LAMB par budžeta ieņēmumiem no soda naudām 35

Foto: iAuto.lv

LAMB | 28.oktobris 2017 7:31

Autokluba LAMB prezidenta Jura Zvirbuļa viedoklis par valsts budžeta projektā ieplānotajiem ieņēmumiem no soda naudām par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

2018. gadā valsts budžeta ieņēmumos no soda naudām par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir ieplānoti 25 miljoni eiro, 2019. gadā jau gandrīz 29 miljoni, bet salīdzinājumā aizvadītajā 2016. gadā reāli tika iekasēti 12,7 miljoni, tātad pāris gadu laikā pieaugums plānots divas reizes. No šiem salīdzinājumiem autovadītājs var izdarīt vairākus fundamentālus secinājumus.

Pirmkārt, valsts maka plānotāji un turētāji uzskata, ka pārkāpumu skaits tikai pieaugs, tātad netic satiksmes drošības situācijas uzlabojumiem vismaz tuvāko gadu laikā, jo budžetā ietvertie iekasēto soda naudu cipari ir dažas labas pašvaldības, piemēram, Kuldīgas 2017. gada budžeta apjomā. Var jau teikt, ka palielinās fotoradaru skaits, Latvija drīz darbu uzsāks 12 šovasar saņemtie pārvietojamie “ātrumķērāji”, ir 40 netrafaretās policijas mašīnas, kas tvarsta agresīvos autovadītājus, nākamgad darbosies jau 100 ierastie stacionārie fotoradari un citi rīki, turklāt ne jau ātrums ir vienīgais soda naudu avots. Otrkārt, var secināt, ka autovadītājs, kurš neskrien gar fotoradariem, izvairās no netrafareto policijas auto ekipāžu pastiprinātas uzmanības un kopumā ir kārtīgs satiksmes dalībnieks, ir kā tāds neapzinīgs pilsonis, kuram nerūp valsts budžeta ieņēmumi.

Dīvainā loģika – jo vairāk pārkāpēju, jo bagātāka valsts, var novest pie tiesiskā nihilisma un neticības valsts godaprātam. Jau šobrīd esam vienā no zemākajām vietām ES, rēķinot bojā gājušo skaitu uz vienu miljonu iedzīvotāju, 2016. gadā – 80 cilvēki. Cita, progresīvāka un uz tautas attīstību vērsta loģika būtu, ja soda naudās iegūtos līdzekļus ieguldītu satiksmes drošības programmās, arī ceļu infrastruktūrā. Tādā gadījumā, ja ieņēmumi kļūst vairāk, situācija satiksmes drošības jomā pasliktinās, un tātad dažādu programmu nepieciešamība pieaug. Savukārt, ja ieņēmumi no soda naudām samazinās, satiksmes dalībnieku uzvedība uz ceļa uzlabojas, un nepieciešamība pēc satiksmes drošības projektiem samazinās.

Domājot par racionālu līdzekļu ieguldīšanu satiksmes drošībā, ir svarīgi ņemt vērā citu valstu pieredzi, it īpaši to, kurās satiksmes drošības statistika ir ievērojami labāka nekā pie mums. Zviedrijā ir vairāk nekā 1700 stacionāro radaru, tomēr vienlaikus strādā tikai 5 procenti no tiem. Jā, tā ir, jo īpašs algoritms ar datorprogrammas palīdzību nosaka, kuri radari darbojas kurā brīdi, bet autovadītāji to nezina. Arī Latvijā varētu ņemt vērā šo pieredzi, jo, piemēram, braucot no Rīgas uz Tērveti, pa ceļam autovadītājs nobrauc gar pieciem fotoradariem. Cits piemērs ir Jūrmalas šoseja, kur atrodas labi zināmais stacionārais fotoradars pie pagrieziena uz Piņķiem. Ir daļa autovadītāju, kuri, braucot ievērojami, pārsniedz ātrumu, tad pie radara piebremzē un drīz vien atkal iespiež pedāli grīdā. Ja uz šīs šosejas būtu, izvietotas vēl dažas iespējamās fotoradaru vietas, bet “skrējējs” nezinātu, kurš strādā, iespēja lidot būtu mazāka. Līdzīgas parašas ir arī citās stacionāro fotoradaru vietās uz Latvijas ceļiem.

