Ka Tavu ... (Statoilu) - itamie kretiini ar norveegju kapitaalu atkal uzskruuveejushi cenu ... kam neapshaubaami sekos mazaakie uznjeemumi jau vistuvaakajaa laikaa ... kas tur bija ar to protesta peekshnjo akciju - me ar tuliit sabriediis piedaliities ... chakaree tas statjiks muus kaa mazos ezhus, a pelnja jamiem tik aug ;/

Ilustraacijai:

papildināta - Degvielas cenas 3.augustā (mainītas SIA "Statoil" degvielas cenas)

...

SIA "Statoil Latvija"

98Ultima 0.609

95Ultima 0.602

95E 0.599

D fortis 0.590

...

Informācijas avots - LETA

Copyright © LETA

Vai kāds te nav no Saldus (or cauri braucis šajās dienās) - cik pie Jums maksā A-95 susla?

Statoilu me niatbalsta , bet Saldus "Viadā" un Broču tankā gan 6-dien, gan 7-dien varēja ietankot 95 zupu pa 0.55 Ls/litraa...

...LETA. Šodien pieaugušas degvielas cenas "Latvija Statoil" ("Statoil" degvielas uzpildes stacijās, sasniedzot 63 santīmus par litru.

Kā aģentūru LETA informēja "Statoil" loģistikas vadītājs Ēriks Ulmanis, šodien 98.markas benzīns "Ultima" kompānijas pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) maksā 63 santīmus par litru.

95.markas benzīns "Ultima" šodien "Statoil" DUS maksā 62 santīmus par litru, bet 95.E markas benzīna cena ir 61,7 santīmi par litru.

Dīzeļdegvielas cena "Statoil" uzpildes stacijās šodien ir 60,7 santīmi par litru. ...

Kur ta šamie ir ar Zsv atlaidi, ko?

Man ar viens tā kā derētu zem egles

Kura gada un kādas markas auto "nagruzkā" un par cik kEuro tas sadārdzina skrāpja iegādi?

PS

Nazinu bez saites par kuru raxtu bazars, bet:

01.02.2007

Lielākā daļa jeb 93,8% Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas līdz 1990.gadam, šodien žurnālistiem sacīja "DnB Nord bankas" Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis.

Līdz 1990.gadam celtais dzīvojamais fonds veido 93,8% jeb 52,9 miljonus kvadrātmetru.

Vamzis informēja, ka līdz 1960.gadam celto dzīvojamo ēku īpatsvars veido 35,4%, bet no 1961. līdz 1990.gadam celto ēku īpatsvars - 58,4%. No 1991. līdz 2005.gadam celto ēku daļa veido 6,2%.

Dzīvojamais fonds, kas būvēts līdz 1990.gadam, var strauji nokļūt avārijas stāvoklī aptuveni 2020.gadā, ja šajā segmentā nākamo dažu gadu laikā netiks veiktas investīcijas. Dzīvojamā fonda kalpošanas ilguma krīzes kulminācija gaidāma 2040.-2050.gadā.

...

Daudzstāvu mājas vēl dzīvos

Atis Rozentāls, Žurnāls \"Nedēļa\"

13. februāris

www.tvnet.lv/...

...

Zvans skan priekšlaikus

Rīgas Tehniskās universitātes Civilo ēku būvniecības katedras vadītājs Jānis Grabis atzīst, ka ažiotāža sacelta priekšlaikus. Viens no iemesliem tādam satraukumam varētu būt attiecībā uz 103. sērijas mājām, kas būvētas, sākot no 70. gadiem. Būvnormatīvi pārējām šīs grupas mājām paredz 120 gadu ekspluatāciju, bet 103. sērijai savulaik ierakstīti 60 gadi. Neviens nevarot pateikt, kāpēc tā atgadījies. Grabis pagājušajā vasarā piedalījies šīs sērijas ēku apsekošanā un secinājis, ka nav pamata runāt par drīzu to sabrukumu.

