Pētījums: kādi ir bijuši avāriju un CSNg iemesli Latvijā 2014.gadā 45

Kā jau nesen šī ekspertu pētījuma sakarā rakstīju "Latvijas Avīzē":

- Gandrīz puse negadījumu saistīti ar „mazaizsargātajiem”. Savukārt divas trešdaļās no tiem esot vainojami paši gājēji un riteņbraucēji. Mēs, autovadītāji, tajos bez grēka? Bliežam augstprātīgā pārliecībā, ka šie noteikumus disciplinēti ievēros, liktenīgo sānsolīti nespers... Vai nevajadzētu tomēr mazliet citādi? Uzmanīgāk, ar plašāku skatu no sava tērauda troņa iespējamās vājāko līdzpilsoņu kļūdas prognozējot, ātrumu pat mazāko aizdomu gadījumos zem limitiem pazeminot, esot manevra gatavībā, nevis gar mobilo telefonu grābstoties...

Savu CSN doto tiesību un priekšrocību neuzmanīga un nevajadzīga izmantošana nevietā ir arī trešās izplatītākās negadījumu grupas cēlonis. Apdzīšana krustojumā uz galvenā ceļa Latvijā ir atļauta. Bet nav vajadzīga, jo slēpj sevī vismaz trejādas briesmas. Vai tiešam tik grūti no šāda pārlieku aktīva manevra atteikties?

Un vai nevaram tomēr pamosties pirms braukt, braucot negrābstīties gar pudelēm, desmaizēm, planšetēm un citiem „gadžetiem”, kustībā principā un kategoriski atteikties no pārāk sarežģītām un emocionālām sarunām, strīdiem, flirta utt. Tiem nav vietas automobilī, kurš ir un paliek „paaugstinātas bīstamības objekts”. Kā var „nobraukt no ceļa klātnes” (42 gadījumi) vai „iebraukt pretējā joslā” (52), kura ir aizņemta, „uzbraukt šķērslim uz brauktuves”(20)? Tikai ļaujot savām smadzenēm kaut kur apkārt blandīties, nevis nopietnu darbu ar pilnu atbildību darot.

Ātrums? Eksperti nav nosaukuši to kā galveno vaininieku 85 negadījumos no 100. Tas, protams, nenozīmē, ka jebkuras cita veida kļūdas gadījumā sekas nebūs smagākas, ja kinētiskā enerģija lielāka.

Pilnīgi piekrītu!

Un vēl vernonam vissāpīgāk būs lasīt šo komentāra daļu: Un vai nevaram tomēr pamosties pirms braukt, braucot negrābstīties gar pudelēm, desmaizēm, planšetēm un citiem „gadžetiem”, kustībā principā un kategoriski atteikties no pārāk sarežģītām un emocionālām sarunām, strīdiem, flirta utt. Tiem nav vietas automobilī, kurš ir un paliek „paaugstinātas bīstamības objekts”. Kā var „nobraukt no ceļa klātnes” (42 gadījumi) vai „iebraukt pretējā joslā” (52), kura ir aizņemta, „uzbraukt šķērslim uz brauktuves”(20)? Tikai ļaujot savām smadzenēm kaut kur apkārt blandīties, nevis nopietnu darbu ar pilnu atbildību darot."

Jo viņaprāt pie vainas priekšā esošie, tas tur neko nav spējīgs darīt, rīkoties, atbildēt...

ātruma pārsniegšana - tikai trešajā vietā... bet tā ir vienīgā lieta par ko kladzina un pret ko vēršās mūsu funkcionāri (Policijas un CSSD) un viņu apkalpojošā prese. mums visur raksti ar kaunināšanu par šo - radari, sodi tiek paaugstināti, stastistikas par pārkāpējiem, netrafarētie auto uttt- bet izrādās - ir citas lielākas porblēmas novēršamas. tātad funcionāri vienkārši dara to (vēršanos pret ātrumu) lai izskatās ka kautko darītu un mediji spēlē līdzi (aiz sava stulbumua - jo tiem tāpat nav nekas labāks par ko rakstīt un uztraukties).