Pēc kiberuzbrukuma un datu noplūdes atkāpusies Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valde un arī padome.
CSDD valde pieņēmusi lēmumu atkāpties no ieņemamajiem amatiem, aģentūrai LETA sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Valde savus amatus atstās ceturtdien.
Aksenoks sacīja, ka plašāku komentāru par šo lēmumu nebūs.
Pirms valdes atkāpšanās par atkāpšanos paziņoja arī CSDD padome. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) trešdienas rītā žurnālistus informēja, ka ir saņēmis vēstuli par padomes atkāpšanos no amata. Vienlaikus ministrs aicināja atkāpties arī visus CSDD valdes locekļus.
Kozlovskis ir ierosinājis dienesta izmeklēšanu, kas jāveic paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu un apjomīgo datu noplūdi.
Izmeklēšanā cita starpā jāvērtē arī CSDD līgums ar SIA "Tet" par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu. Kozlovskis norādīja, ka par šiem pakalpojumiem CSDD ik mēnesi maksā ievērojamu summu.
Ministrs uzsvēra, ka pašlaik būtiskākais uzdevums ir nodrošināt CSDD darba nepārtrauktību un datu drošību, kā arī atjaunot direkcijas reputāciju.
Tāpat Kozlovskis norādīja, ka CSDD un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv" ir jāsniedz sabiedrībai skaidra informācija par to, kā CSDD klientiem rīkoties, lai pasargātu savus datus.
CSDD padomes priekšsēdētājs ir Kristiāns Godiņš, bet neatkarīgie padomes locekļi ir Jānis Brazovskis un Māris Macijevskis.
Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs ir Aivars Aksenoks, bet valdes locekļi ir Dace Benhena un Jānis Liepiņš.
Godiņš aģentūrai LETA norādīja, ka padome savu pilnvaru un kompetences ietvaros ir veikusi nepieciešamās darbības, proti, informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu drošībai ilgstoši ir pievērsta pastiprināta uzmanība, tostarp vairākās padomes sēdēs valdei uzdots informēt par veiktajiem pasākumiem kiberdrošības un sistēmu noturības stiprināšanai.
"Diemžēl pēdējā laika notikumi Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs apliecina, ka kiberuzbrukumu apmērs un sarežģītība pieaug un neviens uzņēmums vai institūcija nevar būt pilnībā pasargāta, neraugoties uz īstenotajiem drošības pasākumiem," viņš sacīja.
Godiņš norādīja, ka padome vienoti uzskatīja, ka objektīvai situācijas izvērtēšanai ārējais IT drošības audits un iekšējais audits ir jāveic pilnvērtīgā un neatkarīgā procesā.
"Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušos paziņojumus un izveidojušos situāciju, padomes ieskatā šāda procesa pilnvērtīga nodrošināšana pašreizējos apstākļos vairs nav iespējama. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka uzņēmuma pakalpojumi tiek sniegti gan klātienē, gan e-vidē," norādīja līdzšinējais padomes priekšsēdētājs.
Kiberuzbrukumā, kas CSDD skāra naktī no 7. augusta uz 8. augustu, iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) liecina, ka 2022. gada februārī noslēgtajā līgumā sākotnējā līgumsumma CSDD atklātajā konkursā par transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas tehnoloģiju infrastruktūras nodrošināšanas un pārvaldības pakalpojumiem ar "Tet" bija 8,989 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
"Tet" tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, jo tās piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko, iegūstot augstāko punktu skaitu - 85 punktus no 100 iespējamajiem. Tostarp par piedāvājuma cenu "Tet" saņēma maksimālo iespējamo punktu skaitu - 40, bet piedāvājuma risku novērtējumam tika piešķirti 45 punkti no 60 iespējamajiem.
Savukārt 2025. gada pavasarī kopējā līgumsumma palielināta līdz 9,043 miljoniem eiro bez PVN.
EIS publiskotā informācija arī liecina, ka "Tet" attiecīgajam līgumam ir piesaistījis apakšuzņēmējus - SIA "Corporate Systems" un SIA "Kyndryl Latvia".
CSDD ir valsts akciju sabiedrība. Direkcija reģistrē transporta līdzekļus Latvijā, izsniedz vadītāju apliecības, veic automašīnu tehnisko apskati un sniedz citus pakalpojumus. Direkcijas kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.
Izskatās, ka sakāmvārds “zivs pūst no galvas” vēl arvien ir aktuāls! CSDD vadībā esošie kungi jau bija arī aizsēdējušies un izsmēluši savas iespējas un zaudējuši motivāciju kaut vai uzlabot vēsturisko spēkratu bez īpašuma tiesības pierādošiem dokumentiem reģistrāciju. Tas nu nekādi neveicina vēsturisko spēkratu restaurāciju un saglabāšanu Latvijas nākamajām paaudzēm. Tas pats attiecas uz citiem spēkratu reģistrācijas gadījumiem (arī pašbūvētajiem), kad Latvijas pilsoņi spiesti vispirms teģistrēt spēkratus caur draugiem ārvalstīs un tad tos itkā “nopirkt”, samaksājot nodokļus ārvalstīs, tad importēt un piereģistrēt Latvijā CSDD. Lielāku “sviestu” grūti iedomāties! Šai “kārtībai” ir skaidri redzamas sekas! Seno spēkratu kustība Latvijas valstī ir pamatīgi traumēta un tas jau notiek daudzus gadus. Atļaušos teikt, ka CSDD vadība nekad nav respektējusi Latvijas Antīko Automobiļu klubu kā Starptautiskās Seno spēkratu federācijas (FIVA) Nacionālo autoritāti Latvijā… Par to agrāk liecināja nobriedušais interešu konflikts, kad AAK priekšsēdētājs bija arī algots CSDD ierēdnis. Nav grūti iedomāties kā tika “kontrolēta” seno spēkratu kustība Latvijā… CSDD kompetences, politiskās gribas un motivācijas trūkuma dēļ Latvijas seno spēkratu kustība atpaliek no Baltijas kaimiņiem par vairāk kā gadu desmitu! Jācer, ka jaunā CSDD vadība spēs iedziļināties šajās problēmās un rast labvēlīgu risinājumu gadu desmitiem sasāpējušām spēkratu reģistrācijas problēmām Latvijā.