\"Priekšlaikus tas zvans zvana. Katram interesentam ir pieejami būvnormatīvi, un tajos ir norādītas ēku klases un ekspluatācijas ilgums. Savulaik aktīvi runāja, ka paneļu māju mūžs ir 50 gadu. Nav tāda skaitļa normās! Par Āgenskalna mājām teica: jājauc visas nost. Kāpēc? Jāveic konkrēta izpēte, un tad var runāt,\" drīzo sabrukuma ainu \"izgaismo\" Grabis, piebilstot, ka nevar runāt par vienu vai otru māju sēriju vispār, bet jāapseko katra konkrētā ēka. Ļoti daudzus namus padomju laikā būvējuši karavīri, un to stāvoklis objektīvi varētu būt sliktāks.

Kam varētu būt izdevīgi celt trauksmi tieši šobrīd? Jānis Grabis pieļauj, ka kāds cer uz Eiropas Savienības naudu renovācijas darbiem, tāpēc vēlas saasināt jautājuma aktualitāti. Var gadīties, ka zemes īpašniekiem būtu izdevīgi nojaukt padomju laika ēkas un to vietā uzbūvēt citus objektus. \"Ja kādam ir daudz naudas, tad jau var jaukt nost daudz ko, bet vienmēr jāskatās, cik tas ir lietderīgi. Neviena māja nav pilnīgi bez defektiem, bet tos var labot. Daudzas padomju laika ēkas neatbilst jaunajiem siltumtehnikas normatīviem, tās ir jāsiltina, kas prasa papildu izdevumus, bet nav runa, ka šīs mājas varētu sabrukt,\" uzskata speciālists.

Padomju betons bija stingrāks

Jāņa Grabja kolēģe Rīgas Tehniskajā universitātē, rūpnieciskās un civilās celtniecības inženiere Daina Brence radušos ažiotāžu uztver ar ironiju. \"Pateikt, ka Pļavnieki vai Purvciems kritīs, ir muļķības. Katra māja laikus ir jāapseko, bet tas ir dārgs un pamatīgs darbs, jāņem pārsegumu materiālu paraugi, un apsaimniekotāji to nedara. Kādreiz teica: Hruščova mājas sabruks. Tās stāvēs vismaz piecdesmit, ja ne simt gadu, cita lieta, ka kanalizācijas sistēma gan jāmaina. Krievu laikā betons bija stingrāks un to lietoja ar uzviju. Jā, paneļi kopš \"dzimšanas\" bija šķībi, bet tas nenozīmē, ka ēka sabruks. Kādēļ lai tā pēkšņi ņemtu un bruktu? Man vairāk bail būtu iet dzīvot dažās tajās mājās, ko mūsdienās ceļ, — paneli liek uz piecu milimetru maliņas, taupa dārgo betonu, grib lēti būvēt un labi pelnīt. \"Nebūvnieki\" taisās par būvniekiem, grib dzīvokļus ātri izpārdot un nedomā par tālāko,\" skarbi spriež Brence.

Ko te valsts var līdzēt?

Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena norāda, ka ministrija mājokļu politikas veidošanu un īstenošanu ir pārņēmusi tikai 2007. gada 1. janvārī, jo pirms tam ar to nodarbojās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šobrīd tiek strādāts un domāts par šā gada Rīcības plānu mājokļu politikas ieviešanai, kā arī papildināta EM darbības stratēģija šajā jomā. Urpena atzīst, ka dzīvojamā fonda renovācija ir viena no būtiskākajām problēmām, kuras būs jārisina, bet to nevar izdarīt dažos gados — tas prasītu ļoti lielus budžeta līdzekļus. \"Lai konstatētu, vai māja ir avārijas stāvoklī, nepieciešams veikt ekspertīzi. Tādas nav veiktas visām dzīvojamām mājām, līdz ar to jebkādus skaitļus nevaram ne apgalvot, ne noliegt,\" saka ministrijas pārstāve.

