Kamēr vēl tikai gaidām Latvijas Trofi reidu sezonas atklāšanu, pagājušajā nedēļā sešas aktīvākās Latvijas ekipāžas piedalījās Polijas bezceļu sacensībās „Magam Trophy 2012”.
„Magam Trophy” ir vienas no Polijas lielākajām bezceļu sacensībām, kas notiek jau kopš 2001.gada. Šogad sacensībās piedalījās Trofi reidu sportisti no četrām valstīm – Polijas, Latvijas, Vācijas un Zviedrijas. Kopējais dalībnieku skaits - 39 tehnikas vienības, kas dalījās divās kategorijās - Extreme klase (28 ekipāžas) un Adventure klase (11 ekipāžas). Atšķirība starp abām minētajām klasēm – automašīnām uzstādītā vinča – elektriskā vinča – Adventure klase, pārējie – Extreme.
Extreme klasē no Latvijas uz „Magam Trophy” starta stājās piecas ekipāžas – Vilnis Zeiza / Aigars Zeiza un Edvīns Vansovičs / Artūrs Melnis ar TR3 klases sporta automašīnām, pārējie Latvijas pārstāvji sacensībās piedalījās ar Open klases mašīnām - Ints Freibergs / Aldis Beķeris, Nikolajs Boicovs / Gatis Vidiņš un Armands Apsītis / Agnis Asmis. Adventure klasē Latviju pārstāvēja Arnis Namajuns / Mārtiņš Seržants.
Visi minētie Latvijas sportisti „Magam Trophy” bezceļu maratonā piedalījās pirmo reizi, līdz ar to šis mūsu sportistiem bija pirmais – izlūkošanas gads, jo, braucot uz Poliju, nevienam Latvijas sportistam īsti nebija skaidrs, kāds ir Polijas sacensību formāts, kāda veida trases sagaida sportistus. Bija zināms, ka sacensības notiek piecas dienas un ka poļu Trofi reidu mašīnas ir krietni savādākas nekā Latvijas bezceļiem sagatavotie auto.
Papētot kartē sacensību norises vietu - Miastko pilsētas apvidu - kļuva skaidrs, ka šis ir viens no Polijas ziemeļu daļas kalnainākajiem rajoniem. Likumsakarīgi, ka lielākā sacensību daļa (apmēram 70 procenti) veda dalībniekus pa kalniem un salīdzinoši neliela daļa pa mīkstākiem segumiem – pārsvarā purviem, kas Latvijas braucējiem sirdij daudz tuvāki, jo vairāk pieredzēti Latvijā. Taču stāvie Polijas kalni mūsu sportistus pārsteidza nesagatavotus.
Latviešu Trofi reidisti saprot, var uzbraukt stāvā kalnā vai nobraukt no kalna, bet neviens letiņš līdz šim nav aizdomājies, ka vajadzētu braukt šķērsām pa kalnu nogāzēm. Trases Polijas sacensībās bija izliktas pa kalnu slīpākajām vietām horizontālā virzienā un braukšana notika lielā slīpumā, šķērsām pa kalniem, turklāt ilgstoši – vairāku kilometru garumā, kas neradīja nekādu komfortu ne pilotiem, ne mašīnu dzinējiem. Dalībniekiem tas prasīja maksimālu koncentrēšanos un nepārtraukti lika balansēt uz apgāšanās riska robežas. Auto kūleņošana lejā no kalna „Magam Trophy” sacensībās ir visai bieža parādība, vairums mašīnu noripo pa kalnu, ja paveicas pat nokrīt atpakaļ uz ratiem un turpina savu ceļu. Arī dažām mūsu ekipāžām izdevās to izbaudīt uz savas ādas.
Mūsu pieredzējušie Trofi reidu veterāni Vilnis Zeiza un Edvīns Vansovičs, kas savulaik ar izciliem panākumiem startējuši gan Krievijas, gan Ukrainas un Horvātijas Trofi reidu sacensībās, pēc Magam Trophy sacensībām atzina, ka šāda kalnos braukšana viņiem bijis aizraujošs piedzīvojums, kas sniegs nenovērtējamu pieredzi turpmākajā Trofi reidu karjerā.
Vilnis Zeiza savām rokām uzbūvējis ļoti konkurētspējīgu Trofi reidu mašīnu no alumīnija, kura Polijas sportistu vidū radīja lielu interesi. Viņš kā savas mašīnas inženieris stāstīja, ka viņa auto gāšanās robeža ir 43 grādi, taču Polijas kalnainajās trasēs vidējais slīpums bija 45 grādi, tāpēc praktiski visas sacensību trases tika izbrauktas paaugstinātā riska robežā, kas Vilnim neļāva attīstīt nekādu ātrumu.
Sacensību pirmajās dienās mūsējiem kalnu braukšana, salīdzinoši ar rūdītajiem poļiem, īpaši neveicās, taču vēlāk poļi atzina, ka pēc divu dienu kalnu cīņām latvieši jau sāka uzstādīt arvien ātrākus rezultātus, sastādot arvien nopietnāku konkurenci pašmāju sportistiem.
Tomēr daudz labāk mūsējiem veicās dubļainās un purvainās trasēs, kas tuvākas Latvijas bezceļam. Te mūsējie poļiem demonstrēja, kā veiksmīgi var pabraukt pa purva segumu, pat neizmantojot vinčas. Latvijas Trofi reidu mašīnas ir tendētas uz maksimālu caurejamību, poļiem šī caurejamība aprobežojās ar jaudīgiem benzīna motoriem, superātrām vinčām un 200 metrus garām trosēm. Viņu braukšana pārsvarā notiek pēc „gāzi grīdā” principa, kas lielākoties vainagojās tikai ar vinčošanos. Pēc šīm sacensībām poļi no mūsu sportistiem apguva jaunus braukšanas paņēmienus un saprata, ka purvā nav vienmēr jāvinčojās, bet var arī pabraukt - lēnām, apdomīgi un meklējot labākās trajektorijas.
Poļu ātrākais braucējs, Magam Trophy šī gada uzvarētājs, nu jau trīskārtējais šo sacensību čempions, Marcin Lukaszewski savu bezceļu mašīnu būvējis un pielāgojis kalnainām trasēm, kas ļauj viņam attīstīt unikālu ātrumu pat lielos slīpumos.
Poļu auto pēc savas uzbūves ir ļoti zemi, viegli, jaudīgi un vairāk līdzinās bagijiem. Tādēļ mūsu sportistiem cīnīties ar tiem bija nopietns uzdevums. Vilnis Zeiza atzina, ka poļu kalnos viņš jūtas kā iesācējs, bet purvos – kā līderis, taču sakarā ar to, ka vairums trašu veda pa kalniem, mūsējiem uz godalgotām vietām šogad pretendēt bija grūti.
Neskatoties uz to, divām Latvijas ekipāžām izdevās iekļūt olimpiskajā sešiniekā – Arnis Namajuns / Mārtiņš Seržants Adventure klasē izcīnīja 4.vietu, bet Nikolajs Boicovs / Gatis Vidiņš Extreme klasē ierindojās 6.vietā, kas pirmajai reizei šādā konkurencē ir vērā ņemami panākumi.
Polijas stiprākie braucēji tika uzaicināti uz šī gada Latvijas lielāko trofi reidu pasākumu – Ziemeļeiropas Trofi reidu čempionāta 1.posmu „Stiga Trophy 2012” (informācija www.4x4sport.lv), kas no 17. līdz 19.augustam norisināsies Alūksnē. Cerams, ka poļi pie mums atbrauks un mūsējie varēs pierādīt, ka savā zemē esam neuzvarami.
