Geštaltterapeite, Mag.psych. Solvita Vektere uzskata, ka ir vērts laiku pa laikam pārvērtēt sabiedrībā esošos uzskatus, stereotipus, biežāk paustās vārdu formulas.
Par statistiku lasiet šeit »» |
|
Attiecību mākslu cilvēki ir apguvuši gadu tūkstošiem un pilnveidojušies fizioloģiski un psiholoģiski, stāsta S. Vektere. Tomēr sieviete ir dāsnāk apdāvināta ar attiecību prasmēm. Sieviete ir ātrāk apguvusi ķermeņa, sejas mīmikas un acu zīlīšu valodu.
„Sieviete vienkārši zina, ka ir jāpaskatās acīs, lai saprastu otra cilvēka nodomus un izjūtas. Ar gadiem sievietes uztveres spējas ir izveidojušās tā, ka, piemēram, redze ir specifiski periferiāla, nevis fokusēta kā vīrietim. Sieviete redz visu laukumu uzreiz, negrozot acis un galvu. Vīrietis labāk redz tālē, ātrāk pamana “medījumu”.
Sieviete briesmu gadījumā reaģē sastingstot, viņai jākļūst it kā nemanāmai un mazai vai arī jācenšas iežēlināt ienaidnieks, lai izdzīvotu (šādi sievietes joprojām rīkojas, īpaši, kad ceļu satiksmes policists grib sodīt). Vīrietis briesmu brīdī sākumā sit, bet tad domā, kas tas bija par objektu, kuram trāpīts,” skaidro S. Vektere.
„Vīrietim ir nepieciešams darbības produkts, sievietei labāk padodas veidot procesu. Tas izskaidro atšķirīgo braukšanas manieri un uzvedību uz ceļa. Tas izskaidro vīrieša nepacietību un neiecietību pret “konkurentiem” uz ceļa. Mašīnā vīrietī mostas mednieks, kas devies pēc medījuma, – viņš galvā redz ceļa karti, jau iepriekš paredz ceļu, pa kuru braukt, viņš necieš kavēkļus. Sievietei visi mūsdienu autoceļa lietošanas noteikumi ir dabiski pieņemamāki un psiholoģiski nerada tik lielu diskomfortu.”
Meklējot atbildi uz jautājumu, kādēļ dažiem vīriešiem nepatīk “sieviete pie stūres”, S. Vektere pieļauj – galvenais iemesls laikam ir tas, ka viņas ir citādākas, atšķirīgākas, tādēļ šķiet mazāk prognozējamas un bīstamas. Tas, iespējams, rada vīriešos pārākuma izjūtu un ilūziju par “pareizo” un “nepareizo” braukšanu.
Piemēram, ja pa kreiso joslu ar atļauto maksimālo ātrumu brauks mašīna, pie kuras stūres sēž sieviete – tad viņa ir “bāba pie stūres” un brauc nepareizi, bet, ja autovadītājs ir vīrietis, tad “viņam droši vien drīz būs jānogriežas pa kreisi” (vai kāds cits svarīgs iemesls) un viņš braucot “pareizi”, lai arī kaitina, jo maisoties pa kājām (riteņiem).
Indivīda pārākuma izjūta (gan vīriešu, gan sieviešu) uz ceļa varētu būt viens no nesaprašanās iemesliem ceļu satiksmē jeb attiecībām uz ceļa, jo tā rada neiecietību un necienīgu izturēšanos vienam pret otru. Aizvainojums un dusmas rada negatīvu atmosfēru uz ceļa, kas beigu beigās nepatīk nevienam ceļu satiksmes dalībniekam.
„Automašīna (dzelži un mehānismi) ir vīriešu stihija, bet pārvietošanās pa ceļu (uzmanīgas un otru respektējošas attiecības) vajadzētu būt sieviešu psihes modelim tuvākas,” saka S. Vektere. „Interesanti ir tas, ka pieredzējuši autobraucēji ar laiku iemācās labāko no abām pasaulēm – vīrieši grūtā situācijā noņem saulesbrilles un nolaiž durvju stiklu, lai “sameklētu” otra cilvēka acis, pirms izdarīt riskantu manevru, bet sievietes cenšas nebraukt pa kreiso braukšanas joslu bez īpašas vajadzības.”
Taču geštaltterapeite atklāj arī kādu sieviešu lielo noslēpumu – stereotipus visbiežāk uzturot tieši sievietes, jo tas ir labs manipulācijas ierocis: būt upurim bieži vien ir tik izdevīgi… Ak, šie raupjie un neiejūtīgie vīrieši, viņi dara mums pāri. Par to mums pienākas kompensācija! Kaut vai īpašu apdrošināšanas noteikumu izskatā.
Njirdziigi katraa gadiijumaa :)