Ministrijas Mājokļu politikas departaments ir izstrādājis valsts atbalsta programmu Daudzdzīvokļu māju renovācijas veicināšana, ar kuras palīdzību daudzdzīvokļu namu īpašnieki varēs saņemt finansiālu atbalstu ēku renovācijai. Programma ir saskaņota ar citām institūcijām un drīzumā tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā. Ar šīs programmas palīdzību domāts paaugstināt daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, veikt to tehnisko apsekošanu, veicināt ēku renovāciju un uzlabot to tehnisko stāvokli. Atbalsta saņēmēji būs dzīvokļu īpašnieki. Programmas rezultātā tiks veikti 1120 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditi un 310 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas projekti. Līdz 2010. gadam īstenotās programmas kopējās izmaksas ir 6 920 000 latu.

Programmā tiks īstenots pasākums Energoaudits, kas paredz sniegt valsts līdzfinansējumu (2007. gadā — 70% apmērā, 2008. — 65%, 2009. — 60% un 2010. gadā — 50% apmērā, bet ne vairāk kā 200 latu uz vienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoaudita veikšanai. Toties pasākums Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija paredz sniegt valsts līdzfinansējumu 20% apmērā no viena renovācijas projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām, lai saskaņā ar enerogauditora ieteikumiem ekonomiski izmantotu energoresursus.

Vajag naudu, kuras nav

\"Nabadzības situācijā mēs esam spējīgi tikai kaut ko minimāli salabot,\" stāvokli raksturo SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Oļegs Kukainis. Viņš uzsver, ka agrāk standarti paredzēja ēku kapitālo remontu ik pēc 30 gadiem. Cilvēkus izmitināja citur, un veica konstrukciju stiprināšanu. Kurzemes rajonā gan lielāks satraukums ir par pagājušā gadsimta mūra un īpaši koka ēkām, kas tiešām var sabrukt. \"Ja izdotos iedzīvināt atkal šo ideoloģiju, ka ēkas ir jāatjauno pamatīgi, ja būtu rezerves dzīvojamais fonds, kur cilvēkus izvietot, varētu runāt par situācijas uzlabošanu,\" saka apsaimniekotāju pārstāvis.

Arī viņš atceras, ka daudzas mājas cēluši armijnieki un \"halturščiki\", kas zaguši cementu un tā vietā dāsni bēruši javai klāt smiltis. Šīs ēkas varētu būt avārijas stāvoklī. \"Mums ir skaidrs, kas būtu jādara, kā būtu jāveic ekspertīze, bet naudas šim mērķim nav. Man skapī krājas mapīšu kaudze, vismaz divdesmit, tās ir mājas, kuras jau sen uzskatītas par avārijas stāvoklī esošām, bet tajās joprojām dzīvo cilvēki,\" norāda Kukainis.

Laiki un prasības mainās

Inženieru biroja Būves un būvsistēmas valdes priekšsēdētājs, Latvijas būvinženieru savienības valdes loceklis, sertificēts būvinženieris un būvuzraugs Guntars Šterns uzskata, ka arī šobrīd būvētās mājas ir atšķirīgas kvalitātes — no pareizi izprojektētām un pēc visiem normatīviem uzbūvētām līdz tādām, kam nevar dot pat piecu gadu garantiju. \"Cēla pirmos privātmāju ciematus bez grunts izpētes, pēc principa — ka tik ātrāk pārdot. Cilvēki laimīgi iegādājās šīs mājas, un daudzviet atklājās, ka tās uzbūvētas pilnīgi analfabētiski. Lai nams būtu ekspluatējams pēc iespējas ilgāk, jāveic pareizi siltumtehniskie aprēķini, no siltumtehnikas viedokļa pareizi jāuzbūvē sienas, pareizi jāuzliek jumts un tā tālāk — par to visu var rīkot nedēļu garu semināru.

