Bedru nodarīto zaudējumu apmērs strauji pieaug 2

Kopš atkušņa sākuma katru dienu vairāki desmiti autovadītāju uz Latvijas ceļiem piedzīvo nepatīkamus mirkļus bedru dēļ.

Apdrošināšanas sabiedrības „Balta“ dati liecina, ka līdz ar ilgstošo atkusni šī gada janvārī un februārī ir reģistrēts trīskārtīgs pieteikumu skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem mēnešiem. Tostarp vidējā bedru radīto zaudējumu summa šā gada pirmajos mēnešos sasniedz 220 latu.

KASKO pieteikumu skaits sliktā ceļu seguma dēļ ik gadu pieaug, apliecinot, ka Latvijas autoceļu un pilsētas ielu stāvoklis neuzlabojas. Ja 2009. gadā „Balta” saņēma 250 negadījumu pieteikumu, kas bija saistīti ar bojātu vai nekvalitatīvu ceļu segumu, tad 2010. gadā šis skaits pieauga līdz 324 gadījumiem, apdrošināto transporta līdzekļu skaitam paliekot faktiski nemainīgam. Kopējais „Baltas” izmaksāto apdrošināšanas apjoms par šādiem negadījumiem 2010. gadā bija vairāk nekā 50 000 LVL.

Līdz šī gada marta vidum Latvijā ir reģistrēti 119 ar bedrēm saistīti negadījumi, kuros kopējais nodarīto zaudējumu apjoms jau sasniedz aptuveni 47 000 latu. Pārsvarā tiek bojāti riteņu diski un riepas, bet atsevišķos gadījumos tiek nodarīti ievērojami lielāki bojājumi auto ritošajai daļai vai pat virsbūvei.

Bedres veidojas lielo temperatūras svārstību dēļ. "Pēc nakts sala dienā temperatūra uzkāpj plusos, tādējādi, ūdenim nemitīgi sasalstot un atkūstot, tiek bojāts asfalts. Kamēr temperatūras svārstības nenorims, ir sagaidāmi arvien jauni ceļu seguma bojājumi, kas atvērs arī iepriekš remontētās bedres,” prognozē AAS „Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Lai arī ikdienā no bedrēm cieš dažādu marku automašīnas, tomēr ir novērots, ka pārsvarā riskam ir pakļautas smagākas, līdz ar to augstākas klases mašīnas ar zemāku vai nepareizi izvēlētu riepu profilu. Turklāt lielākos bojājumus rada situācijas, kad vadītājs pēc iebraukšanas bedrē zaudē kontroli pār automašīnu un uztriecas vēl kādam šķērslim. Tieši šādos apstākļos ir fiksēts gadījums ar pagaidām lielākajiem nodarītajiem bojājumiem 2038 latu apmērā, kad automašīnai tika ne tikai pārsistas riepas, bet arī bojāti abi bamperi.

Saskaroties ar nepatīkamo situāciju, daudzi vadītāji apjūk un nezina, ko iesākt. Visos negadījumos ieteicams izsaukt ceļu policiju, lai fiksētu negadījumu un tā apstākļus. Nenāks par ļaunu notikuma vietu arī nofotografēt.

"Ja tiek atzīts, ka auto vadītājs nevarēja pamanīt vai apbraukt bedri vai arī nebija brīdinošo zīmju, zaudējumi ir jāsedz ceļa uzturētājam vai pašvaldībai. Lielā mērā autovadītājiem cīnīties ar sekām palīdz KASKO polise, kas ne tikai sedz automašīnu remontu izdevumus, bet arī sniedz autopalīdzību uz ceļa, palīdzot nomainīt riteni, vai arī lielāku bojājumu gadījumos aiztransportēt auto līdz servisam,” stāsta Ingus Savickis.

Kā samazināt bedru nodarīto kaitējumu (ieteikumi veidoti sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu) – sākoties temperatūras svārstībām ap 0 grādiem, sākas „bedru laiks”. Tā tas ir katru gadu, un autovadītājs ir vienīgais, kurš var ietekmēt savu braucienu ar diezgan vienkāršiem risinājumiem:

• Pārbaudīt un atjaunot spiedienu riepās;
• Regulāri un kārtīgi notīrīt vējstiklu un sānu stiklus, lai laikus pamanītu šķēršļus;
• Nodrošināt vējstikla tīrītāju darbību un logu tīrīšanas šķidruma esamību;
• Saulainā laikā lietot polarizētās saulesbrilles, kas mazina atspīdumus no ceļa seguma;
• Brauciena laikā nedaudz palielināt distanci, lai paspētu pamanīt, piebremzēt un drošā veidā apbraukt bedres;
• Samazināt braukšanas ātrumu neatkarīgi plūsmas ātruma, jo plūsmas ātrumu veidojam mēs paši.
Pēdējais ieteikums liks šoferim nedaudz ilgāku laiku pavadīt ceļā, taču pat viena bedre var šo braucienu aizkavēt vēl ilgāk vai pat apturēt.

Ceļa stāvoklis un bedru esamība ir ceļa saimnieka atbildība, brauciena rezultāts ir katra šofera atbildība, un lielā mērā tas atkarīgs no šofera pieņemtiem lēmumiem.