja vai sniega kupenas un nogādājot nepieciešamajā vietā. Tas ir spilgts savstarpējās integrācijas paraugs.
Latvijas Automoto biedrība (LAMB) vienmēr ir atbalstījusi starptautiskas satiksmes drošības iniciatīvas. Aizvadītajā gadā kopā ar vairāk nekā divdesmit Latvijas organizācijām, uzņēmumiem un asociācijām pievienojāmies Eiropas Ceļu satiksmes drošības hartai, bet šā gada 11. maijā gan Latvijā gan citur pasaulē uzsāksies ANO izsludinātā Ceļu drošības pasākumu dekāde, desmit gadu programma ceļu drošības stiprināšanai http://www.makeroadssafe.org/ . Esam pārliecināti, ka bez saskaņotas valstu un organizāciju rīcības šādām programmām nav reālas jēgas.
Juris Zvirbulis, LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Kārtējā reklāma. Raksts ir ideju savārstījums bez kopējas jēgas.