Tiesa atcēlusi autovadītājam piespriesto sodu 55 EUR apmērā pretrunīga Kārtības policijas lēmuma un pierādījumu trūkuma dēļ.
Ceļu policija Foto: iAuto
Reizi pa reizei gadās dzirdēt gadījumus, kad kāds autovadītājs nav apmierināts ar Ceļu policijas piespriesto sodu. Kāds izrāda cīņas sparu un lēmumus pārsūdz, cits sakož zobus un sodu nomaksā. Kad emocijas ņem virsroku, tad liekas, ka visa pasaule grib ieriebt un arī policijas inspektors ir sodījis nepamatoti.
Taču iAuto rīcībā nonākusi informācija par kādu gadījumu, kur kāds autovadītājs uzvarējis strīdā ar Ceļu policiju par piespriesto administratīvo sodu - nav ievērota procesuālā kārtība un trūkst pierādījumi.
Autovadītājs 2014. gada 28. septembrī tika sodīts par ātruma pārsniegšanu uz autoceļa A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža, Kocēnu pagastā. Pēc informācijas sastādītajā protokolā, autovadītāja vadītais "KIA Sportage" automobilis traucies ar ātrumu 105 km/h atļauto 70 km/h, kā dēļ piemērots sods atbilstoši Latvijas APK 149.8 panta devītajai daļai. Ņemot vērā radara +/- 3% kļūdas iespējamību, iespējamais fiksētais minimālais braukšanas ātrums bijis 101 km/h, pēc kura tad arī piespriests sods 55 EUR apmērā.
Administratīvā pārkāpuma protokols Foto: iAuto
Autovadītājs pēcāk piespriesto sodu pārsūdzēja Valsts Policijas Vidzemes reģionā pārvaldē. Sūdzībā minēti šādi galvenie iemesli, kādēļ autovadītājs nepiekrita piespriestajam sodam:
- Protokolā nav minēta precīza pārkāpuma izdarīšanas vieta, jo A3 šoseja šķērso Kocēnu novadu 16 km garumā;
- Ātruma režīma kontrole notika ceļa posmā, kur vairākkārtīgi mainās ātruma ierobežojumi;
- Netika piedāvāta iespēja iepazīties ar video ierakstu par izdarīto pārkāpumu;
- Pārkāpuma konstatēšanas brīdī attiecīgajā vietā uz šosejas pārvietojās arī citi transporta līdzeķļi;
- Netika piedāvāta iespēja uzrakstīt paskaidrojumu par iespējamo pārkāpumu.
Autovadītāja sūdzība VP Valmieras reģiona pārvaldei Foto: iAuto
Izskatot šo sūdzību, Valsts Policijas Vidzemes reģiona pārvalde nolēma to noraidīt, norādot to, ka piespriestais sods ir pamatots. 2014. gada 28. oktobra lēmumā (pretēji protokolam) norādīta precīza pārkāpuma izdarīšanas vieta, un, balsltoties jaunākā inspektora ziņojumā, arī apgalvots, ka ātruma fiksēšanas brīdī diensesta automašīnā "Volvo S60" uzstādītā radara "Genesis 2 Select Nr. G2S 18650" uztveršanas zonā "KIA Sportage" automobilis atradās viens, tādēl nekļūdīgi fiksēts tā ātrums. VP noraida arī sūdzibu par video ieraksta pieejamību un autovadītāja paskaidrojumu, sakot, ka autovadītājs tika iepazīstināts ar sastādīto protokolu un lēmumu, kam viņš piekrita, to apliecinot ar parakstu sastādītajā protokolā. Video ieraksts netika uzrādīts, jo autovadītājs neizteica vēlēšanos ar to iepazīties. Pārkāpuma videoieraksts uzglabājās automobilī turpmākās 2 diennaktis, līdz tam tika pārrakstīts pa virsu cits materiāls, tādējādi pārkāpuma videoieraksts vairs nav pieejams.
Balstoties uz Latvijas APK 243. panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu - par pierādījumiem un pierādīšanu, VP Vidzemes reģiona pārvalde uzskata, ka ir iegūti pietiekoši pierādījumi, lai autovadītājam varētu piespriest sodu.
243.pants. Pierādījumi un pierādīšana
Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.
Ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi:
- vispārzināmi fakti;
- ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu kriminālprocesā konstatēti fakti;
- ar spēkā stājušos nolēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības konstatēti fakti;
- fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;
- fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;
- mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.
Ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
VP Valmieras reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja lēmums Foto: iAuto
VP Valmieras reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja lēmums Foto: iAuto
VP Valmieras reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja lēmums Foto: iAuto
VP Valmieras reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja lēmums Foto: iAuto
VP Valmieras reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja lēmums Foto: iAuto
Autovadītājs šo lēmumu pārsūdzēja tiesā, kur savā paskaidrojumā norādīja gan iepriekš sūdzībā minētos faktus, gan arī to, ka protokolā minētie fakti atšķiras no faktiem VP Vidzemes reģiona pārvaldes lēmumā. Piemēram, atšķiras norādītais protokola sastādīšanas laiks - protokolā plkst: 15:25, lēmumā - 15:29. Lēmumā norādīta precīza vieta, kurā fiksēts pārkāpums, lai gan protokolā tādas norādes nebija. Un būtiskākā detaļa - protokolā minēts, ka pārkāpums ir fiksēts video ierakstā, taču lēmumā norādīts, ka videoieraksts no pārkāpuma izdarīšanas vietas nav saglabāts.
Iepazīstoties ar lietu, tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka iesniedzējs vadīja transportlīdzekli administratīvā parotokolā norādītajā laikā un vietā, bet gan par to, vai sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.
Gala rezultātā Rīgas pilsētas Latgales priešpilsētas tiesa lemj par labu autovadītājam, jo neatzīst 28. oktobra lēmumu par pamatotu un tiesisku. Tā kā Latvijas APK 243. panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, autovadītāja sūdzībā minētās atšķirības starp faktiem protokolā un lēmumā nav uzskatāmi par ticamiem, bet protokolā minētā video nesaglabāšana uzskatāma par tīšu iespējamo lietisko pierādījumu iznīcināšanu.
Pilns tiesas spriedums lasāms zemāk.
Autovadītāja pieteikums Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Foto: iAuto
Autovadītāja paskaidrojums Foto: iAuto
Tiesas spriedums Foto: iAuto
Tiesas spriedums Foto: iAuto
Tiesas spriedums Foto: iAuto
Tiesas spriedums Foto: iAuto
Tiesas spriedums Foto: iAuto
Aicinām ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādinām, ka 2016. gadā veikti likuma grozījumi, kas paredz lielākus sodus par ātruma pārsniegšanu. Par šājā lietā minēto pārkāpumu tagad paredzēts sods 80 EUR apmērā.
149.8 pants. Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana
Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņdesmit euro apmērā.
Lasi vēl:
Kā policija par negadījumiem valstī informē Vācijā un Latvijā
Ceļu policija gaida 40 jaunos netrafarētos auto – ar tiem vieglāk atklāt rupjos pārkāpumus
Var gadīties ka skaidrojoties uz vietas vari iekulties lielākās nepatikšanās.