Mājas projektēšanā jāpiedalās profesionālam inženierim, jo arhitekts iedod vīziju. Pašam cilvēkam jāzina, kādu ēku viņš grib, jo prasības visu laiku mainās. Namam bieži vien paliek tikai karkass, iekšējais plānojums mainās radikāli. Pirms 30 gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka virtuvi var savienot ar viesistabu. Nedomāja par kvadrātmetriem, galvenais bija istabu skaits,\" norāda Šterns.

Viņš arī norāda, ka nopietna remonta gadījumā ir jāvēršas pie profesionāļiem, paši saviem spēkiem iedzīvotāji prieka pēc var izlīmēt tapetes vai nokrāsot griestus. Lai ēka priekšlaikus nenonāktu avārijas stāvoklī, nepieciešams pareizi ievērot instrukciju. Daudzas reizes tieši cilvēku nevērība, ekspluatējot dzīvokļus, noved pie ēkas stāvokļa pasliktināšanās. \"Tas ir tāpat kā ar satiksmes noteikumiem — visi zina, ka tādi ir, bet ne vienmēr ievēro,\" salīdzina Šterns.

Kaut arī nebruks, jāuztur vien būs

Laimīgi varam secināt, ka lielais satraukums par drīzo māju brukšanu varētu būt nedaudz pārsteidzīgs un varbūt tiešām saistīts ar kādu banku interesēm vispārējā kredītu buma ietvaros. Tomēr tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem, kuri ēku apsaimniekošanu uzticējuši kādām sabiedrībām, nebūs jāmaksā par nopietnu rekonstrukcijas darbu veikšanu. Kad Ekonomikas ministrija sapurināsies un varēs sniegt konkrētu palīdzību, varbūt to vajadzētu arī izmantot un negaidīt plaisas māju sienās. Tāpat noskaidrot savas pajumtes tehnisko stāvokli \"daudzstāveņu\" iemītnieki var mēģināt jau tagad, cerot, ka apsaimniekotāji atbildēs godprātīgi — neslēpjot posta apjomus, bet arī neizpūšot no mušas ziloni.

----

A-a-ahrenjetj ...

ar ko mēs te lielamies - amerikāni )

kad viņi vispār ko no autiņiem ir sapratuši - nav jau māksla uztaisīt vilcienu (lokomo) uz riteņiem ;p

ja jau nu ņemt mikrobusu, tad labāk ko no Chevy saeimes

www.honda-tech.com/...

HR - Horvātija - Informāciju par maksas ceļiem skat.: www.hac.hr/... (patapināts no www.atd.lv)

Tur var doties uz angļu versiju un skatīt "Map of motorways", kā arī "TOLL RATES - Price List" ar iespēju ievadīt nepieciešamā ceļa posma datus.

Biki jau ir tomēr "pri ņom", prijom (Profesor lapuh, lapuh - kak slišno?)

Koroč, taisam loģisko ķēdi:

1. Sodu uzlika CP.

2. Iemaksāji CSDD.

3. Nauda nonāca VK

Kāda ir pilsoņa rīcība, ja viņš pārsūdzējis un panācis ka sods atcelts?

Es ietu uz CP un pieprasītu, lai viņu administratīvais aparāts nosūta vēstuli uz VK (tur "nosēdās" piķis) par iemaksātās naudas atmaksu manā kontā. Kā viņi to paveic - viņu problēma, jo saņem valsts budžeta naudu gan CP (caur IeM), gan VK (laikam tieši vai caur FM). Zamoročka ir ar CSDD, jo viņi ir valsts AS, kura pelna pati ...

šorīt minētajā vietā noparkoti aizdomīgi maz auto

Redz koļega te atzīmēja, ka airbagi priekšā nav atslēdzami ... nezinu gan, kā Tu iedomājies to trijatā priekšā sēdēšanu, ja tur vēl bērna sēdeklītis ...