Zviedrijā aizvadītajā gadā uz vienu miljonu autovadītāju bojā gāja 26 satiksmes dalībnieki, kas ir trīs reizes mazāk nekā Latvijā. Tā nav veiksmīga sakritība, bet rūpīga darba rezultāts, jo Zviedrijā jau 1994. gadā valdība un vadošie uzņēmēji apvienojās, lai uzsāktu kopēju satiksmes drošības programmu Vison zero. Tās mērķis ir panākt, lai uz Zviedrijas ceļiem satiksmes negadījumos neietu bojā neviens cilvēks. Tātad svarīgi, lai soda nauda par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem netiktu iesviesta kopējā budžeta maisā, bet mērķtiecīgi tiktu izmantota satiksmes drošības stiprināšanā - jāīsteno pašmāju satiksmes drošības programmas un jāmācās no labākajiem ārvalstu piemēriem.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

 
35 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
viencexperc 28.oktobris 2017 11:35
21 5 Atbildēt

Vajag salikt vairāk radarus un vairāk slēpties krūmos. Jo vairāk idinu, jo vairak var nopelnīt. Nav ko skatīties uz Zviedriem. Zviedrijā maz slāvu bēgļu bez kultūras. Zviedrijā ir bēgļi no Āfrikas. Tur cilvēki brauca ar kamieļiem, tāpēc auto kultūrā viņi mācās no vietējiem iedzīvotājiem.

Bet mums slāvu aziāti bez kultūras nevis mācās, bet māca.

Es jau sen par to, ka par braukšanu dzērumā - 10 gadi nosacīti, UN 10 000 EUR sods un tiesību konfiskācija uz 5 gadiem, bet par atkārtotu braukšanu dzērumā - nosacīti top par reālu.

Arī palielināt sodu par agresīvu braukšanu, par ātruma pārkāpšanu pilsētā un braukšanu pie sarkanās.

Un kā Ķīnā - par kukuļdošanu/ņemšanu - nāvessods.

Ticiet man, tad kultūra būs kā Zviedrijā.

Citādi tagad sodi ir nepareizi. Piemēram - kas cilvēkam, kurš pelna 5000 EUR mēnsī - tie 240 eiro, no kuriem samaksājot nedēļas laikā paliek 120?

CP 28.oktobris 2017 10:05
15 5 Atbildēt

Pilnīga tufta un pārkāpēju aistāvēšana!

Es ieteiktu nedaudz savādāku sistēmu naudas iekasēšanai izmantojot fotoradarus. Izmantot nevis fiksētu ātruma slieksni, bet relatīvu. Tas būtu, fotografēt visus, kuri pārkāpj maksimālo atļauto, bet sodīšanai atfiltrēt pēc realatīva filtra, piemēram, 30%. Tad nu daudz pārkāpumu gadījumā tevi par +10 nesodīs, bet maz pārkāpumu gadījumā sodīs jau par +2. Tādejādi tiks nodrošināts garantētais ienākums. Kautkas līdzīgs jau ir novērojams Igaunijā, kur daži radari ir nozibsnījuši pie +5, bet sods tā arī nav atnācis.

Nākošais gājiens varētu būt fiksēt ar fotoradariem bez gaismām braucošos, vienačus. Un tad jau var mēģināt likt sarkanās gaismas kameras.

Kamēr CSN un braukšanas kultūru nesāks potēt katrs iedzīvotājs sev, saviem bērniem un citiem, tikmēr tikai un vienīgi sodi, drakoniski, neizbēgami sodi.

REXX 28.oktobris 2017 10:48
15 11 Atbildēt

Tad kĀ?

1. Braucot skaidrā, tu apzodz valsti.

2. Ievērojot noteikumus, tu nepildi valsts budžetu.

3. Aizbraucot uz tehnisko apskati ar kārtībā esošu auto, tu grauj CSDD ieņēmumu plānu.

4. Neizraisot avārijas, tu piespied apdrošinātājus meklēt citus ceļus, kā pacelt cenas polisēm;

off-topic- Neesot nevienam parādā, tu kļūsti neinteresants.

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Jūrmalā "Lexus" uz regulējamas pārejas uzbrauc bērnam, par luksofora gaismu 100% informācijas nav (+ VIDEO) 19

Šodien (22.11.2017) Jūrmalā, Dubultos, uz regulējamas gājēju pārejas vadītājs ar "Lexus" markas spēkratu uzbraucis 13 gadus vecam (pēc nepārbaudītas informācijas) bērnam. Lasīt vairāk

 

Taivānas super-elektroauto ar vēl mežonīgāku dinamiku nekā Tesla Roadster (+ foto; video) 4

Taivānas kompānija XING Mobility iepazīstinājudsi ar 1360 Zs jaudīgo super-elektroauto, kas ir vēl ātrāks nekā tikko prezentētais Tesla Roadster (400 km/h; 1,9 sek.100 km/h). Lasīt vairāk

 

280 km/h ar “BMW” - vācu policija aptur 18-gadīgu karstgalvi no Šveices 11

Vācijas ceļu policija apturējusi kādu 18 gadus vecu šveicieti, kurš ar savu “BMW” markas spēkratu traucies 280 km/h šosejas posmā, kur atļautais ātrums ir 120 km/h. Lasīt vairāk

 

Hakeri nozaguši 57 miljonu "Uber" klientu un šoferu datus 2

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija "Uber" otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts. Lasīt vairāk

 
 

Jaunākais forumā

Lasītākie raksti

Jaunie raksti