Latvijai jāizstrādā jauna enerģētikas stratēģija, kurā jāparedz eksporta iespēju attīstīšana sadarbībā ar reģiona valstīm, un darbībām enerģētikas jomā ir jābūt saistītām ar reģionu attīstību, uzskata Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāti.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, apakškomisijas parlamentārieši šodien apmeklēja AS "Latvenergo" Rīgas otro termoelektrocentrāli (TEC-2) un Rīgas hidroelektrostaciju (HES), kur ar nozares pārstāvjiem apsprieda nodrošinājumu pret riskiem elektroenerģijas jomā.
"Lai mēs būtu energoneatkarīgi, spētu pieņemt ilgtspējīgus lēmumus enerģētikā, sekmētu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī nodrošinātu konkurētspēju tirgū, ir jāizstrādā jauna, efektīva enerģētikas stratēģija," sēdē uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS).
"Latvenergo" pārstāvji deputātiem uzsvēra, ka TEC-2 un Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas ir būtisks energoapgādes sistēmas elements gan Latvijas, gan Baltijas līmenī. TEC-2 atrodas arī lielākā siltumakumulācijas sistēma Baltijā.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, "Latvenergo" akcentēja, ka TEC-2 spēj nodrošināt stabilitāti neplānota sistēmas atslēguma gadījumā. Termoelektrocentrāles ražotās jaudas ir priekšnoteikums arī atjaunīgo energoresursu jaudu izmantošanas attīstībai.
Spriežot par aktuālo situāciju, elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji akcentēja, ka kopš pagājušā gada maija elektroenerģija no Krievijas netiek saņemta. Tāpat uzņēmuma pārstāvji uzsvēra, ka mūsu energosistēma ir pašbalansējoša.
Deputāti un nozares pārstāvji pārrunāja arī izaicinājumus, ko radītu priekšlaicīga desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes jeb BRELL tīkla, un sprieda par iespējamiem risinājumiem energoapgādes drošības nodrošināšanai. Tāpat tika pārspriesta atjaunīgās enerģijas un tās ražotāju loma elektroenerģijas apgādes un ar to saistīto pakalpojumu tirgū un nepieciešamība meklēt risinājumus, kā izmantot TEC ražotās siltumjaudas.
Kulbergs akcentēja Latvijas enerģētiskās infrastruktūras nozīmību visā Baltijas valstu reģionā. Tāpat komisijas priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību aktualizēt energodrošības un energoneatkarības jautājumus diskusijās parlamentārās sadarbības formātos visa Baltijas jūras reģiona mērogā. Komisijas priekšsēdētājs aicināja sākt diskusiju arī par savienojumu stiprināšanu ar Skandināvijas valstīm.
Izbraukuma sēde tika rīkota, lai spriestu par arī par TEC-2 un Rīgas HES ietekmi uz Latvijas enerģētikas sektora attīstību, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas mijiedarbību.
Eksportēsim deputātus!