Vispār - šobrīd izskatās, ka Honda šajā segmentā ir labāka, jo dzirdēts, ka Verso varot pat atlaides dabūt )

Senču ielā ar ir kondišku pildīšana un (vai) remonts - jābrauc pagalmā, ja no Brīvības puses ir tikts garām Neste benzīnštellei.

Par cenām neko nezinu teikt, bet maršrutā var iekļaut un noskaidrot ...

PS

Varbūt kādam (-ai) ir pieredze ar šo kantori, kura nosaukumu gan nevaru pateikt, jo tagad neesmu tajā pagalmā bijis kādu laiku.

L-brīc !

Džeku tikko tik ievēlēja - ļauj dakterim pastrādāt un tad jau redzēs.

keep smiļiņg

Aiz "Vērdiņa" jau ir zīme 90 km/h, jo sākusies Rīgas administratīvā teritorija ... līdz ar to, piem., "R99" rakstītais par 120 km/h jau velk uz citu saoda kategoriju

ir jau lapi

re ku newz no tvnet & LETA (Saeima)

Vēlas noteikt dzērumā aizturēto šoferu tūlītēju arestu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sagatavos grozījumus normatīvajos aktos, paredzot automašīnu alkohola reibumā vadījušu šoferu tūlītēju arestu, informēja komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP).

Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš šodien komisijas deputātiem skaidroja, ka patlaban reibumā pieķertie šoferi mājās izguļas, paņem slimības lapu un tikai tad dodas "atsēdēt" piespriesto sodu. Pēc viņa domām, jāparedz, ka arestu piemērotu ar dežūrtiesneša sankciju uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas.

Zivtiņš informēja, ka tikai 60% autovadītāju ir izcietuši sodu - arestu - par mašīnas vadīšanu reibumā, bet pārējo lietas vēl ir tiesvedības stadijā, vai arī viņi ietilpst kategorijā, kad arestu nepiemēro, piemēram, sievietēm grūtniecēm.

Ceļu policijas šefs norādīja, ka uz reiz pēc tam, kad pirms nepilniem diviem gadiem stājās spēkā norma par arestu dzērušiem autovadītājiem, šādu pārkāpumu skaits samazinājās, taču šogad tas atkal ir pieaudzis.

Pērn gada pirmajos piecos mēnešos tika aizturēti 3100 autovadītāji, kuru organismā alkohola koncentrācija pārsniedza atļauto normu, bet šogad šādu gadījumu skaits pieaudzis līdz 4137 jeb par 33%.

Dalbiņš pauda viedokli, ka likumu izmaiņas, kas ļautu arestu dzērājšoferiem piemērot nekavējoši, būtu ieguldījums sabiedrības drošībā.

© SIA "TVNET"

Tajā topikā minētos linkus apmeklēju, bet ...

Latvijā ir maza izvēle segmentam "no 15 kg - 36 kg", kur sākas saitēšanās ar auto orģinālajām jostām. Ir skatīti arī citi i-neta resursi, bet, kā jau caur compi, pataustīt neko nevar un tāpatās jāatvelk uz reālām Tirdzniecības vietām (babywest, chicco un Bērnu pasaules "uteņi" apmeklēti, lai dzīvē redzētu konkrētus modeļus). Ir Jums kāda pieredze ar iegādi:

- vai jēga pirkt no Polijas un (vai) Vācijas caur i-neta bodēm?

- kura modeļa Latvijas cena atbilst drošības, ilgizturības un ērtuma subjektīvām prasībām?

TDI, par chicco Key 1 ar nevaru sūdzēties, bet nupat tas paliek par mazu - man, personīgi, Key 2-3 ar patīk, bet viņa mīnusos ir neērtā muguras slīpuma regulēšana:

www.autobild.de/...

(kā saitē redzams, tad vācu eksperti viņu vērtē tikai kā draudzīgu)

esmu arī - - -.ru lapās palasījies, bet tur tas tirgus segments ar tāds pusapgūts izskatās ... :/